Segas un spilveni, kas ārstē

Iepazīties nevajadzēja, par zemnieku saimniecību “Smaidi” es jau rakstīju pirms kādiem gadiem četriem, taču kopš tā laika tā krasi mainīja specializāciju, pievēršoties aitkopībai. Tālredzīgie Mihails un Valija savulaik privatizēja kolhoza govju fermu un šķūni Novļānu ezera krastā, izmantojot to rekonstrukcijai investīciju piesaistīšanas iespēju. Pakāpeniski piepirka zemi, un tagad zemnieku saimniecības platība pārsniedz 80 hektārus, kas ļāva palielināt aitu ganāmpulku līdz 270 dzīvniekiem. Vasarā vajadzīgi gani, kas dod iespēju bezdarbniekiem iekārtoties darbā.

“Tomēr kāpēc jūs pievērsāties aitkopībai?” pajautāju Valijai. Viņa atbildēja īsi: “Pirmkārt, tā ir vispieticīgākā lopkopības nozare, kas prasa minimālus izdevumus. Aitas taču izdzen ganībās jau ar pirmajām siltajām pavasara dienām, kur tās ganās līdz pat ziemai. Otrkārt, mums ir vienkārši sarūpēt lopbarību. Šogad mēs esam sagādājuši pietiekamu auzu daudzumu, kas pat nav jāmaļ. 500 rituļu rupjās lopbarības pilnībā nodrošinās aitām sātīgu ziemošanu. Esam atraduši šķirnes virzienu, un tagad sekmīgi krustojam Latvijas tumšgalvas aitu šķirni ar Vācijas gaļas šķirni. Tas nodrošina mūsu produkcijas sekmīgu noietu, jo trekna gaļa nevienam nav vajadzīga. Un pēdējais: tagad mēs risinām lopbarības ražošanas mehanizācijas problēmu. Projekts jau ir sagatavots, kas ļaus mums iegādāties visu mūs-dienīgo mehānismu kompleksu, tajā skaitā arī rietumvalsts ražojuma traktoru.”

Pagātnē Mihails krāja nepieciešamo lauksaimniecības pieredzi, strādājot kolhozā “Skaista” gan par mehanizatoru, gan par iecirkņa priekšnieku. Valija ir diplomēta agronome, taču laikā, kad tapa pirmie kooperatīvi, organizēja ziemas jaku “Aļaska” ražošanu, kas bija īpaši pieprasītas astoņdesmito gadus beigās. Toreizējā šūšanas pieredze lieti noderēja tagad.

Līdz ar aitkopības attīstību krājās vilna, kam bija nepieciešams stabils noiets. Valija pati cērp aitas, mazgā, pēc tam kārš vilnu. Ideja šūt segas, spilvenus, matraču pārklājus, izmantojot vilnu, radās pakāpeniski. Dzīvesbiedri Ižiki vērīgi sekoja vilnas izstrādājumu tirgum, pētīja iespējamo pieprasījumu, tikai tad uzsāka savus eksperimentus. Tā pakāpeniski tapa silta sega no divām stepētām kārtām ar gaisa spilvenu starp tām. Ilgstoši piestrādājot, modelis tika pabeigts, bet tīras kokvilnas audums bez ķīmiskiem piemaisījumiem atbilda ekoloģiski tīro gultaspiederumu ārstnieciskajai nozīmei.

Tagad daudzos preses izdevumos tiek slavētas preces, kas izslēdz mākslīgus piemaisījumus.

Sadzīvē pašlaik maz izmanto segas, palagus un spilvenus, kas elektrizējas, tām ir nezināms pildījums. Ne mazāk svarīga ir arī izstrādājumu estētika, tāpēc Valija ļoti rūpīgi izvēlas virsaudumu ar harmoniskiem toņiem, kam ir pozitīva enerģētika. Materiālu meklējumi ir sarežģīta lieta, Latvijas audumu tirgus pagaidām ir visai nabadzīgs, un Valija gatavojas apmeklēt kaimiņvalstis. Tas, kurš jau ir sedzies ar vilnas pildījuma segām, pilnībā novērtēja to neparasto komfortu. Tās ir plānākas, vieglākas un siltākas par tradicionālajām vatētām un mūsdienu sintepona segām. Zem vilnas segas vasarā nav karsti, bet ziemā nav auksti. Tām piemīt lieliska temperatūras režīma pašregulācija, kas nodrošina tām ārstnieciskās īpašības.

Negaidot radies pieprasījums pēc lauku preces, kurai nav kvalitātes defektu: vienmērīga vilnas kārta, sīks stepējums, izturīgi diegi. Un kas ir ļoti svarīgi: apstrādājot vilnu, netiek pielietotas ķimikālijas. Blīvais audums droši pasargā vilnas slāni no kodēm. Lauku meistares ar mīlestību šūtie izstrādājumi ir lieliska dāvana. Valija šuj segas un spilvenus pēc pasūtījuma, ievērojot klientu vēlmes. Pašlaik viņai radusies ideja iegādāties mūsdienīgu šūšanas iekārtu. Zemnieku saimniecības veselīgai, praktiskai un skaistai produkcijai nav vajadzīga reklāma, bet ja vajadzēs, tad to izdarīs zemnieku vecākā meita Svetlana, kura ir diplomēta reklāmas dizainere un turpina studēt neklātienē Mākslas akadēmijā. Ižiku otra meita, Nadežda, dzīvo Rīgā un strādā juvelierizstrādājumu veikalā, bet dēls Eduards mācās astotajā klasē un palīdz vecākiem saimniecībā.

Aleksejs GONČAROVS