Tiekoties ar Krāslavas novadā iekļauties gribošo pašvaldību vadītājiem, vides ministrs Raimonds Vējonis runāja par pašvaldību iespējām piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem: no budžeta, no valsts investīciju programmas un vides aizsardzības fonda, bet pats galvenais, kā piesaistīt finansējumu no Eiropas struktūrfondiem, konkrēti — no Eiropas Reģionālās Attīstības fonda. Kā atzīmēja ministrs, finansējuma piesaistīšanas nosacījumi ir pietiekami smagi, tādēļ pašvaldībām nepieciešams laiks, lai varētu sagatavoties finansējuma pieteikumu iesniegšanai. Sarunas gaitā tika visai detalizēti izskaidroti šie smagie nosacījumi, kas radīja jaunus jautājumus.
“Gatavoties, bez šaubām, vieglāk kopā, jo nepieciešami speciālisti, kas pārzina ūdenssaimniecības lietas, bet pašvaldībām bieži vien ir problēmas ar ūdenssaimniecības speciālistiem,” sacīja R. Vējonis. “Pēc pašreizējā projekta ir tā, ka katra apdzīvotā vieta varēs iesniegt individuāli šo pieteikumu, līdz ar to arī saņemt finansējumu.”
Šobrīd daudzās Latvijas pašvaldībās tiek realizēti investīciju projekti ūdenssaimniecību sakārtošanā. Ir veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi rajoni, Krāslavas rajons katrā ziņā ir pietiekami veiksmīgs, jo tiek realizēti ļoti daudzi projekti un ieceres arī plašas. Latgales reģionā Krāslavas rajons ir viens no tiem, kurā visvairāk tiek realizēti ūdenssaimniecības projekti.
“Latvijā, protams, ir arī problēma ar globālo sasilšanu, bet pamatproblēma, kas ikdienā mūs skar visvairāk, tomēr ir ūdenssaimniecības sakārtošana: dzeramā ūdens kvalitāte un notekūdeņu attīrīšana,” atbild vides ministrs uz žurnālistu jautājumu par aktuālāko vides problēmu valstī. “Bet arī klimata pārmaiņas mūs skar. Pamatjautājums, kas šajā jomā mums jārisina, ir energoefektivitātes paaugstināšana gan rūpniecībā, gan dzīvojamā sektorā, lai katra ēka būtu nosiltināta un energoefektīva un pēc iespējas mazāk patērētu enerģiju. Dzīvojamais sektors patērē aptuveni 70% no kopējā enerģijas patēriņa. Līdz ar to, veicot energoefektivitātes pasākumus dzīvojamā sektorā, mēs ļoti būtiski varam ietaupīt enerģiju.”
Ministrs arī uzvēra, ka viennozīmīgi katrai daudzdzīvokļu mājai ir jāpiedalās enerģijas taupīšanā, kas ir pamatuzdevums tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo šajās mājās. Tajā pašā laikā valsts līmenī tiek veikts darbs, lai radītu enerģijas taupības programmu, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, ar ko varētu līdzfinansēt iedzīvotājiem energoefektivitātes pasākumus. Nosacījumi vēl nav apstiprināti, notiek diskusijas. Tie varētu tikt apstiprināti nākamā gada pirmajā pusē.
Juris ROGA