Tatjanas dvēseles uguntiņa

Tatjana arī pati nevar izskaidrot, no kurienes viņai tāda mīlestība uz zirgiem. Tā nav pārmantota aizraušanās, taču vecāki, saprazdami viņu, uzdāvināja 11 gadus vecajai meitai lielisko divgadīgo zirgu Golfu. Viņa pati to iejāja, pieradināja pie segliem un ar pirmo mēģinājumu sacensībās, kurās bija konkūra elementi, izcīnīja otro zelta balvu. Savu sporta karjeru Fedotova uzsāka pirms deviņiem gadiem, kad aizlienēja no kaimiņa Gaidu un spīdoši uzvarēja. Tā gribējās nopirkt to ķēvi, taču nebija naudas. Raudāja, kad mīļo ķēvīti veda uz kautuvi. Arī tagad nevar sev to piedot. Ak, šī nauda...

Neizskaidrojams azarts bērna dvēselē radās ļoti agri, kad septiņgadīgā Taņa skrēja uz zirgu stalli, kur saprotošā Anita Beitāne mācīja viņu turēties seglos. Nebija svarīgi, ka bērna kājas nesniedzās līdz kāpšļiem. Pēc kritieniem meitene cēlās kājās, rāpās zirgam mugurā un turpināja baudīt neizskaidrojamo prieku. Toreiz arī saprata galveno: zirgs un braucējs ir viens vesels. Saskaņā ar “Brīvības” noteikumiem darba zirgu sacensībās nav atļauts izmēģināt trasi pirms starta, tāpēc uzvar tas, kurš labāk jūt savu zirgu. Tāda māksla sasniedzama tikai ikdienas darbā ar zirgiem, ko Fedotova arī dara. Tatjana agri kļuva patstāvīga. Viņai bija tikai piecpadsmit gadu, kad ar zirgu un govi ievācās vecajā mājā, kuru viņa saņēma mantojumā no vecāsmātes. Vienpadsmit hektāru zemes deva iespēju izdzīvot. Viņa sāka audzēt lopus un pirmo peļņu ieguldīja galvenajā: uzcēla saimniecības ēkas, kam bija vajadzīgi tieši trīs gadi. Toreiz viņai nācās saskarties ar šausmīgo dzīves dārdzību. Tagad pienācis laiks sakārtot māju, tikai cenas kāpj uz augšu tā, ka bail kaut ko uzsākt.

Kad viņas dzīvē ienāca Artūrs, divatā saimniekot kļuva nedaudz vieglāk. Arī līdz ar Raivja piedzimšanu vecajā zaļajā mājiņā pie ceļa pašā Dagdas nomalē viņa izjuta mātes laimi. Strādīgo lauku ģimeni pašlaik glābj pilsētas tuvums, kur ir sezonas pieprasījums pēc zirga pakalpojumiem. Pavasarī un rudenī arājs Artūrs strādā no agra rīta līdz tumsai un bez brīvdienām. Tatjana tā arī teica: “Savu piemājas zemes gabalu apstrādājam pēdējā kārtā, mēs skaitām katru nopelnīto santīmu.” Trīs slaucamas govis, trīs zirgi — lūk, lauku ģimenes ražošanas potenciāls.

... Darba zirgu sacensībās, kas septembrī notika SIA “Brīvība”, es biju svētku galvenās sensācijas liecinieks: Tatjana Fedotova izcīnīja spīdošu uzvaru, apsteidzot gan pieredzējušos braucējus, gan jaunos sāncenšus, kuri par jebkuru cenu centās uzvarēt. Toreiz es neviļus pamanīju, ka Tatjana neizrādīja prieku. Pat tajā brīdī, kad uzvarētie sāncenši meta viņu augšā, sieviete tikai vāji pasmaidīja. Tāpēc tagad pienāca laiks uzdot jautājumu: “Kāpēc?” Smagi nopūtusies, mana sarunbiedre sacīja: “Pirms tam nobeidzās divas manas labākās govis. Vai es varēju toreiz padomāt, ka pārtikas sāls kļūs par dzīvnieku nobeigšanās cēloni. Tā gadījās, ka mikroelementi izbeidzās un es pieļāvu briesmīgu kļūdu. Uz sacensībām aizbraucu, lai uz kādu laiku aizmirstu nelaimi, kas piemeklēja mūs. Govis pašlaik maksā 400 - 450 latu. Kur ņemt tādu naudu, mēs taču iztiekam no piena. Paldies, ka pagasts juta līdzi ne tikai vārdos, bet arī sniedza materiālo palīdzību. Katru ziemu mums ļoti grūti pārciest: govis aizlaistas. Tagad vēl jāmaksā par bērnudārzu, bet Dagdā ir ļoti grūti atrast pat pagaidu darbu.”

Lai novērstu noskumušās Tatjanas uzmanību no sadzīves problēmām, es palūdzu pastāstīt par ģimenes galveno dārgumu — zirgiem. Dzīvesbiedru lepnums ir ērzelis Ogoņoks, kuru Fedotovi noskatīja pirms trim gadiem kā mēnesi vecu kumeļu. Tatjana, kura bija uzkrājusi pieredzi darbā ar zirgiem, viegli iejāja jauno ērzeli. Lai arī tas nav tīrasiņu, toties ir teicams darba zirgs, kas saprot savu saimnieci no pusvārda. Divi starti — divas zelta balvas! Ir no kā baidīties azartiskajiem “Brīvības” vīriem, kuri aizraujas ar zirgiem. Artūrs pat ne-lūdz jūgt Ogoņoku arklā, viņam ir savs mīlulis — Gudoks,vecāku dāvana. Tikai aiz mīlestības uz zirgiem Tatjana iegādājās vēl arī ķēvīti — divgadīgo Lastočku, kuru tagad pieradina pie segliem.

Pat viens zirgs jau rada problēmas ar lopbarību, bet te veseli trīs, plus govis, jaunlopi. Fedotoviem nav tehnikas, traktoru aizvieto zirgi. Taču lopbarības šogad sarūpēts pārpārēm, tā ka lauku ģimene droši sagaida ziemu.

“Par ko sapņo, Tatjana?” pajautāju uz atvadām. “Ja būtu nauda, nopirktu līnijratus un drošku. Nesen laikrakstā “Ezerzeme” bija ievietots sludinājums, es piezvanīju un nošausminājos: par drošku prasīja 400 latu! To mēs nevaram atļauties. Žēl, ka pašlaik nav vairs tādu meistaru. Ko lai saka par kamanām un ratiem, ja parastie riteņi un loki kļuvuši par deficītu. Bet cik dārgs ir aizjūgs — par sakām prasa 50 latus.

Mans galvenais sapnis ir strādāt ar zirgiem. Ļoti baidos, ka ar pienu tādām saimniecībām kā mūsu drīz radīsies problēmas. Ja mana zirgaudzētājas prakse noderētu... No darba es nebaidos, tikai bez stabilas peļņas ir grūti dzīvot, aug taču dēls,” skumji sacīja Tatjana.

Aleksejs GONČAROVS