Eksāmens zemnieku izdzīvošanas skolā

Pasākuma organizētāji darīja visu iespējamo, lai kultūras namā kaut vienu dienu valdītu īstas lielas lauku mājas omulības gaisotne. Ar šo sarežģīto uzdevumu sekmīgi tika galā Andrupenes brīvdabas muzejs, bet tā saimniece Skaidrīte Pauliņa dāsni cienāja viesus ar lauku sieru un tikko sakultu sviestu, smaržīgu medu un tikko no krāsns izņemtajām asuškām. Viņas palīgs Jāzeps Dobkevičs, kurš šoreiz iejutās Andrupenē dzimušā lomā, piedāvāja degustācijai dzērienu, no kura malka gribējās dziedāt un laisties dejā. Tā vēlāk arī bija...

Oficiālā daļa ievilkās, taču šis apstāklis nebūt nemazināja pacilāto noskaņojumu. Allaž ir patīkami klausīties cēlus vārdus, saņemt atzinības rakstus, aploksnes un balvas. Atdarinot starptautiskā līmeņa kinofestivālus, arī šajā zālē ar intriģējošu pieskaņu tika nosaukti uzvarētāji nominācijās un laureātu vārdi. Viņu bija ļoti daudz, kas liecina par Latgales zemnieku stingro apņemšanos nevis vienkārši izdzīvot, bet gan censties dzīvot cienīgi. Klātesošie zālē aplaudēja SIA “Brīvība”, kura šogad palielināja sējplatības par 250 hektāriem, bet nākamgad apņēmusies apstrādāt 1200! Latvijas brūnās šķirnes govs Saime ar 8578 kg izslaukumu gadā padarīja slavenu savu saimnieku Robertu Leni. Otrs Skaistas zemnieks, lielākais “piena upes” ražotājs ir Ernests Miļevskis: no 99 govīm izslaukts 410 tonnu gadā! Aitkopim Anatolijam Ļackim no Robežniekiem šobrīd ir vislielākais aitu ganāmpulks (161 aitu māte). Viņu mēģina panākt kaimiņiene Valija Ižika, kura ballē sekmīgi reklamēja ekskluzīvo produkciju: vilnas segas un dziednieciskus spilvenus ar vilnas pildījumu.

Par mūsdienu tehnoloģiju ieviešanu cūkaudzēšanas nozarē daudzus apbalvojumus saņēma biznesa lēdija Rimma Romanova no Kastuļinas, bet Veronika Lāce no Bērziņu pagasta bija čaklākā gaļas lopu audzēšanā, pievēršot uzmanību šķirnes gaļas liellopiem. Rapša audzēšanā lielus panākumus guva Andrupenes fermeri Maija un Jurijs Levkovi, Indras uzņēmējs Francis Zalbovičs un Aleksandrs Ivanovs no Kalniešiem, kurš uzstādīja sezonas rekordu (2,5 tonnas no hektāra). Starp lin-kopības nozares saglabāšanas entuziastiem līdera vietu ieņem Sergejs Zakrevskis, kurš pārstāv SIA “Zalers”. Lielākās graudu audzētājas ir zemnieku saimniecības “Vaicuļevas” (Francis Zalbovičs) un “Tingala” (Maija Levkova), bet vislielākais sakņudārzs segtā platībā (10000 m2) pieder Konstantinovas zemniekam Jevģēnijam Žavoronkovam. Viņa novadnieks Pāvels Kavuns patur rekordu dārzkopju sacensībā: augļu koku plantācija palielināta līdz četriem hektāriem. Pārējās nominācijās vispārējo atzinību izpelnījās piensaimnieku kooperatīvs “Andrupene”, Viestura Gabrusāna eksotiskais minizoodārzs, Ivara Geibas audzētie ārstniecības augi, viesu māju “Lejasmalas”, “Klajumi” un “Zemeņu krastiņi” īpašnieki. Cīņā ar bezdarbu vislielākos panākumus nodrošināja SIA “Šķaunes bekons” (43 darba vietas) un kooperatīvā sabiedrība “Izvalta” (30).

