Viens otru saprot no pusvārda

Jau apaļā galda diskusijas ievadā ministrs pats aicināja lauksaimniekus aktualizēt problēmas un dažādas nepilnības, kas varbūt nav pamanītas no ministrijas puses, bet traucē zemniekiem efektīvi izmantot visas tās iespējas, kas ir piedāvātas. Viesis arī atzina, ka situācija kopumā valstī pašreiz nav tā patīkamākā, bet tie, kuri nodarbojas ar normālu biznesu laukos, saprot, ka vajag turpināt strādāt un diskutēt. Lauksaimnieki ļoti labi aptver, ka šodien neizdarītais būs zaudējums viņiem pašiem. Pēc ministra domām, lauksaimniecības nozare attīstās, veiksmīgs bijis arī izsludinātais pirmais posms Eiropas Savienības fondu apgūšanai. Lai gan Latgales pusē nebija tik daudz projektu, kā bija saplānots kvotās, bet tas ir tikai sākumposmā. Veicot pārdali, šī nauda gan tika izmantota pilnībā, bet tas nenozīmē, ka tā ir zudusi Latgales reģionam. Tomēr Latgales zemnieki nedrīkst arī turpmāk būt tik lēnīgi līdzekļu apguvē, turklāt, jo ātrāk notiks investīcijas, jo labāk būs saimniekiem un kopējam attīstības līmenim.

Ministram piebalsoja 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, kurš sacīja, ka kuluāros jau rit runas par nepieciešamību veikt kvotu pārdali: “Zemniekiem jāpastrādā nopietni pie projektiem, lai nevienam nenāktu prātā doma kaut ko pārdalīt Latgalei par sliktu.”

Nākamais iesniegumu pieņemšanas posms sāksies ar 1. janvāri, vēl ir laiks sagatavot daudz nopietnākus projektus un tos realizēt. Pastāv cerība, ka decembra sākumā Briselē tiks apstiprināts lauku attīstības plāns, tā ka uzreiz pēc pirmo projektu izskatīšanas varēs sākt slēgt līgumus.

Ar zemniekiem ministrs pārrunāja arī augušās cenas pienam un graudiem, kas būtībā priecē lauksaimniekus šajās nozarēs, bet nepriecē tos, kuri graudus izmanto lopbarībai. Bet tā ir visas Eiropas Savienības problēma: lielie cūkgaļas ražotāji, kāda ir Anglija, Francija, Holande, izjūt grūtības. Latvijas balsi varbūt arī nesaklausītu, bet, kad par to runā vairākas lielās valstis, ES komisijai ir jādomā, kā izkļūt no šīs krīzes situācijas.

Juris ROGA