Lai cik valdziņš vītos...

— Kāda bija šī gada atklātā ūdens sezona? es pajautāju Edvīnam Gasperovičam, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora vadītājam.

— Tikpat saspringta, kā arī iepriekšēja. Runāt par cilvēku ekoloģiskā apzinīguma celšanos pagaidām būtu pāragri, par ko liecina statistika. Ja 2006. gada trijos ceturkšņos mūsu inspektori padarīja nekaitīgus 1100 malu zvejas rīkus, tad tajā pašā laika posmā šogad — 1657. Atsavināti 857 tīkli, kuru kopgarums pārsniedz astoņdesmit kilometrus! Malu zvejnieki turpina nopietni kaitēt Latgales upēm un ezeriem, un striktie naudas sodi diemžēl nav šķērslis alkatīgu cilvēku “apetītes” remdēšanai. Ar to arī izskaidrojama vairākuma dabisko ūdensbaseinu zemā produktivitāte. Starp citu, šogad piemēroto naudas sodu kopsumma ir 3670 latu. Turklāt malu zvejniekiem, kuri notverti ar vainas pierādījumu, jāatlīdzina dabai nodarītais kaitējums. Šīs summas bieži vien pārsniedz piemērotā naudas soda apmēru.

— Iesaku šoreiz sarunu tikai par Daugavas problēmām. Augustā — septembrī es pavadīju kārtējo atvaļinājumu pie upes un novēroju, ka pēdējā laikā Latvijas galvenā ūdens artērija cieš no makšķerniekiem amatieriem, kuru skaits ir strauji audzis. Bija laiks, kad saudzējamajā dabas parkā “Daugavas loki” bija aizliegts izmantot motorlaivas, turpretim tagad upe pārvērtusies par trokšņainu ūdensceļu. Pārsteidz tas fakts, ka jūnijā, pašā samu nārsta kulminācijas laikā, no motorlaivām masveidā tika medīti upes giganti, bet šajā laikā salās un piekrastes zonā šķiļas pīlēni un citu ūdensputnu mazuļi. Motorlaivu aktīva pielietošana, manuprāt, nodara nopietnu kaitējumu upes florai un faunai. Turklāt divtaktu motoru (it sevišķi padomju laiku ražojuma) izmantošana piesārņo ūdens virsmu ar naftas produktiem. Plaši zināms, ka maskējoties ar trolingiem, savu noziedzīgo rūpalu veic malu zvejnieki, par ko redakcija vairākkārt saņēma satraucošu informāciju. Ko jūs varat pateikt šajā sakarā?

— Jā, stāvoklis rada bažas. Ziņas par nelikumīgas zvejas faktiem Daugavā mūsu dienests saņēma jau nārsta periodā. Mums bija zināms arī upes galvenā malu zvejnieka uzvārds, taču notvert viņu ar vainas pierādījumu nebija nemaz tik vienkārši. Lieta tāda, ka aizdomās turētais nelikumīgi zvejoja gan ar neatļautiem zvejas rīkiem, gan ar atļauto tro-lingu. Protams, viņš zināja, ka zveja ar tīkliem uz Daugavas pilnīgi aizliegta, tikai acīmredzot alkatība guva virsroku pār veselo saprātu.

Inspektoru uzdevums bija notvert šo malu zvejnieku, un mērķtiecīgu pasākumu laikā tika atmaskoti citi nelikumīgi zivju ķērāji, tajā skaitā arī cienītāji pazvejot zivis ar aizliegtajiem peldošajiem tīkliem.

Tikai rudenī slepenie nakts reidi un slēpņi deva vēlamo rezultātu. Operatīvi strādājot, trīs vecākie inspektori 12. oktobra rītā visbeidzot satika divus malu zvejniekus, kuri visu nakti rosījās uz upes ar tīklu. Būdami notverti ar vainas pierādījumiem, 1954. gadā dzimušais J. B. un 1940. gadā dzimušais J. P. sākumā piedāvāja “vienoties” ar zivju aizsardzības inspektoriem, taču vēlāk, novērtējuši visu radušās situācijas nopietnību, samierinājās ar nepatīkamo protokola rakstīšanas procedūru, kas notika dienesta ēkā, uz kurieni malu zvejnieki tika nogādāti džipā kopā ar diviem maisiem un laivas motoru “Selva”.

