Pašvaldības — par stabilitāti un prognozējamību!

Likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu Ministru kabineta sagatavotajā valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta viena no sastāvdaļām ir līdzekļi pašvaldībām. Savās pārdomās par budžeta lietām dalās rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns un rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Egils Muskars.

A. Badūns: “Latvijā izvērsās liela ažiotāža, vēl pirms valsts budžets tika atdots izskatīt Saeimai — tika ļoti skaļi pausti iebildumi un notika protesta akcijas. Budžetu es salīdzinātu ar medījamā lāča ādu: zem tās visiem — policijai, skolotājiem, mediķiem, robežsardzei, pašvaldībām, citām valsts iestādēm — ir ļoti silti, bet, tā kā ādas izmēri ierobežoti, katrs mēģina pavilkt uz savu pusi. Vai medību laikā lācis aptaukosies un viņa āda kļūs lielāka? Redzēsim. Pēc provizoriskiem datiem visām pašvaldībām budžets pieaugs par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Varētu priecāties, jo tas ir vairāk nekā inflācijas procents, bet jūs nekur pasaulē neatradīsiet pašvaldību, kura būtu apmierināta ar pielikumu. Viss atkarīgs no ekonomiskās situācijas konkrētajā valstī, sasniegtā un darāmā. Tāpat arī mēs īpaši priecāties nevaram, jo veicamo darbu daudz vairāk nekā finansiālo iespēju. Diemžēl daudzi iedzīvotāji arvien nesaprot, ka naudas nevar vienkārši nodrukāt vairāk, lai visiem pietiek. Otrkārt, mūsu valstī ieplūst ļoti daudz naudas no citām Eiropas Savienības un pasaules valstīm, kas šeit tiek materializēta un veicina inflāciju.

Vadoties no šīm un citām likumsakarībām, budžetu cenšas pieņemt tādu, kas vērsts uz inflācijas mazināšanu. Pašvaldībām ar to vajag rēķināties, ko arī darām. Mūsu rajona pašvaldības, salīdzinot ar citām, neko daudz necietīs, jo daudzām pašu ieņēmumi ir ļoti zemi. Pamatoti zemi, par ko ne reizi vien rakstījusi “Ezerzeme”. Ja zemes nodoklis ir zems, tad neko daudz neieņemsi. Ja nelielā pagastā ar 300 iedzīvotājiem ir 30% bezdarbs, tad, pat nodrošinot visus bezdarbniekus ar darbu un divām minimālajām algām, nodokļu pieaugums naudas izteiksmē nav nekāds lielais. Pieci rajona pagasti — Andzeļu, Piedrujas, Bērziņu, Kalniešu un Šķeltovas — ierindojušies pirmajā desmitniekā pagastu ar mazākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Pieci no viena rajona! Atšķirība starp pašu nabagāko un bagātāko ir milzīga: Biķernieku pagasta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 71 lata apmērā, Babītes — 664 lati uz cilvēku. Bet uztraukties nevajag, jo šīs atšķirības valsts mazina no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tātad visi plāni un projekti, kas bija paredzēti, pildīsies, nebūs liegtas arī kredītsaistības. Situācija ar valsts budžetu mūsu — pašvaldību vadītāju — skatījumā nav tik dramatiska, kā to prognozē lielajos masu medijos.

E. Muskars: “Plus tam pašvaldības gandrīz var rēķināties ar to 200000 latu naudu, kas ieplānota katrai pašvaldībai, kas apvienojas novadā. Eventuālo novadu veidotāji ir pulcējušies kopā un domājuši, kā viņi varētu izmantot šos līdzekļus. Valdība gan uzsver, ka pie esošās lielās inflācijas nevar pārspīlēt ar to izmantošanu, bet diemžēl tā tie visi jautājumi sakrīt kopā. Protams, arī algu pielikumi nepieciešami gan skolotājiem, gan mediķiem un citu profesiju pārstāvjiem, arī pašvaldībās strādājošiem, bet šiem pielikumiem ir jābūt samērīgiem. Algas varētu plānot celt tikai inflācijas procentu līmenī. Var, protams, paprasīt vairākkārt lielāku algu, taču tas nav pieļaujams — mēs iegūsim vēl vairāk problēmu.

Paredzu, ka algu celšana pašvaldībās būs ļoti sāpīgs jautājums. Mūsu rajonā ir vairākas pašvaldības, kas nav cēlušas algas vairākus gadus, un mēs nevaram ierobežot savus darbiniekus, jo rodas jautājums, kā cilvēkiem izdzīvot? Minimālā alga pieaug un sasniegusi speciālistu algas. Nebūs pareizi pieļaut situāciju, kurā speciālista alga būs vienāda ar apkopējas vai cita nekvalificēta darba veicēja atalgojumu. Tas nav pareizi, jo tad ir divas iespējas: speciālisti darbā neko prātīgu nedara vai aizbrauc projām. Tā mēs varam “iztīrīt” valsti no tiem pēdējiem cilvēkiem, kuri šeit vēl grib dzīvot un strādāt. Pašvaldību deputātus gaida sarežģīts jautājums: algas nedrīkst būt pārlieku lielas, bet arī pārlieku mazas nē. Jābalansē bezmaz kā uz naža asmens.”

A. Badūns: “Pašreiz rit aktīvas konsultēšanās par novada veidošanu. Pašvaldību vadītāji un speciālisti pulcējas kopā, spriež un domā, kā labāk. Viens no jautājumiem, kas izkristalizējas šajās sarunās, ir tas, ka apvienojoties nekas automātiski nevar uzlaboties. Teritorijām ir jāattīstās. Lai tas notiktu, jāatbild uz jautājumu, kur ņemt speciālistus, kas būtu zinoši un strādātu efektīvi. Bet tādiem speciālistiem vajag attiecīgi maksāt. Ļoti bieži nākas saskarties ar situāciju, kad gudri cilvēki aizbrauc uz ārzemēm auklēt bērnus. Tas ir drūmi, lai tas nenotiek, pašvaldībām jāmēģina samaksāt pietiekami normālas algas saviem speciālistiem. Tās varētu būt 350-500 latu robežās, protams, tās nebūs tik lielas kā Rīgā. Izdarīt to ļoti grūti, jo pašvaldību vadītāji rajonā tādas nesaņem, bet to jāmēģina darīt, ja konkrēti zināms, ka būs atdeve. Salīdzinoši vislabāk atalgoti šobrīd laukos ir skolotāji, varbūt tāpēc mūspusē nav tādu protestu kā Rīgā.

Varētu rasties jautājums, vai tik 25% pielikums pašvaldībām neietver sevī jaunas funkcijas? Cik man zināms, pagaidām nekādas jaunas funkcijas nav paredzētas. Ar teritoriālplānojumu un detālplānojumu izvērtējumu, ko līdz šim darīja ministrija, nodarbosies plānošanas reģioni, bet tas uz pašvaldībām neattiecas. Domāju, ka līdz teritoriālai reformai jaunas funkcijas klāt vairs nepieliks. Jau tagad intensīvi domā, kā reorganizēt rajonus, kuru vietā nāks plānošanas reģions un novads. Lauvas tiesa no tiem (25%) būs nepieciešama energoresursiem un algu pielikumam.

E. Muskars: “Energoresursu cenas aug strauji, un jau šogad pašvaldībām bija ļoti grūti sabalansēt savus budžetus, jo gada sākumā neviens nebija plānojis tik milzīgu inflāciju. Līdz ar to gada sākumā izveidotie budžeti vēlāk bija būtiski jākoriģē, mēs nevarējām celt algas saviem darbiniekiem. Patiesībā esam ļoti sarežģītā situācijā, mūs nopietni satrauc bezatbildīgās sarunas par iespējamo Saeimas demisiju, ko pieprasa atsevišķi politiskie spēki. Pašvaldībām jāstrādā uz vietas, un mums svarīgi, lai situācija Rīgā būtu prognozējama un stabila. Pašvaldības darīs visu iespējamo, lai šo stabilitāti nodrošinātu.

A. Badūns: “Ir spēki, kas vēlas izjaukt budžeta apstiprināšanu, atlaist valdību un Saeimu. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka šajā situācijā tas nāks par ļaunu, jo likums paredz, ka finansējums būs arī tad, ja budžets nav apstiprināts, bet tad pašvaldības saņems tikai 1/12 daļu no iepriekšējā gada budžeta. Tas nozīmē, ka nekāda 25% pieauguma nebūs, lai gan cenas augs. Tā tas turpināsies, kamēr tiks izstrādāts un pieņemts jauns budžets. Ja tā notiek, daudzas Latvijas pašvaldības piemeklēs krahs. Mūs pat neuztrauc tā visa virtuve tur augšā, bet tikai tas, vai būs budžets?

Nedrīkst aizmirst arī sociālo pusi. Cik no sava budžeta novirzīt pabalstiem un citu sociālo jautājumu risināšanai, lemj katra pašvaldība pati. Katrā pašvaldībā var būt procentuāli atšķirīgs naudas daudzums, cik tās atvēl sociālajai sfērai, jo tas atkarīgs no budžeta stāvokļa. Viena atvēl desmit procentus no budžeta, cita sešus procentus. Tādas atšķirības pastāv, jo ir pašvaldības, kas strādā labāk, bet ir tādas, kas sliktāk, taču visām jānodrošina GMI izmaksa, ja tas pienākas iedzīvotājam saskaņā ar viņa iesniegto deklarāciju. GMI iesniegumus kā izskatījām, tā izskatīsim turpmāk. Ja cilvēki sāk dzīvot labāk, pabalsta prasītāju skaits samazinās, ja sliktāk — palielinās. Te kaut ko prognozēt grūti. Sociālajā sfērā darbs nemazināsies, to, kas ar likumu paredzēts, pašvaldības nodrošinās, kā arī palīdzēs ar algotiem sabiedriskajiem darbiem, skolēnu ēdināšanu, pārvadāšanu utt. Bet, raugoties uz visu kopumā, katram pašam ir nopietni jādomā, kā uzlabot savu dzīvi.”

Pierakstīja Juris ROGA