Īrija tepat Latvijā

Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs kaut kur presē esot lasījis, ka trim cilvēkiem izsniegtas darba atļaujas. Apmēram 50 biznesmeņi te regulāri ierodas darba darīšanās, bet viņi nav reģistrēti kā pastāvīgi strādājošie.

Patiesībā LR Ārlietu ministrijas organizētā semināra reģionālajiem žurnālistiem laikā tikšanās ar Īrijas vēstnieku Latvijā Timu Movu notika viņa valsts teritorijā Rīgā, Alberta ielā, tā sākās ar telpu apskati. Vēstniecībā vēl smaržo pēc krāsas, viss jauns un gaišs šajā 1904. gadā celtajā jūgendstila ēkā. Attēlā redzamā aitiņa ar Sv.Patrika dienas simbolu — trejlapu āboliņu (Sv.Patrika diena ir īru nacionālie svētki, kas tiek svinēti 17. martā par godu misionāram Patrikam, kurš 5. gadsimtā Īrijā ieviesa kristīgo ticību) vēlreiz apliecina, ka Īrijas Republika patiešām ir agrāra valsts, kas pēdējos gados panākusi strauju attīstību it īpaši lauksaimniecības jomā. 150 gadus īri ir devušies projām pasaulē meklēt laimi un pelnīt naudu (pārsvarā uz Ameriku), nu jau desmit gadus rit pretējs process — viņi atgriežas dzimtenē. Tāpēc notikušas iedzīvotāju skaita svārstības: 1841. gadā Īrijā reģistrēti 6,5 milj. iedzīvotāju, tagad — 4,25 milj. Cik viņu vidū ir latviešu?

Vēstnieks Tims Movs, atsaucoties uz 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanu, min šādu skaitli: 13854, vēl 954 cilvēki uzrādīja, ka esot ieradušies ciemos pie Īrijā strādājošajiem. Tautas skaitītāji ienākuši katrās mājās (to iemītnieki, starp citu, šajā valstī runājuši 15 dažādās valodās) un atstājuši aptaujas anketu, kuru pēc tam arī paši personīgi paņēmuši jau aizpildītu.

SKDS aptaujas rezultāti rāda, ka ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 200000 mūsu valsts iedzīvotāju, kopā ar pēctečiem šis skaitlis sastāda 280000 cilvēku, bet pilsoņu skaits ir mazāks — apmēram 109000. Visiecienītākās mītnes zemes ir Īrija, Lielbritānija un Zvied-rija. Protams, šie skaitļi nav precīzi, tomēr ļauj spriest par situāciju darbaspēka tirgū.
Pēc Īpašu uzdevumu ministra Sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta iniciatīvas izveidota starpministriju dubultpilsonības darba grupa (vadītāja — ministra padomniece A. Ozola), kurai līdz šī gada 10. decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību aktu projekts. Tas veicinātu ārzemēs dzīvojošo tautiešu un viņu ģimenes locekļu piederības sajūtu etniskajai dzimtenei. Citiem vārdiem sakot, ir doma ārzemēs dzimušiem bērniem piešķirt dubultpilsonību, lai viņi, sasnieguši pilngadību, varētu izlemt, kas vēlas būt.

Ērika STEPIŅA