Pareizi tautā saka, lai cik valdziņš vītos... Teikšu arī ko citu: šī pāra atmaskošanā palīdzēja makšķernieku amatieru informācija inspekcijai.. Mēs labi zinājām, ka šis duets ar savu aizliegto rūpalu nodarbojās diezgan lielā teritorijā: no Indricas līdz Kaplavai. Malu zvejnieki darbojās tumsas aizsegā ar izslēgtu motoru, bet atgriezās rīta pusē, ievērojot savus konspirācijas noteikumus. Mūsu inspektori veica rūpīgu sagatavošanas darbu un galu galā vajadzīgā vietā un vajadzīgā laikā parādījās tik strauji, ka neatstāja aizturētajiem ne mazāko iespēju izgrozīties.

Rezultāts ir likumsakarīgs: abi “izpelnījās” naudas sodu 100 latus katrs plus dabai nodarītā zaudējuma atlīdzināšana 375 latu apmērā.

— Kā tiek aprēķināts zaudējums?

— Šajā situācijā runa ir par piecām līdakām un līņiem. Parasti naudas sods par noķerto līdaku, ja pārkāpumi nav lieli, ir 20 latu, nopietnākos gadījumos tas pieaug trīs reizes, kā tas bija šajā epizodē. Tad nu Krāslavas nelikumīgajiem zvejniekiem piecas līdakas izmaksāja 300 latu, bet tikpat daudz līņu — 75 latu.

Zivju zvejas noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Izmantojot gadījumu, atgādinām visiem, ka mūsu inspekcija stingri seko noķerto zivju izmēriem. Noteiktie minimālie izmēri līdakai un samam ir 50 cm, zandartam — 45, zutim, sapalam, vēdzelei un līnim — 30. Rūpnieciskajiem zvejniekiem noķerto samēnu izmēri palielinās līdz 60 centimetriem. Makšķerniekiem amatieriem ir tiesības noķert ne vairāk par piecām līdakām un trim samiem, kā arī tikai piecus kilogramus asaru. Kas attiecas uz naudas sodu par dabai nodarīto kaitējumu, tad par zuti var sarūpēt 50 latu “prēmiju”, par samu — 100, par zandartu — 25 latu. Atsevišķos gadījumos šie tarifi var trīskāršoties.

Kas sakāms par trolingu, tad makšķerēšanu ar velci no motorlaivām makšķerēšanas noteikumi neaizliedz. Tā visdrīzāk ir makšķernieka ētikas problēma. Sevi cienošs spiningotājs neradīs šķēršļus makšķerniekiem un citiem atpūtniekiem pie dabas krūts. Klusās atpūtas cienītāju un motorlaivu īpašnieku konflikts sasniedzis tādu pakāpi, ka pēc maniem datiem Ministru kabinetā nonākuši piedāvājumi ierobežot ar motoriem apgādāto laivu aktīvu pielietošanu.

Nobeigumā gribu novēlēt lielajai makšķernieku saimei labvēlīgu laiku un kārotās trofejas. Ceru, ka esmu jūs pārliecinājis: visa informācija, kas saņemta no vietām, tiek sistematizēta un palīdz mums ļaunprātīgu malu zvejnieku apkarošanā. Pēdējais atgādinājums: visiem aktīvās atpūtas pie ūdeņiem cienītājiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem jāņem līdzi makšķerēšanas kartes. Tiem, kuri gatavojas makšķerēt Sīvera, Dridža, Ārdava, Leja ezerā un Ežezerā, jāiegādājas licences.

Inspekcijas tālruņi: 26557874, 26146127, 26149384 jebkurā diennakts laikā.

Aleksejs GONČAROVS