Izzinot dzimtas vēsturi

Konferenci organizēja Krāslavas centrālā bibliotēka, Latvijas Bibliotekāru biedrība un Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļa, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales programmai.

Divu dienu konference tika sadalīta piecās darba sesijās. Katra sesija tika veltīta kādai noteiktai tematikai. Piemēram, par publiskām bibliotēkām digitālo tehnoloģiju laikmetā, par novadpētniecību elektroniskajā vidē, par novadpētniecību Latgales publiskajās bibliotēkās.

Viena no konferences darba sesijām tika veltīta dzimtu vēstures pētniecībai. Šajā darba sesijā viena no referentēm bija Ruta Šenberga, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore. Lektores temats konferencē bija “Dzimtu pētījumi — jauns novadpētniecības virziens”. Pats nosaukums jau liecina par to, ka dzimtu pētījumi novadpētniecībā ir kaut kas jauns, līdz šim vēl nebijis. Uzstāšanos konferencē LU lektore sāka ar jautājumu, kāpēc ir jāpēta dzimtu vēsture? Atbilde tika dota šāda — tās ir mūsu saknes, kas dod piederības sajūtu dzimtai, novadam, tautai; tiek iegūta noderīga informācija novada vēsturei — jauni fakti, pirmavoti. Dzimtas vēstures izpēte palīdz apzināties savu identitāti, iepazīt mūsu dzīvo vēsturi, iepazīties ar vecākās paaudzes ētiskajām vērtībām, stiprināt ģimenes saites.

Ļoti bieži, praktiski vienmēr referentam atvēlētais laiks semināros, konferencēs ir ierobežots, tāpēc pētāmā tēma tiek izklāstīta īsi, bet kodolīgi. Uzstāšanās laikā tiek dotas ievirzes, ierosinājumi tēmas tālākai izpētei. Šis darbs zināmā mērā arī ir mazs turpinājums pētījumam par dzimtu pētījumiem Latvijā.

Dzimtu pētījumiem ir izveidota vesela zinātne - ģenealoģija (gr. genea — dzimta; logos — mācība).Ģenealoģija, tā ir, pirmkārt, vēstures palīgnozare, kura pētī radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos; otrkārt, tas ir datu kopums par indivīda vai populācijas izcelsmi; šādu datu vākšana, ciltskoka sastādīšana; raduraksti, cilts vēsture; ciltsgrāmata. [Ģenealoģija // Latviešu valodas vārdnīca: 30 000 pamatvārdu un to skaidrojumu. — [Rīga]: Avots, 2006.- 331. lpp.]

Ģenealoģija pēta dzimtu izcelšanos un sastāda to ciltskoku, lai tādā veidā noskaidrotu, kādās ģenētiskās, tiesiskās, vēsturiskās vai socioloģiskās attiecībās atrodas atsevišķas vēsturiskas personas vai veselas dzimtas. Ģenealoģijas sākumi atrodami jau ēģiptiešu, ebreju, grieķu un citu senatnes tautu radu rakstos, kas bija vajadzīgi, lai noskaidrotu dievu, mitoloģisku varoņu izcelšanās vēsturi, un lai noteiktu mantošanas kārtību valdnieku namos.

Sevišķi strauji ģenealoģija attīstījās viduslaikos, uzreiz pēc krusta kariem, jo bruņinieku garīgos ordeņos sāka uzņemt par biedriem tikai tādas personas, kas vairākas paaudzes atpakaļ varēja pierādīt savu dižciltību. Anglijā, jau sākot ar 14. gs., pastāv īpaša iestāde, kas sastāda dižciltīgu dzimtu sarakstus valsts vai kārtas interesēs. 16. gs. ar ģenealoģiju sāka nodarboties zinātnieki.

Taču zinātniskā ģenealoģija uzplaukst 19. gs., kad ģenealoģiskie pētījumi iegūst lielu metodoloģisku nozīmi. Ja sākumā interesējās vienīgi par muižnieku un dižciltīgo personu ģenealoģiju, tad jau 19. gs. 2. pusē sāk parādīties arī pilsonisku dzimtu ģenealoģijas rokasgrāmatas. [Ģenealoģija // Latviešu konversācijas vārdnīca. Sestais sējums.- Rīga: A.Gulbja apgādībā, 1931. - 11094-11097]

Dzimtas koka veidošanai tiek izmantoti dažādi avoti. Parasti ģenealoģiskie avoti iedalāmi trijās galvenajās grupās:

1) mutvārdu liecības

- tās ir radinieku sniegtās atmiņas. Tās parasti nesniedzas tālāk par trim paaudzēm atpakaļ. Kaut gan atmiņas uzskatāmas par vienu no nedrošākiem avotiem, tomēr tās labi noder kā norādījums drošāku avotu atrašanai. Mutvārdu liecības var arī dot lielāku skaidrību par atsevišķu dzimtas locekļu sabiedrisko stāvokli un nodarbošanos. Tāpat ziņas par senču izskatu un raksturu bieži vien atrodamas tikai radinieku atmiņās. Ja iespēja salīdzināt vairāku radu atmiņas, var iegūt diezgan paļāvīgus datus.

