Uz zemnieku jautājumiem atbild zemkopības ministrs Mārtiņš Roze

— Šie procenti uztrauc arī mūs ministrijā, jo bieži vien padara biznesa plānu nedzīvotspējīgu. Tas nozīmē, ka ir problēmas ne tikai katrai atsevišķai saimniecībai, bet ir problēmas ar plāna izpildi kopumā. Respektīvi, šo augsto procentu dēļ ir grūti pateikt, vai lauksaimnieki varēs izmantot Eiropas naudu pilnā apjomā.

Nākamā gada subsīdijās ir paredzēta nauda kredītprocentu dzēšanai. Ir arī vienošanās, ja gadījumā netiek izpildīti pilnā apjomā Eiropas virssaistību projekti, kuriem finansējums paredzēts no nacionālajām subsīdijām, tad šī nauda pirmās kārtām tiks virzīta uz kredītprocentu dzēša-nu. Protams, pirms tam diskutēsim, varbūt kādai citai programmai būs nepieciešams vairāk, bet šī ir konkrēta lieta, kurai var tikt palielināts finansējums. Paš-reiz ir paredzēti 2,5 miljoni, plus 1,3 miljoni pārejošos maksājumos, vēl pusmiljonu varam tagad pielikt klāt. Problēma apzināta, mēģināsim runāt arī ar banku pārstāvjiem, interesē viņu nostāja.

— Sakāt, ka Latgalei paredzētā kvota palika neizmantota un varam sniegt projektus, ņemt kredītus. Bet manā saimniecībā jau ir paņemti 200000 latu, mēs nevaram tik ātri attīstīties, lai atdotu šo naudu. Turklāt maksājam tos kredītus, kas ņemti vēl agrāk. Graudu cenas nevis pacēlās, bet nostājās tajā līmenī, kādā tām sen bija jābūt. Rezerves daļu cena pieauga par 30%, tehnikas cena — par 20%, minerālmēslojums agrāko 50-60 latu vietā šodien maksā 220 latu. Mūs arī neapmierina ballu sistēma, kuras dēļ projektu konkursā nevaram uzvarēt.

— Par ballu sistēmu jau domājam, piedāvāsim izmaiņas kritērijos. Bet gadījumā, kad kvota Latgalē nav izmantota, šie punkti neko neizmaina. Nacionālajās subsīdijās — jā, piekrītu, tur tas ir būtiski.

— Vai ir iespēja audzēt kaņepes Latvijā?

— Jā, tāda iespēja ir, izņemot dažus veidus. Ja runājam par tehniskajām kultūrām, tad nesen biju Brandenburgā Vācijā, kur pie ministrijas izveidots institūts, kas nodarbojas ar tehnoloģiju attīstību, strādā pie atjaunojamajiem energoresursiem, tajā skaitā ar lauksaimniecības augu izmantošanu. Viņiem ir interesantas un labas iestrādes, kā izmantot kaņepes. Ja kādam ir interese, varam palīdzēt kontaktu veidošanā. Tirgus perspektīvs.

— Vai Latvijai pietiek lopbarības graudu un rapša?

— Lopbarības graudi ir, bet cena pārāk augsta, lai tos varētu izmantot lopbarībā. Varbūt arī ir zināms graudaugu deficīts, kas to veicina, bet mūsu zemniekus glābj tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem eksports izaudzis. Arī kopējā ražība augusi: ja agrākajos gados tā bija 1,2 miljonu tonnu apmērā, tad šogad jau 1,5 miljoni tonnu. Taču cenas augušas vēl krasāk.

— Ir kāda nozare, kas īsti neatbilst ne lauksaimniecībai, ne mežsaimniecībai — stādu audzēšana. Kāds tai ir atbalsts?

— Stādu audzēšana ir lauksaimniecības sadaļa. Ja runa ir par meža stādiem, tad arī tam nav jābūt izslēgtam no kopējā atbalsta: meža stādu audzēšanai jābūt atbalstāmai nozarei. Paldies par atgādinājumu, man jāprecizē, vai tik tas nav kaut kur palicis ārpusē, vai nav rakstīts, piemēram, “izņemot stādu audzēšanu”. Tad tas nekavējoties būs jāizlabo.

