Atskats vēsturē

1985. gada 14. jūnijā Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Beniluksa Ekonomiskās Savienības dalībvalstis (Beļģijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste un Luksemburgas Lielhercogiste) Šengenas pilsētā (Luksemburga) parakstīja līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz robežām, kas vieno šīs valstis.

1990. gada 19.jūnijā Šengenā tās parakstīja konvenciju par augstāk minētā līguma īstenošanu. Vēlāk konvencijai pievienojās Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Grieķijas Republika, Austrijas Republika, Dānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika. 1996. gada 19.decembrī, pamatojoties uz 1957. gadā noslēgto Ziemeļu valstu pasu savienību, sadarbības līgumu par kontroles atcelšanu uz kopējām robežām ar Šengenas līguma da-lībvalstīm parakstīja Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, kura nav ES dalībvalsts. Toties Īrija un Lielbritānija vēl arvien nav parakstījušas Šengenas līgumu, lai gan ir ES dalībvalstis.

Par Latviju

Ārlietu ministrijas organizētajā seminārā reģionālajiem žurnālistiem ĀM Konsulārā departamenta direktors Ints Upmacis uzsvēra, ka novembra sākumā, t. i, tieši tuvākajās dienās, tiks pieņemts lēmums, un 21. decembrī arī mūsu valsts kopā ar citām reizē ar Latviju 2004. gadā uzņemtajām Eiropas Savienībā parakstīts Šengenas līgumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji varēs brīvi pārvietoties no vienas uz otru valsti, pat nepamanot robežas, jo tādu vairs nebūs. Piemēram, uz Lietuvu tiks nolīdzināti mazie līdz šim uzartie ceļi, un pa jebkuru no tiem varēs iebraukt kaimiņvalstī. Tomēr gluži bez personu apliecinošiem dokumentiem ceļot tomēr nevarēs, jo ikvienā no Šengenas līguma valstīm pase vai identifikācijas karte (tās Latvijā dzīvojošajiem pagaidām nav un aktīvās runas, ka tādas vispār būs, kaut kā pieklusušas) var tikt pieprasīta nevis uz robežas, bet jebkurā citā vietā: imigrācijas dienesti, ieraugot transportlīdzekli ar svešas valsts numurzīmēm, var painteresēties par pasažieru uzturēšanās legalitāti.

Brīvi pārvietoties varēs ne tikai Šengenas dalībvalstu iedzīvotāji, bet arī jebkurš tā saucamās trešās valsts iedzīvotājs (piemēram, Baltkrievijas, Uzbekistānas vai pat Indijas), kuram izsniegta iebraukšanas vīza vienā no Šengenas dalībvalstīm. Vīza ir derīga 90 dienas pusgada laikā un, to saņemot, var atļautajā termiņā brīvi ceļot uz jebkuru dalībvalsti. Tomēr, ja konkrētajai personai ir liegta iebraukšana kādā atsevišķā dalībvalstī, tai neviena Šengenas zonas valstu vēstniecība vīzu nepiešķirs.

Jau tagad Starptautiskajā lidostā Rīga tiek veidoti divi atsevišķi termināli (pabeigt paredzēts nākamā gada martā), lai būtu iespēja no Šengenas dalībvalstīm atlidojušos iedzīvotājus ielaist, nepārbaudot dokumentus, savukārt no trešajām valstīm ieradušās lidmašīnas piebrauks tam terminālam, kur stingra kontrole saglabāsies, kā līdz šim, un vēl pat pastiprināsies.

Seminārā tika uzsvērts, ka tādēļ, lai nodrošinātu mūsējiem iespēju ceļot bez vīzām arī ārpus Šengenas līguma valstīm (teiksim, šobrīd Kanāda paziņojusi par tādu iespēju, tā īpaši iepriecinot hokeja fanus pirms gaidāmā čempionāta), jau gatavo jauna parauga pases, kur būs iekļauti cilvēka biometriskie dati. Iesākumā tikai digitālā fotogrāfija un divu pirkstu nospiedumi, vēlāk, iespējams, daudz kas vairāk. Pašlaik apritē esošās pases esot iespējams viltot. Lietuvieši pie sevis pat esot uzgājuši veselu rūpnīcu, kur ražoja viltotas pases.

Tas, ka būs jaunas pases, vēl nenozīmē, ka visiem tās tūlīt jāiegādājas, līdz derīguma laika beigām esošās varēs izmantot, protams, bezvīzu režīms uz to īpašniekiem neattieksies un vīzas būs jāiegādājas tāpat, kā iepriekš.

Ērika STEPIŅA