2) rakstīti avoti

- laulības, dzimšanas un miršanas apliecības, pases;
- baznīcu grāmatas. Dodoties pētīt baznīcas grāmatas, noteikti ir jāuzzina, pie kuras reliģiskās draudzes priekšteči ir piederējuši, citādi veltīgi būs meklēt luterāni katoļu draudzē. Ir jāņem vērā arī tas, ka vienā administratīvi teritoriālajā telpā ir bijušas vai arī šobrīd pastāv vairākas draudzes.

- Tautas skaitīšanas uzskaites lapas, kurās tiek minēti visi tolaik dzīvie Latvijas iedzīvotāji, turklāt sniegti arī paskaidrojumi par nodarbošanos.

- iedzīvotāju reģistrs muižas inventarizācijas lietās, kas aizsniedzas arī līdz 18. gadsimta beigām, kad cilvēki vēl netika saukti pēc uzvārdiem. Šajās lietās ik pa 10-15 gadiem tika uzskaitīts viss kustamais un nekustamais īpašums. Turklāt par pamatu tiek ņemta iepriekšējā perioda atskaite, līdz ar to var izsekot, kas noticis ar visiem muižas iemītniekiem.

- kā avoti noder arī autobiogrāfijas, memuāri, dienasgrāmatas un vēstules, jo palīdz gūt plašāku skatu un noskaidrot tādus apstākļus, par ko oficiālie dati klusē. Kopš laikrakstu iznākšanas laikiem ģenealogs var tur atrast nekrologus, bēru sludinājumus, tiesu ziņas u. c. rakstus. Atsevišķus datus dod saderināšanās un laulību paziņojumi, bēru lapiņas, kritušo saraksti, adrešu grāmatas.

3) monumentālie avoti

- tie ir dažādi lietišķās kultūras veidojumi un mākslas darbi, kas palīdz noskaidrot vai papildināt ģenealoģiskos datus. Monumentālie avoti ir kapu pieminekļi, krusti un plāksnes, kuru ieraksti parasti dod ģenealoģiskas ziņas — bez uzvārda un vārda arī dzimšanas un miršanas gadus vai vecumu, sabiedrisko stāvokli, pat veselu ģimenes sarakstu vai norādi uz vecākiem un piederīgiem. [Dzimtu vēstures pētīšana //http://www.roots-saknes.lv/ Research/Dzimtu_vestures_petisana.htm]

Dzimtas koka veidošanai ir nepieciešami precīzi dati. Kad jūtam, ka mājinieku sniegtā informācija ir izsmelta, vai arī ir nepilnīga, tad darbs ir jāturpina arhīvā. Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) fondos atrodas hronoloģiski plašākā un senākā dokumentu grupa, kuru var izmantot šādu pētījumu veikšanai.

Darbs ar dokumentiem prasa lielu pacietību un laiku, kā mums nereti pietrūkst. Iespējams, tieši tāpēc komerciālā pasaule piedāvā tādu pakalpojuma veidu kā mūsu dzimtas koka veidošanu. Ir pat speciālas datorprogrammas, kas veido dzimtas kokus.

Novembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā ir apskatāma informatīvu materiālu izstāde, veltīta dzimtas koku pētniecībai. Šeit var redzēt dažādus uzskates materiālus — dzimtas koku veidošanas paraugus, uzziņu literatūru. Ir arī internet resursu adreses, kur var atrast informāciju par šo tēmu. Atnāciet, apskatiet, un varbūt Jums radīsies vēlme sākt veidot pašiem savu dzimtas koku! Jo, izzinot dzimtas vēsturi, cilvēki labāk spēj izprast sevi. Caur dzimtas vēstures prizmu skatoties uz pagātnes notikumiem, tiek labāk iepazīta tautas vēsture, tā kļūst tuvāka un izprotamāka, veidojas ciešākas saites ar dzimto vietu.

Anna BARTUŠA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre