Tūrisms — dinamiska sfēra

Šajā reģionā, kas ietver Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas dabas pērles, ir vairāk nekā 2000 ezeru. Tas arī ir galvenais tūristu pievilkšanas spēks. Skaistuma ziņā unikālais novads vēl ir slavens arī ar to, ka te saglabātas tautas tradīcijas, amati un senas kulinārās receptes, kas izraisa tūkstošu ekskursantu (tajā skaitā ārzemju) interesi.

Ideja, kurai ir globāls vēriens, dzimusi Krāslavā. Pievēršot uzmanību divriteņu transportam, projekta vadītāja Ilze Stabulniece neizgudroja velosipēdu un precīzi paredzēja mūsdienīgas tendences. Turpmākais velotūrisma organizētāju brauciens uz Holandi tikai apstiprināja izvēlētā virziena pareizību. Pat bagātā Eiropas valsts pratusi darīt visu nepieciešamo, lai iedzīvotāji pārsēstos uz divriteņiem. Tā tika noķerti uzreiz divi zaķi: valsts atbrīvojās no autotransporta pārpilnības uz ceļiem un ielām un sasniedza vēlamo ekoloģisku efektu. Plus cilvēku masveida aizraušanās ar aktīvo dzīves veidu. Šajā plaukstošajā valstī pati karaliene nekautrējas, publikai redzot, mīt pedāļus, ar ko arī iemantoja tautas mīlestību.

Atklājot nobeiguma semināru “Velomaršrutu tīkla attīstīšana Baltijas ezeru zemē”, Krās-lavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns īpaši uzsvēra, ka Latvijas tūrisma industrija attīstās ļoti strauji, tāpēc kalpo par citu nozaru (un it īpaši pakalpojumu sfēras) aktivizēšanas stimulu. “Pašvaldības vienmēr atbalstīja un turpinās atbalstīt projektu realizēšanu tūrisma biznesā,” uzsvēra vadītājs.

Turisms_1Referente Ilze Stabulniece, kā arī projekta koordinētāja mūsu rajonā Tatjana Kozačuka un tūrisma attīstības valsts aģentūras Latgales biroja vadītāja Inga Vonga par realizēto veloprojektu, kas kļuva par tūrisma attīstības starptautiskās programmas sastāvdaļu, stāstīja daudz plašāk.

Divu gadu garumā “Ezerzeme” savās slejās pastāvīgi atspoguļoja septiņu mūsu rajona velomaršrutu izstrādāšanu un realizēšanu. Tāpēc neatkārtošu to nosaukumus. Pateikšu galveno: patlaban, realizējot programmas “Interreg III A” projektu “Velomaršrutu tīkla attīstīšana Baltijas ezeru zemē”, trijās kaimiņvalstīs izveidoti 45 velomaršruti 2263 kilometru garumā! Latvijas velomaršrutu tīkla kopgarums pārsniedz 750 kilometru. Seminārā tika norādīts, ka infrastruktūras nepietiekamā attīstība un ceļu stāvoklis ir velotūrisma tālākās dinamikas galvenā bremze.

Miljonu latu lielais realizētā projekta budžets ļāva jau esošajos maršrutos iekārtot tūristu atpūtas vietas, uzstādīt informācijas zīmes un stendus, izdot maršrutu kartes, ceļvežus vairāku tūkstošu eksemplāru lielos metienos.

Pagājušais gads diemžēl nav kļuvis par velobumu. Viesu mājas “Stirnmeži” saimnieks Dmitrijs Ogorelovs teica man, ka iegādātie desmit kalnu velosipēdi šajā sezonā netika īpaši pieprasīti. Toties “Dagdas feniksa” pārstāvji apgalvoja, ka velomaršrutā apkārt Ežezeram parādījušās ārzemju velotūristu grupas. Starp citu, Baltijas ezeru zemes velomaršruti tika prezentēti Rīgā, Viļņā un Berlīnē. Velosipēdu maršrutu popularizēšanā plaši tiek izmantotas Interneta, laikrakstu, televīzijas iespējas.

Aleksejs GONČAROVS