G. Upenieks: “Ja gribi dzīvot Latvijā — tev ir jābūt atbildīgam!”

— Ezerkalnā nupat kā nodots ekspluatācijā jauns objekts, kas ir viena no ūdenssaimniecības projekta attīstības posma sastāvdaļām. Mēs labi atceramies, ka projekts sācies jūsu darbības laikā novada domē.

— Man ir liels prieks, ka iesāktais darbs turpinās, neskatoties uz šodienas politisko situāciju un varbūtību, ka viena pašvaldība varētu darīt pāri otrai. Ar bijušo pagastu, šīsdienas Krāslavas pakalpojumu centru, mūsu pilsētai ir laba sadarbība, kā rezultātā paveikti lieli darbi. Bijām klāt gan atdzelžošanas stacijas atklāšanā, gan sūkņu stacijas un izbūvētā kolektora atklāšanā. Atlicis atrisināt jautājumu par kanalizācijas notekūdeņu aizvadīšanu no dzīvojamām mājām kopējā sistēmā. Ceram, ka Ezerkalns attīstīties un noderēs tā rezerve, kas ir kolektoram. Tas ir viens no labajiem sadarbības piemēriem novadā.

— Kas būtu jāizdara, lai dzīvojamās mājas pieslēgtu kanalizācijas kolektoram? Varbūt iedzīvotājus varētu atbalstīt finansiāli?

— Paldies vides ministram Raimondam Vējonim, kurš, neskatoties uz saspringto politisko situāciju, runāja ar mums par lietām, kas svarīgas vides jautājumu risināšanā. Esmu pateicīgs, ka viņš atrod laiku, lai savām acīm pārliecinātos, ko un kā esam izdarījuši. Ja viņš pateiktu, ka esam slikti izdarījuši, mums būtu problēmas. Tā kā no ministra kunga nedzirdējām sliktas piezīmes, tad, domāju, arī nākamais posms — māju pieslēgšana — tiks atrisināts.

— Nenovēršami tuvojas administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Krāslavas novads paplašināsies līdz 10 pagastiem. Diemžēl uz tikšanos ar ministru bija ieradušies tikai piecu pagastu pārstāvji. Tā kā bijāt viens no tikšanās iniciatoriem, varbūt zināt, kāpēc pārējie neieradās?

— Ministrs, kuram šajā dienā bija valdības sēde, atrada laiku atbraukt uz Krāslavu, bet Kalniešu, Piedrujas, Indras un Robežnieku pagastu padomju vadītāji diemžēl nē. Uzskatu, ka galvenais šīs tikšanās jautājums bija par to, kā mēs tālāk dzīvosim un strādāsim pēc ATR? Kā šodien izdarīt vairāk, lai nākotnē būtu lētāk iedzīvotājiem? Kalnieši, Piedruja, Indra un Robežnieki gribēja veidot savu novadu, un viņi to varēja izdarīt, ja būtu vienojušies par centru. Ja jau nevarēja vienoties, tad būtu loģiski strādāt visiem kopā — ne tikai Krāslavas, Kombuļu, Aulejas, Skaistas, Ūdrīšu un Kaplavas pagastam, bet arī pārējiem četriem pagastiem, ņemot vērā to padomju lēmumus par pievienošanos Krāslavas novadam. Aiz viņiem stāv vēlētāji, un cilvēki pratīs izdarīt secinājumus, jo jebkura kavēšanās ar projektu realizāciju atsauksies ar lielākiem izdevumiem uz iedzīvotāju maciņiem. Ja šodien konkrētās pašvaldības nevērsīsies ar savu piedāvājumu kopīgajā projektā, tad vēlāk tas būs daudz dārgāk. Bet es vēlreiz uzsveru — tas būs daudz dārgāk konkrētu pašvaldību cilvēkiem.

— Ko domājat par šīs valdības likteni?

