Sievietes loma politikā

Konsultante bija skolotāja L. Kairāne, vadītājas — J. Kotčenko (skolas parlamenta prezidente) un I. Kozare (skolas parlamenta spīkere). Konferencē tika izmantots multimediju projektors, par tehnisko nodrošinājumu atbildīgais bija Artūrs Ruseckis no 10. b klases.

Pasākuma mērķis bija iepazīstināt auditoriju ar sievietēm politiķēm Latvijā un pasaulē, dot katram dalībniekam iespēju izteikt savu viedokli apspriežamajā jautājumā. Pazīstamā rakstniece Simona de Bovuāra kādreiz teica, ka šī pasaule radīta vīriešiem. Taču visai izplatīts ir arī cits viedoklis: “Mūsu pasauli valda sievietes”. Pie kāda secinājuma tad nonāca konferences dalībnieki?

Pirmā uzstājās J. Semjonova no 12. a klases. Viņa skāra tādas tēmas kā pasaules statistika, sievietes parlamentā. Katja uzskata, ka politika ir “vīru kluba” alternatīvais variants, jo vairākuma valstu politiskajā dzīvē dominē vīrieši. Turklāt sievietēm būtu jāizrāda lielāka aktivitāte politisko jautājumu risināšanā un kāpšanā pa karjeras kāpnēm.

Interesanti, ka mūsdienu civilizācijas apstākļos sievietes loma visās darbības sfērās nostiprinās, tomēr viņas ieņem salīdzinoši maz amatu valsts struktūrās un varas orgānos.

J. Semjonovas oponenta lomā uzstājās S. Ozerskis, 11. b klases audzēknis. Viņam ir diametrāli pretējs viedoklis: nepieciešams, lai sieviešu politikā būtu pēc iespējas mazāk. No viņa puses izskanēja arī paziņojums, ka sievietei daudz svarīgāk ir būt nevis politiķei, bet gan politiķa sievai, tas ir, ietekmīga vīra uzticamai atbalstītājai.

K. Ivanova, 12. b klases audzēkne, nepiekrita S. Ozerska teiktajam, norādot, ka karjeras jautājumā uzmanība jāpievērš nevis dzimumam, bet gan profesionālām iemaņām.

V. Gribule un D. Samule no 12. b klases iepazīstināja klausītājus ar 10. - 12. klašu aptaujas “Vai jūs gribētu būt par prezidentu?” rezultātiem. Vairākums respondentu atbildēja noliedzoši. Iemesls — liela atbildība un nepieciešamība risināt daudzas problēmas.

V. Gavrovskis un J. Beinarovičs no 12. b klases dalījās informācijā par Latvijas un Īrijas prezidentiem. Kā zināms, šo posteni minētajās valstīs ieņēma sievietes. P. Rusovs, 12. b klases skolnieks, pastāstīja par sievietēm Ukrainas politikā. Sevišķi patīkami, ka tieši jaunieši vēlējās pierādīt sievietes spēju būt par ietekmīgu figūru politikā.

10. b klases audzēkņi A. Ložkins un D. Malihs pastāstīja auditorijai par stereotipiem, kas pārsvarā valda sabiedrībā daudzu gadsimtu garumā. Galvenais no tiem ir tas, ka sievietēm, kuras ieņem atbildīgus posteņus, tām, kurām izdevās īstenot lielisku karjeru politiskajā sfērā, nācās daudz ko upurēt. Piemēram, tiek uzskatīts, ka lietišķas sievietes ir spiestas darba dēļ atteikties no iespējas nodibināt normālu ģimeni, jo viņām vienkārši neatliek laika. Tomēr runātājiem, minot par piemēru Lielbritānijas bijušo premjerministri Mārgaretu Tečeri, kura ir pazīstama kā “dzelzs lēdija”, izdevās demonstrēt, ka sieviete vienlaikus var gūt panākumus gan politikā, gan personīgajā dzīvē.

A. Samulis no 11. a klases iesniedza skolotāju aptaujas rezultātus par tēmu “Sievietes loma politikā”. Mūsu skolas pedagogu viedokļi šajā jautājumā dalījās.

O. Pugajeva un S. Semjonovs no 11. a klases deva auditorijai iespēju iepazīties ar Eiropas parlamenta sastāva statistiku. D. Gerlinga un J. Pohiļenko no 11. b klases izanalizēja Saeimu sastāvu no piektās līdz devītajai. Noskaidrojās, ka arī tur pārsvarā ir vīrieši. J. Cimoško un J. Poteruhina pastāstīja par Latvijas valdību no 1990. gada līdz mūsdienām: un atkal vīriešu vairāk nekā sieviešu. Turpretim sievietes pamatā ieņem amatus, kas saistīti ar sociālo sfēru un izglītību.

11. a klases skolniece L. Blaževiča aprakstīja situāciju Krāslavā, izdarot secinājumu, ka arī mūsu pilsētas vadībā ir vīrieši.

Lielu interesi, kā arī daudzus minējumus, izteikumus un ierosinājumus izraisīja skolēnu D. Ruskules un T. Graubas uzdotais jautājums: “Kāpēc skolas parlamentā pārsvarā ir meitenes, bet Saeimā — vīrieši?” Piemēram, skolas mācību pārzine I. Bojarčuka uzskata, ka darbs parlamentā palīdz pašrealizēties, kā arī dod papildu iespēju rekomendēt sevi kā aktīvu, darbīgu sabiedrisko pasākumu dalībnieku.

Konferences nobeigumā L. Trone paziņoja, ka saskaņā ar psiholoģisko pētījumu datiem sieviete pēc savas būtības noskaņota uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un savstarpējo sadarbību ar citiem cilvēkiem. Turpretim vīrietis ir orientēts cīņai, hipotētisku pretinieku opozīcijai. Tāpēc secinājums rodas pats no sevis: sievietēm jānodarbojas ar politiku, lai cilvēki dzīvotu mierā un saticībā.

Nobeigumā vadītāja J. Kotčenko uzdeva retorisku jautājumus: “Skandināvijas valstīs sekmīgi tiek realizēts sabiedriskās labklājības modelis. Iespējams, tā notiek tāpēc, ka šajās valstīs sievietes aktīvi piedalās politikā?”

Anna PUSTOVOITOVA, Varavīksnes vidusskolas 12. klase