Akcents uz ambulatoro veselības aprūpi

— Nupat mūsu pilsētā noticis liels rajona mēroga pasākums — Krāslavas poliklīnikas trešajā stāvā pēc remonta atklāta ambulatorā daļa. Kādas ir slimnīcas iespējas saņem jaunu finansējumu, piesaistīt līdzekļus jauniem remontiem, kas tai ļoti nepieciešami.

— Līdzīgi, kā citas veselības aprūpes iestādes, arī Krāslavas slimnīca ir viena no tām, kas šobrīd jau iesniegusi ministrijā savu attīstības plānu. Pašreiz šie plāni tiek vērtēti. Pamatojoties uz tiem, paralēli ministrija strādā pie tā, kā sadalīt Eiropas struktūrfondos paredzētos līdzekļus, konkrēti — no Eiropas attīstības reģionālā fonda, nākamajam plānošanas periodam.

— Strauji tuvojas pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Kāda būs tās ietekme?

— Ja runājam par šo reformu, tas jāsaka tā, ka veselības aprūpes sektorā tā veikta jau krietni agrāk: sākotnēji bijām izveidojuši rajonu slimokases, kas vēlāk tika apvienotas, izveidojot mazāku skaitu — no 33 pārgājām uz 8. Šobrīd ir viena kopējā Valsts veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra, kurai ir savas nodaļas. Mūsu attīstības plānā jeb tā sauktajā masterplānā ir parādīts, kuras veselības aprūpes iestādes paliek līdz 2010. gadam un pat pēc tam. Līdz ar to šo mājasdarbu mēs esam izdarījuši. Protams, daudz būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita, arī no tā, kāda būs apkārtējā infrastruktūra vietās, kur mums nākotnē būs vajadzīgas visas šīs slimnīcas un ambulatorās iestādes. Bet, runājot konkrēti par Latgales reģionu, šīs lietas iezīmētas samērā skaidri.

Mums drīz ir jāsāk darbs pie jaunā masterplāna jau aktualizētās versijas, ņemot vērā tos darbiņus, kas jau izdarīti un veicami nākotnē. Kopumā tas būtiski neko neietekmēs: ja varam runāt par to, ka iestādes tiek apvienotas arvien lielākās iestādēs, tad konkrētie punkti, kur tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, valstī tiek saglabāti. Jo viens no nosacījumiem ir, ka šim pakalpojumam tomēr jābūt tuvu iedzīvotāju dzīves vietai. Mums jāņem vērā gan pašreizējā ceļu struktūra, gan cita infrastruktūra, lai pacients varētu saņemt šo pakalpojumu. Protams, mēs pamatā liekam akcentu uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstību. Ne par velti šodien redzējām, ka tiek attīstīta tieši ambulatorā daļa. Šeit saņem pakalpojumus ne tikai Krāslavas, bet arī Dagdas puses iedzīvotāji. Un tas jau ir nosacījumus, lai šī iestāde konkrēti šajā vietā būtu.

— Neatliekamā medicīniskā palīdzība — kā šo jautājumu varētu ietekmēt pašvaldību apvienošana? Vai tiks palielināts automašīnu brigāžu skaits?

— Tas, kas saistīts brigāžu skaitu un kurās vietās, ir noteikts neatliekamās palīdzības attīstības pamatnostādnēs. Mums ir zināmas konkrētas vietas, kur valstī ir nepieciešams izvietot ātrās palīdzības mašīnas. Viennozīmīgi šis jautājums ir jāskatās gan no iedzīvotāju skaita, gan teritorijas, gan iedzīvotāju blīvuma konkrētā teritorijā. Bet pat apvienojot un izveidojot vienu kopēju dispečerdienestu, tas neietekmēs iedzīvotājus. Tas faktiski nozīmē, ka izsaukumi, kas tika pieņemti 2-3 vietās, tiks pieņemti vienā centralizētā vietā, taču neizslēdz to, ka mašīna, kas bija dislocēta iepriekšējā izsaukumu pieņemšanas vietā, tur arī paliks, jo tādā veidā ātrāk nokļūs līdz pacientam. Mūsu uzdevums — maksimāli ātri sniegt palīdzību pacientam. Pilsētā tas jāizdara 15 minūtēs, laukos — 30 minūtēs.

— Paldies par atbildēm?

Juris ROGA