Latvijas Republikas neatkarības atgūšana deviņdesmito gadu sākumā bija ne tikai likteņa dāvana, bet arī tautas saspringta cīņa, kurā nopietna loma bija arī laikrakstam “Ezerzeme”. Tolaik žurnālistus bieži izsauca uz rajona komiteju, lai izteiktu rājienu vai pielietotu kādu citu soda līdzekli, no kā palikušas rūgtas atmiņas. Taču dzīve visu nolika savās vietās.
Aizritēja gadi. Masveida sabrukuma viesulī Krāslavas un Dagdas novada laikraksts ne tikai izdzīvoja, bet arī kļuva pilnīgi neatkarīgs, tajā skaitā finanšu ziņā. Dažādi var vērtēt tagadējos laikus, kas vienkāršiem cilvēkiem radīja daudzas problēmas, taču, manuprāt, svarīgs ir galvenais demokrātijas iekarojums — vārda brīvība. Pazīstamajos pēdējos notikumos galvaspilsētā galvenā loma bija masu medijiem, kuri izskaidroja tautai, kas notiek Latvijā. Par “gudrās un nekļūdīgās partejiskās vadības” laikiem man atgādināja novada domes priekšsēdētāja Mečislavas Lukšas nesenais zvans uz redakciju. Viņš pārmeta man, ka es nesaskaņoju ar domi rakstu “Mājas slepkavas pēdējais upuris”, kurā pastāstīju par vecās sievietes Vandas Grehovas traģisko likteni. Viņa, protams, nav bez grēka. Kā pastāstīja mērs, Vandai Grehovai ne reizi vien esot piedāvāta palīdzība, no kuras viņa atteikusies. Pret negaidīto zvanu es izturējos mierīgi. Satraucošo faktu steidzos publicēt ar vienīgo mērķi pēc iespējas ātrāk, līdz ziemas sākumam, palīdzēt nelaimē nonākušajai. Turklāt Sarkanā Krusta rajona komitejas priekšsēdētāja un sociālā darba koordinētāja Olga Muštavinska no visas sirds pateicās man par to, ka precīzi izklāstīju problēmu, kuras risināšana ir neatliekama.
Piezvanot nākamreiz, mērs uzaicināja mani pie sevis uz sarunu, kurā mēs nekādi nevarējām panākt kompromisu. Mans sarunbiedrs galveno akcentu lika uz to, ka publikācija, ko es rakstīju pēc Vandas Grehovas un žēlsirdīgās kaimiņienes Olgas Seļutinas teiktā, nav precīza. Pirmais no mums runāja par dzīves veida izvēles brīvību, otrais — par kristiešu līdzcietību. Es nepalaidu garām iespēju informēt vadītāju par novada sociālā dienesta aparāta nepietiekamo autoritāti, turklāt paudu ne tikai savas domas. Kam mērs, starp citu, piekrita.
Pašas Vandas Grehovas liktenis diemžēl nekļuva par mūsu sarunas galveno tēmu. Domes priekšsēdētājs teica, ka mana problemātiskā raksta “varonei” pat esot piedāvāta vieta pansionātā, no kā viņa atteikusies. Manuprāt, šie vārdi ir tikpat “patiesi”, kā arī agrākie piedāvājumi palīdzēt viņai atrisināt dzīvokļa problēmu. Mēs vienojāmies, ka dome atspēkos manu rakstu un es ierosināju šim nolūkam izmantot laikrakstu “Ezerzeme”. Šī doma mēram nepatika. Izmantojot gadījumu, es uzdevu pašvaldības vadītājam jautājumus, kurus saņem redakcija.
— Kāpēc ieilguši mūzikas skolas ēkas rekonstrukcijas darbi?
— Diemžēl firma “Leven” pieļauj brāķi darbā, pēc kā seko to pretenziju novēršana, kuras izvirza direktore Olga Grecka. Darbu zemās kvalitātes dēļ arī aizkavējas mūzikas skolas nodošanas termiņi. Pašlaik var runāt par rekonstrukcijas beigu datumu — tas ir 10. novembris.
— Iepriecina tas, ka visilgākās celtniecības objekts — kapliča Meža kapos — visbeidzot atrodas zem jumta. Bet kad pilnībā tiks pabeigta šīs sengaidītās ēkas celtniecība?
— Tika plānots, ka šogad, taču viss atkarīgs no finansējuma. Nav izslēgts, ka kāda daļa nobeiguma darbu, it īpaši iekārtas montāža, tiks pārcelta uz nākamo gadu. Kavēties nedrīkst, jo nedrīkst atlikt kapličas remontu vecajā pilsētas kapsētā, kur pienācis laiks sakārtot arī centrālo aleju, pa kuru grūti virzīties bēru procesijām.
— Vissāpīgākais jautājums. Kā tiks kontrolēts siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu mājās un kādi būs tarifi?
— Tas ir SIA “Krāslavas nami” speciālistu kompetencē, kuri veiks patērētās siltumenerģijas uzskaiti saskaņā ar māju skaitītājiem. Kas sakāms par maksu atbilstoši rēķiniem, tad tā būs atkarīga no konkrētas mājas stāvokļa, tāpēc nav izslēgta summu dažādība. Līdz jaunajam gadam tiks izstrādāts jaunais apkures tarifs, kuru apstiprinās sabiedrisko pakalpojumu regulators. Tad arī būs zināms.
— Tomēr mēs, patērētāji, neapturamās inflācijas apstākļos, kas daudzas ģimenes nostādīja uz izdzīvošanas robežas, gribētu zināt tarifu aprēķināšanas mehānismu iepriekšējā posmā un kad SIA “Krāslavas nami” vadītāju slēgtā amatalgu tēma kļūs atklāta?
— Ir likums par personas datu aizsardzību. Darīt zināmu atklātībai finanšu izdevumus novada domes aparāta uzturēšanai — tam es piekrītu, jo tas ir vēlēts orgāns, taču mūsu gadījumā runa ir par firmu.
— Taču šis uzņēmums pieder pašvaldībai un starp tā dibinātājiem nav fizisko personu. Informācijas slēpšana rada šaubas, jo izdevumi sabiedrības ar ierobežotu atbildību aparāta uzturēšanai vistiešākā veidā ietekmē tarifus, kas daļai iedzīvotāju vairs nav nomaksājami. Sētnieku algas mūs neinteresē. Vai var cerēt uz jauno apkures tarifu projekta publikāciju un atšifrējumu?
— Aprunāšos ar Valēriju Maslovu.
— Paldies par interviju.
Aleksejs GONČAROVS