— Tik tiešām mani ne viss apmierina šajā situācijā, kas izveidojusies. Ir problēmas gan ar skolotāju algām, gan ar pensijām un citas. Deputātiem ir problēmas ar lietām, ko mēs saucam par solījumiem vēlētājiem, un prasmi tērēt līdzekļus. Ir augsta inflācija, katram jāsaprot, ka, neskatoties uz visiem treknajiem vai rožainajiem gadiem, ko kāds kādreiz solījis, ir jāsavelk jostas, lai nekļūtu vēl sliktāk. Es domāju, ka valdība mainīsies un, cerams, uz labo pusi.

— Vai tautai jādot tiesības atlaist Saeimu?

— Pēc pašreizējās Satversmes tautai atlaist Saeimu ir lielas problēmas. Manuprāt, galvenais uzdevums ir panākt, lai tauta balso par tiem deputātiem, kuriem uzticas. Jo ir daudz grūtāk labot kļūdas pēc tam, nekā izdarīt tā, lai kļūdu nebūtu. Tautai jākļūst daudz atbildīgākai par savu izvēli, kas jāizdara daudz nopietnāk, nevis tikai klausoties priekšvēlēšanu solījumos, skatoties reklāmas televīzijā un lasot partiju bukletus.

— Pirms gada jūs sacījāt, ka, strādājot Saeimā, mēģināsiet aktualizēt ceļu jautājumu, jo līdz 2013. gadam nav ieplānots neviens santīms ceļu būvēšanai rajonā. Jūs arī paudāt apņemšanos cīnīties par to, lai Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas” tiktu finansēts no valsts, nevis pašvaldības budžeta. Kā sokas?

— Šobrīd vieglāk runāt par tranzīta ceļu Krāslavā, jo, strādājot kopā ar novada domi, ir pabeigta ielas projektēšana un tiek gaidīta atbilde no Satiksmes ministrijas (SM). Ja SM nerisinās pozitīvi mūsu jautājumu, tad esam brīdinājuši, ka būsim spiesti ierobežot tranzīta plūsmu caur Krāslavu. Bet jūs jau zināt SM politiku: šodien tiek būvēts lidlauks Daugavpilī, kas acīmredzot ir būtiskāks objekts nekā ceļi.

Šobrīd esmu neapmierināts ar Latgales attīstības padomes darbu, jo neesmu redzējis nevienu nopietnu vēstuli, kurā būtu priekšlikums izskatīt Latgales jautājumu Latvijas kontekstā, konkrēti par ceļiem, infrastruktūru un citus. Tagad šos jautājumus risina bezmaz tikai Krāslavas novada dome un bijušais Krāslavas novada domes mērs Upenieks.

Par patversmi: tāds priekšlikums izteikts, bet jautājuma risināšana apstājās, jo nav skaidrības par valdības likteni. Es pats aktīvi piedalījos centra izveidē un esmu ieinteresēts, lai šiem bērniem un iestādei būtu pietiekami labs valsts finansējums, kā tas ir citās vietās, un nebūtu jātērē pašvaldību līdzekļi. Cerams, ka būs labvēlīgs lēmums šajā jautājumā, kad to varēs turpināt virzīt uz priekšu.

— Ar jūsu atbalstu Krāslavā atvērta profesionālā iestāde jauniem cilvēkiem. Ir kādi citi nākotnes plāni izglītības jomā?

— Domāju, ka augs kvalitāte, jo tehnikuma statuss uzliek savu zīmogu. Diemžēl līdz pat šodienai nav konkrēta biznesplāna attiecībā uz “Varavīksnes” vidusskolu un, sacīsim, pirmo valsts tehnikumu. Ceru, ka tas būs, jo, cik zinu, plāns šobrīd top. Investīcijas, nauda ir tikai tad, kad pretī ir konkrēts plāns. Kā neveiksmīgu piemēru varu minēt kultūras namu, par kuru pats ļoti pārdzīvoju. Ja šodien dome nezina, kas tur būs, ja kultūras nama vadība vēl domā, kas tur būs, tad investīcijas piesaistīt nav ko domāt. Neviens konkrēti nezina, kas būs katrā tautas nama kabinetā. Ja man saka, ka bērni tur nevar nodarboties, bet tajā pašā laikā kaut kādas personas tur vada savus seansus, tad tas vienmēr ir problemātiski...