Paslavējis tirgus ekonomikas pirmrindniekus, rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns atdeva vietu sponsoriem, kuri izteica vēlēšanos sagādāt pārsteigumus rudens balles gaviļniekiem. Apbalvojumi bija dažādi: no laikraksta “Ezerzeme” gada abonementiem līdz apdrošināšanas polisēm 2000 latu vērtībā no akciju sabiedrības “BTA”. Pēc maniem novērojumiem visuzņēmīgākie tīrumu un fermu darbarūķi lieliskus apbalvojumus saņēma trīs četras reizes: sponsori savā starpā nesarunāja. Kurš iebildīs apgalvojumam, ka jo vairāk pārsteigumu, jo labāk? Tieši lauku darba darītāji uzņēmās visu atbildību par Latgales likteni, kas galvaspilsētas varasvīriem nerūp. Mūsu zemnieki radīja nepārvaramu šķērsli to ceļā, kuri arī tagad iztirgo mežus un zemi, lai vairotu personīgo bagātību.

Protams, ballē bija arī dārgi viesi — zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Saeimas deputāts Gunārs Upenieks. Gluži kā aizmirsuši valsts mēroga varas krīzi, mūsu zemnieki risināja draudzīgu sarunu ar viesiem no galvaspilsētas, bet tie neatteicās nofotografēties ar pagastu zemniekiem. Tādos brīžos, kurus iemūžināju arī es, zemnieku skatienā staroja ticība labākai nākotnei. Cik ilgi var pārbaudīt lauku cilvēka pacietību un izturību? Ar nezālēm un krūmiem aizaugušie tīrumi, izmirstošais novads — tas ir tiešs pārmetums varasvīriem, kuri gādā par tautu tikai pirms vēlēšanām.

Balles mākslinieciskajā daļā visspilgtāko niansi radīja ansambļa “Pastaliņas” jauno dejotāju uzstāšanās Valdas Timules vadībā. Bet atbildīgie par valšiem, fokstrotiem un tango bija Šķeltovas muzikanti. Andris Badūns ne tikai dziedāja uz skatuves. Izpildot solo, viņš aizrāva dejā pašu ministru. Tā bija mājas sagataves prelūdija: Ērika Gabrusāne ar meitu Marisellu svinīgi pasniedza Mārtiņam Rozem lauku dāvanu — būri ar trušu pāri. Kārtējo reizi mūsu zemnieki uzsvēra savu cēlsirdību. Kad reiz galvaspilsētas varasvīri atbildēs latgaliešiem ar pretmīlestību? Saimniekot neapturamās inflācijas apstākļos, kad nav pārliecības par rītdienu, tiešām ir ļoti smagi. Patlaban vairākuma zemnieku darbs atgādina katorgas darbu, kur bagātībā iedzīvojas veikli starpnieki un pārstrādātāji, uzskrullējot ma-zumcenas līdz nereāliem lielumiem.

Taču atgriezīsimies svētku zālē, kur tikai vienu reizi gadā līksmo zemnieki. Viņi pelnījuši šo krāšņo balli, par ko pateicas sponsoriem: Krāslavas rajona padomei, Hipotēku un zemes bankai, SEB Unibankai, Parex bankai, Krājbankai, akciju sabiedrībām “Krāslavas piens”, “Preiļu siers”, apdrošināšanas sabiedrībām “BTA”, “BTB”, “Balva”, “Balta”, Krāslavas rajona konsultāciju birojam, zemnieku saimniecībām “Eži”, “Ķirši”, “Gun-tiņi”, kā arī Latgales finanšu kompānijai, laikrakstiem “Lauku bizness”, “Ezerzeme”, “Latgales laiks” un firmai ĒANA/ID.

Ballē es dzirdēju vairākus viedokļus par sekmīgo pasākumu, kas vieno lauku cilvēkus. Minēšu tikai Skaistas zemnieka Vladislava Leņa atsauksmi: “Ļoti veiksmīgi izraudzīts laiks, jo svētki pa īstam mums ir tad, kad raža sabērta apcirkņos, bet lopi novietoti siltās kūtīs. Tāpēc šodien zālē ir tik jautri un mājīgi.”

Aleksejs GONČAROVS