Speciālista padomi: Slimību un kaitēkļu ierobežošana augļu dārzos rudenī

Augļu dārzos raža novākta, ar steigu jāsavāc visi puves, kaitēkļu bojātie augļi, jāsagrābj nobirušās lapas un jāaizvāc no dārza.

Bieži pēc ražas novākšanas un lapu nobiršanas kokos karājas sapuvuši augļi, kas vēlāk mumificējas. Mūmijas pavasarī ir galvenais augļu puves infekcijas avots, tāpēc ir ļoti svarīgi tās novākt un iznīcināt rudenī. Dārzos, kur nobirušās lapas nav iespējams savākt, tās bagātīgi jānosmidzina ar karbomīda šķīdumu. Slāpeklis veicina lapu ātrāku sadalīšanos un veicina kraupja sporu un citu slimību ierosinātāju bojāeju. Ar karbomīdu apstrādi jāveic vēlu rudenī.

Bumbierēm jāizgriež kraupja bojātie dzinumi. Kadiķu rūsa var veidot uzbriedumus uz bumbieru dzinumiem, tādēļ inficētie dzinumi jāizgriež un jāsadedzina.

Šovasar vairākos ābeļu dārzos novērots lapu koku stumbru un zaru vēzis. Šīs slimības vairāk izplatās mitros siltos rudeņos, tāpēc pēc lapu nobiršanas augļu koki bagātīgi jānosmidzina ar kādu varu saturošu fungicīdu, jo lapu atdalīšanās rētu vietas ir ceļš infekcijas iekļūšanai. Koki jāsmidzina ar lielu daudzumu ūdens, lai koku stumbri, zari, apdobes un kritušo lapu kārta būtu pilnīgi saslapināta.

Aizvadītajā vasarā visos Latgales rajonos lielākā daļa ķiršu slimoja ar kauleņkoku lapbiri un pelēko puvi. Apdobju smidzinājums ar karbomīdu palīdzēs atbrīvoties no postošās ķiršu slimības — lapbires. Šī sēne pārziemo nobirušajās lapās. Rudenī pēc lapu nobiršanas ķiršu kokus vēlams nosmidzināt ar kādu varu saturošu fungicīdu.

Novēroti dārzi, kuros augļu koku stumbrus un zarus klāj sūnas, to mitrā laikā var nokasīt ar asu birsti. Notīrīto atlupušo mizu, sūnas un ķērpjus jāsavāc un jāsadedzina, tā tiks daļēji iznīcināti ziemojošie kaitēkļi. Ja sūnas sāk parādīties uz jauniem kociņiem, lai nesaskrāpētu mizu, rudenī pēc lapu nobiršanas augļu kociņi jānosmidzina ar dzelzs vai vara vitriola šķīdumu.

Augļu koku stādījumos, kuri ierīkoti ūdens tuvumā, jāveic ierobežošanas pasākumi pret ūdensžurkām un pelēm. Jāraugās, lai augļu koku apdobēs (sevišķi jaunajos stādījumos) nebūtu nezāļu sēklu. Nezāļu sēklas pievilina grauzējus. Jāuzliek grauzēju izķeršanas lamatas vai saindētas ēsmas. Saindētās ēsmas jāuzliek pie kociņu stumbriem, tās jāieliek drenu vai plastmasas caurulēs ar atklātiem galiem un mazu diametru, lai klāt nevarētu piekļūt mājdzīvnieki.

Ziemā augļu koki cieš no sala un saules apdeguma. Saules staru iedarbībā augļu kokiem veidojas apdeguma brūces, tajās var iekļūt sudraboto lapu slimības infekcija un citas slimības. Sudraboto lapu slimība ir viena no trupju izraisītajām. Lai februārī un martā augļu koku stumbri mazāk ciestu no sala un saules apdegumiem, tos vēlams nokaļķot vēlu rudenī. Kaļķojamo materiālu var pagatavot vai nopirkt veikalā.

Lai dārzā neiekļūtu meža dzīvnieki un nebojātu augļu kociņus, savlaicīgi jāsalabo žogi vai kociņu stumbri jānosien ar skujām vai kādu citu materiālu. Stumbrus var apstrādāt arī ar grauzējus atbaidošu līdzekli.

Arī ziemas periodā VAAD reģionālajās nodaļās monitoringa speciālisti interesentiem sniedz konsultācijas kultūraugu slimību un kaitēkļu noteikšanā un ierobežošanā.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)