Zem reformas mākoņa

Pēdējo mēnešu laikā sevišķi aktīvas bijušas pašvaldības, kuras gatavojas veidot Dagdas novadu, tostarp arī Svariņu pagasts, kas atrodas mūsu valsts dienvidaustrumos 60 km no rajona centra un 325 km no Rīgas. Pagasta kopplatība ir aptuveni 92 kvadrātkilometri, pašvaldības teritorijā ir pustūkstoša iedzīvotāju. Pierobeža un ilgstošā atrašanās poļu un krievu kultūras ietekmē noteikusi raibo nacionālo sastāvu, kultūras un ekonomiskās atšķirības salīdzinājumā ar pārējo Latvijas daļu.

Svariņu pagasta pašvaldības dzīvē lielākās pārmaiņas notiek tieši jaunajā tūkstošgadē. 2002. gada maijā tika uzsākts darbs pie Svariņu pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanas. Skolēnu skaita trūkuma dēļ ar 2002./2003. mācību gadu Labiešu pamatskola tika reorganizēta par sākumskolu, kuru pašlaik apmeklē gandrīz trīs desmiti bērnu. 2002.-2003. gadā Svariņu pagasta padome piedalījās topošā Dagdas novada pašvaldību apvienošanas projekta izstrādē kopā ar pilsētu un pagastiem. Toreizējā projekta mērķis bija izvērtēt pašvaldību darbības efektivitāti un sagatavot priekšlikumus pašvaldību reformēšanai, sagatavot pamatojumu Dagdas novada izveidošanai.

Tagad pašvaldība piedalās jaunajā Dagdas novada pašvaldību apvienošanās izpētes projektā, kura realizācijas gaitā septembrī un oktobrī notika nozaru darba grupu tikšanās katrā no eventuālā novada pašvaldībām. Tika novērtēta esošā situācija attiecīgajā nozarē topošā novada pašvaldībās un veidota novada domes pārvaldes struktūra pa nozarēm.

“Būs labāk vai sliktāk pēc reformas — to rādīs laiks,” uzsver pagasta priekšsēdētājs Donats Golubs. “Domāju, ka sākumā grūtības būs, kā jau katrā reformā. Dagdai projektā ir vadošā loma, taču pilsētas vadība ir labvēlīgi noskaņota pret lauku pašvaldībām. Darba grupa apbrauca visus pagastus, katrā detalizēti izskatīja kādu vienu tēmu. Svariņos tas bija jautājums par veselības aprūpi topošajā novadā un konkrēti mūsu pagastā. Veselības aprūpi pie mums nodrošina feldšeru — vecmāšu punkts, kurā praktizē ģimenes ārsti no Dagdas poliklīnikas. Sadarbībā ar mediķiem esam paveikuši lielu darbu, ir ko parādīt citiem.

Padomes sēdē esam nolēmuši, ka pašvaldību apvienošanās dotāciju — 200000 latu — galvenokārt izlietosim skolas ēkas sakārtošanai, kurā darbojas arī tautas nams un pagasta bibliotēka. Izglītībai esam noteikuši augstāko prioritāti, ēkas remontam atvēlēsim 160000 latu. Nekādi nopietni remonti tur nav bijuši kopš 1974. gada. 30000 latu novirzīsim ūdens saimniecības sakārtošanai, bet 10000 latu — pansionāta ēkas paplašināšanai Dagdā.”

Svariņu pagasts ziemeļos robežojās ar Ezernieku pagastu un Šķaunes pagastu, austrumos — ar Bērziņu pagastu, rietumos — ar Dagdas pašvaldību. Pašvaldības lielākā dabas bagātība ir meži, kuru ekoloģiskā un saimnieciskā vērtība ir visai augsta. Lauksaimniecībā dominē sīksaimniecības, kas neražo produkciju lieliem noieta tirgiem, līdz ar to zemniekiem trūkst līdzekļu augstvērtīgās tehnikas un jaunu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas tehnoloģiju ieviešanai. Vāji attīstītā uzņēmējdarbība, slikts noieta tirgus vietējiem ražotājiem, lauksaimniecības produkcijas augstā pašizmaksa, saimniecību sadrumstalotība, diezgan lielas lauksaimniecībā neizmantotās zemes platības, augsts bezdarba līmenis — tas viss kopumā ierobežo iedzīvotāju iespējas nopelnīt un gadu no gada mazina cerības uz labāku dzīvi. Kā sekas tam ir demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un sabiedrības novecošana. Diez vai administratīvi teritoriālā reforma atrisinās kaut daļu šo problēmu, bet varbūt tā varētu kļūt par glābējsalmiņu palicējiem. Iedzīvotāju skaitam sarūkot, mazajām pašvaldībām kļūst arvien grūtāk nodrošināt saviem ļaudīm visnepieciešamāko pakalpojumu klāstu.

Juris ROGA