— Vajadzētu atrisināt vēl vienu jautājumu: lai saņemtu subsīdijas par apmežošanu, jānorāda izmaksas, bet tajās netiek iekļautas zemes transformācijas izmaksas. Apmežoju 13 hektārus sliktākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Transformācijas atļauja nokārtota, viss izdarīts kā vajag, Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņēma, bet pārnest mežaudzi kā jaunaudzi es nevaru, jo pieprasīja veikt uzmē-rīšanu. Nepietiek, ka pārmēru apmežoto platību, vajag visu zemi pārmērīt. Tas maksā ap 1000 latu, es nevaru atļauties. Labāk maksāju zemes nodokli par jaunaudzi, bet tad man rodas lielas neērtības, sniedzot dokumentus LAD. Vajadzētu iekļaut zemes transformācijas izmaksas subsīdijās vai dot rīkojumu Valsts meža dienestam, lai nepieprasa tādu pārmērīšanu.

— Konkrētas audzes mērījumi būtu nepieciešami, bet visu zemi pārmērīt nav loģiski. Paldies, ka norādījāt uz šo problēmu.

— Ko darīsim ar tiem cilvēkiem, kuriem pieder zeme, bet viņi tur neko nedara? Zeme aizaug, vēl pēc dažiem gadiem tur neko nevarēs izdarīt. Turklāt tās ir meliorētās platības.

— Man viedoklis ir tāds, ka būtiski jāpaceļ nodokli lauksaimniecības zemei ar automātisku atlaidi, ja tur notiek ražošana. Ja kāds grib turēt, lai tad tur. Zeme ir ierobežots resurss, vairāk tās nekļūs ne Latvijā, ne pasaulē. Agrāk vai vēlāk tā būs nepieciešama normālai ražošanai.

— Šķiet, 80. gados Dagdas arodvidusskolā vēl apmācīja metinātājus, traktoristus un sagatavoja citu lauksaimniecībā nepieciešamo profesiju pārstāvjus. Tagad tādu profesiju nav?

— Profesijas ir, bet ir cita problēma — nav gribētāju tās mācīties. Mēs esam gatavi atjaunot šīs profesijas, tas viss saistīts ar profesijas prestižu: lauksaimniecības skolas traktoristu grupā saņēma 1-2 pieteikumus. Daudzi uzskata, ka lauksaimniecība nav prestiža, tur nevar nopelnīt. Vajag pašiem sevi reklamēt presē un televīzijā, proti, ka tas ir normāls bizness, kurā ir savi riski, kā jebkurā citā biznesā, bet kur var strādāt un labi pelnīt. Mums grūti iekļūt presē vai televīzijā ar labiem piemēriem par šīm profesijām, bet katrā ziņā — cenšamies.

— Mums atbrauc darba inspekcija un pieprasa visu, kā vajag: siltās tualetes, dušas un visu citu. Mūsu bērns devās studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Viņu ielika 5. stāvā, tualete vienā pusē, rokas nomazgāt — otrā pusē, karstā ūdens vispār nav. 11 latus maksā par dienesta viesnīcu, bet aukstā duša jāapmaksā atsevišķi! Bērns atbrauc mājās un ir šokā. Ko viņš tādos apstākļos tur iemācīsies?

— Būs nopietna saruna par Latvijas Lauksaimniecības universitātes stratēģiju, jo arī no ministrijas puses saskatām, ka universitāte nav izdarījusi visu, ko varētu izdarīt. Ir viņiem labas aģentūras, ar jauno vadītāju Vecauce tagad ļoti labi strādā, bet pati infrastruktūra... Mums bijusi saruna ar Jelgavas pilsētas vadību, tai ir labi piedāvājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi un attīstītu gan pilsētas dzīvojamo fondu, gan iegūtu universitāte. Diemžēl pašreiz dialogs starp pilsētu un universitāti nav tas labākais.

— Varētu īrēt dzīvokli, bet Jelgavā to atrast nav iespējams.

— Taisnība, bet jūsu jautājums vietā: tas ir profesijas un izglītības iestādes prestižs.

Nobeigumā zemnieki ministram uzdāvināja šūpuļkrēslu, kurā uzreiz arī viņu apsēdināja. Viena dāvanas ideja slēpās tajā, ka krēsls šūpojas, bet nokrist nevar, otra — pārnākot no darba mājās un iesēžoties šūpuļkrēslā, nāksies vien atcerēties, ka to uzdāvinājuši Latgales zemnieki, par kuriem jādomā ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā.

Sagatavoja Juris ROGA
Juris ROGA