— Kad bijāt Krāslavas novada mērs, jums nekad nebija problēmas ar tautībām un valodu, kurā sarunāties. Kāpēc jūsu kolēģi tik kategoriski noskaņoti pret to, lai piešķirtu pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem? Pašvaldību vēlēšanās ļaudis taču būtībā balso par saimniekiem, nevis politiķiem.

— Tas gan ir politisks jautājums. Esmu pārliecināts, ka reiz arī Latvija nonāks līdz normālai politisko partiju sistēmai. Mums vēl nav tā, kā, piemēram, Lielbritānijā, kur bezmaz līdz ar piedzimšanu tu jau esi leiborists vai konservators. Pie mums cilvēki staigā no vienas partijas uz otro, trešo, ceturto, un tā līdz bezgalībai. Latvijā šodien neredzu īstus partijas cilvēkus. Maz ticams, ka visi tie, kuri ir tajā vai citā partijā, izlasījuši savas partijas statūtus. Latvijas politikā rit spēle kā kaķim ar peli, jo nav stabilas partiju sistēmas un lozungu uzvara dara savu darbu arī tā saucamajā krievvalodīgo jautājumā. Bet jūs taču zināt, ka vairāku valodu prasme ir katra cilvēka ieguvums. Mani pārsteidz šāda pozīcija: ja braucu uz Kanādu, tad mācos angļu vai franču valodu, ja uz Vāciju, tad vācu valodu, bet uz Latviju — latviešu valodu man nevajag. Prast valodu vajag, cits jautājums — nepieciešamais zināšanu minimums. Ja gribi dzīvot šajā valstī, tad tev ir jābūt atbildīgam, nevis tikai jāprasa sev tiesības!

— Vai ir izdevies īstenot visas ieceres un sapņus, ar kuriem pirms gada ieradāties 9. Saeimā kā deputāts?

— Man ir tā priekšrocība, ka es nepiedalījos solīšanas svētkos, ko parasti dara deputātu kandidāti pirms vēlēšanām, solot, kāds būs laiks, cik lielas algas un kādi būs ceļi rajonā. Es esmu priecīgs, ka vairāki likumprojekti, ar kuriem nācies strādāt, ir aktualizēti un pieņemti. Nopietns darbs gaida arī turpmāk. Esmu pateicīgs rajona pašvaldībām, kuras šeit uzņem mani un ministrus. Mēs vienmēr varam tikties ar tām pašvaldībām, kuras to vēlas, ar tiem zemniekiem, kuri grib risināt savas problēmas. Tikties, lai kaut ko izmainītu, nevis ķeksītim. Piekrītu, ka Saeimā nepieciešams radīt konstruktīvu opozīciju, un pozīcijai ir jāaizstāv savs viedoklis, pamatojoties uz konkrētiem dokumentiem, nevis uz runāšanu. Strādāt vietējā pašvaldībā bija vieglāk vienā ziņā: ja šeit ko izdari, tad arī pats konkrēti atbildi savu cilvēku priekšā. Darbs Saeimā — tie ir kopīgi lēmumi, kur neredz momentānu efektu vai trūkumus.

— Vai, ejot uz Saeimu, bija kādas ieceres, kuras gribējās realizēt, bet neizdevās?

— Diemžēl esmu budžeta, nevis reģionālajā komisijā. Mums būs ļoti nopietni jāskatās uz reģionālo attīstību, kuras būtībā nav. Jautājums par reģionālo attīstību ir tikai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas no-saukumā. Centīšos panākt kādas pozitīvas pārmaiņas, lai netiktu pieļautas kļūdas reģionu attīstībā, kuras pēc tam ir grūti izlabot.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA