Lielākās galvassāpes rada mežizstrādātāji

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nevar runāt ne par lielu izskatāmo lietu pieaugumu, ne — samazinājumu. Piemēram, visā 2006. gadā izskatīti 186 protokoli par administratīvajiem pārkāpumiem.

Visvairāk ir pārkāpumu par pases nolaidīgu glabāšanu vai dzīvošanu bez pases — aptuveni 60%. Šos protokolus saskaņā ar 187. pantu sastāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki tiem pilsoņiem, kuri vēršas pārvaldē ar lūgumu pases atjaunošanai, savukārt saskaņā ar 186. pantu — par dzīvošanu bez pases — protokolus sastāda valsts policija un valsts ro-bežsardze.

“Par šo pārkāpumu paredzēts naudas sods no viena līdz 25 latiem,” stāsta J. Ornicāns. “Tas nozīmē, ka pārkāpējs jebkurā gadījumā šķirsies no kaut kādas naudas summas, jo nav paredzēti nekādi citi soda veidi. Pases lietu skaits nesamazinās, turklāt izplatītākie argumenti ir: “nozaga” vai “pazaudēju”. Diemžēl vēl līdz šim brīdim nav ieviestas personas identifikācijas kartes. Līdz ar to cilvēkam, kurš dzīvo pierobežā un pārvietojas, visu laiku jānēsā līdzi pase. Sarežģīti nosargāt pasi, veicot lauku darbus. Ir bijuši gadījumi, ka pasi pazaudē, strādājot ar traktoru. Arī dodoties sēņot vai ogot, jāņem līdzi pase, turklāt jābūt līdzi arī caurlaidei. Manuprāt, šī situācija pavisam nav normāla.”

Otrs lielākais izskatīto lietu skaits ir administratīvo pārkāpumu protokoli par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu. Bijuši gadījumi, kad tos sastāda ne tikai par suņiem, bet arī par mājlopiem, kurus to īpašnieki pienācīgi nepieskatīja un lopiņi apdraudēja iedzīvotājus. Par šo pārkāpumu paredzēts brīdinājums vai naudas sods no pieciem līdz 25 latiem. Reizēm dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanas punktu kaimiņi izmanto savstarpējo rēķinu kārtošanai. Piemēram, suns, kas laukos parasti netiek piesiets un skraida brīvā vaļā, vismaz tuvāko māju iedzīvotājiem nekādas problēmas nerada. Kad kaimiņu attiecībās kaut kas noiet greizi, top pilnīgi pamatota sūdzība, jo pēc likuma suns nedrīkst skraidīt savā vaļā. Bijuši arī tādi gadījumi, kad lieli suņi, kas tiek turēti kā nākas, tomēr kaut kādā veidā atbrīvojas un apdraud cilvēkus.

“Trešā lielākā grupa ir ar meža izstrādi saistītie jautājumi,” turpina J. Ornicāns. “Protokoli top par ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, sējumu nobradāšanu vai stādījumu bojāšanu. Paredzēta administratīvā atbildība vai naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 200 latiem, juridiskām personām — no 300 līdz 2000 latu.

Sevišķi lielas problēmas ir ar firmām, kas reģistrētas citos rajonos. Firma parasti pilnvaro cilvēku, tālāk jau viņš kā fiziska persona uzņemas visu atbildību. Bet meža izstrādi viņi veic, pārkāpjot elementārus noteikumus: krautnes ierīko pārāk tuvu ceļiem vai pat uz ceļa, sabojā gan valsts, gan pašvaldību ceļus, notekgrāvjus, treilējot materiālus līdz krautnei, izdangā gan lauku ceļus, gan īpašniekiem laukus. Kad ar lielo tehniku izbrauc pa laukiem, cilvēkam pēc tam mati saceļas stāvus.

Varbūt tā ir tikai sagadīšanās, taču lielas problēmas mums bija ar uzņēmējiem no Jēkabpils rajona. Viņi ir tik nekaunīgi, ka apzināti iet uz pārkāpumu, jo tā acīmredzot ietaupa laiku un naudu — sodu samaksāt izdevīgāk nekā visu saskaņot, saņemt atļaujas. Mēs piemērojam sodus, bet arī tos viņi nemaksā. Tādos gadījumos gatavojam materiālus tiesu izpildītājiem, kas ir papildus izdevumi. Turklāt nav nekādas garantijas, ka tās personas ir sasniedzamas. Precīzāk, atrast var jebkuru personu, bet tas atkal ir laiks un nauda.”

Vēl ir dažādi citi protokoli par administratīvajiem pārkāpumiem. Rajona administratīvajā komisijā strādā arī profesionāls jurists. Personai likuma noteiktajā kartībā ir tiesības pārsūdzēt komisijas lēmumu rajona administratīvajā tiesā. Pārsūdz diezgan bieži, atsevišķos gadījumos tiesa atgriež lietu komisijai otrreizējai izskatīšanai. Tāpēc ļoti svarīga ir darba precizitāte visos posmos, sākot ar protokola sastādīšanu, jo gadās visai strīdīgi jautājumi.

Juris ROGA