Mazāk, vēl mazāk!

Mūsdienās taču neviens neņemsies apgalvot, ka šī statistika atspoguļo patieso stāvokli: cilvēki ir deklarējušies vienā vietā, bet faktiski sen kā dzīvo citur.

Svariņu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Skaidrīte Buboviča pastāstīja, ka kopš gada sākuma reģistrēti tikai divi jaundzimušie — meitene un zēns. Vecāki viņiem devuši skanīgus vārdus: Anita Krista un Vilmārs. Pērnā gada laikā piedzima trīs bērni, arī viņiem doti skaisti vārdi: Dmitrijs, Osvalds un Ilāna, kas tostarp ir visai rets vārds.

Zemā dzimstība neizraisa izbrīnu, jo pagasta pamatiedzīvotāju slāni veido pirmspensijas un pensijas vecuma ļaudis. Laulības pēdējoreiz šeit reģistrētas tikai 2004. gadā. Dzimtsarakstu nodaļas dati liecina, ka arī dažus gadus iepriekš laulību skaits bijis ļoti mazs: salaulāti viens līdz trīs jaunie pāri gada laikā. Ko lai dara, ja jaunieši izbrauc uz mācībām, bet pēc tam vairs neatgriežas dzimtajās mājās, jo šeit nav nekādu iespēju atrast pielietojumu savām zināšanām. Svariņu pagastā viņiem nav nekādu cerību atrast darbu, jo vienīgās darbavietas pašvaldībā un tās iestādēs ir aizpildītas, bet kaut kādas lielas ražotnes, kur nodarbina desmitiem cilvēku, šaipusē nav. Strādāt Dagdā faktiski neatmaksājas lielo ceļa izdevumu dēļ.

Ar kāzām un dzimstību pagastā nesokas, toties mirstība kāpj. Ja pagājušā gada laikā nomira pieci pagasta iedzīvotāji, tad šogad jau 11, bet gads vēl nav galā.

Lielas bažas vietējiem rada administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Svariņu pagasts pievienosies Dagdas novadam, jo tas draud ar vēl straujāku cilvēku aizplūšanu un iedzīvotāju skaita sarukšanu laukos. Bet ar gadiem varam sagaidīt, ka kaut kāda dzīvība būs pamanāma vien tuvāk Rīgai.

Juris ROGA