Vajag vēlmi un apņēmību

Vai nepilsoņu vēlme iegūt pilsonību ir augusi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, vai arī interese sarūk? Naturalizācijas pārvaldes Daugavpils reģionālas nodaļas vadītājs Ilmārs Rutkovskis atzīst, ka cilvēku interese pat Latvijas pilsonības iegūšanu pēdējā laikā ir nedaudz mazinājusies.

— Varbūt tas saistīts ar praktiskiem apsvērumiem, jo dažādi likumdošanas akti paredz virkni atvieglojumu nepilsoņiem, piemēram, robežas šķērsošanā. Tomēr cilvēkam, kurš nopietni domā par savu nākotni, domā to saistīt ar mūsu valsti Latviju, viņam ir jādomā arī par šīs valsts pilsonības iegūšanu. Aktivitāte ir zemāka nekā agrāk, bet tas nav vienpusīgs process. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā vērojams aktivitātes pieaugums.

— Kas ietekmē nepilsoņu aktivitāti? Pārmaiņas likumdošanā, politiķu izteikumi vai ir citi iemesli?

— Ietekmē ļoti daudzi apstākļi, bet pirmām kārtām tie ir politiskie lēmumi, kas izpaužas kā likumu pieņemšana. Ietekmē arī masu mediji, starptautiskā situācija, dažādu politiķu paziņojumi, dažreiz pat nepamatoti, kā arī citi apstākļi. Prognozēt situāciju praktiski nav iespējams.

— Nepilsoņu valstī vēl daudz?

— No visiem Latvijas iedzīvotājiem aptuveni 18% ir nepilsoņi, skaitliski tas ir nedaudz mazāk par 400000. Tas ir diezgan liels skaits, bet praktiski visi viņi ir tiesīgi iegūt Latvijas pilsonību. Viss ir atkarīgs no viņu pašu apņēmības un vēlmes to darīt.

— Vai kaut kādā veidā cilvēkus mudina iegūt pilsonību, vai arī process atstāts pašplūsmā?

— Naturalizācijas pārvalde vienmēr rūpējusies, lai informācija par pilsonības iegūšanas iespējām būtu pēc iespējas labāk pieejama iedzīvotājiem, jo lielai daļai cilvēku bieži vien trūkst izpratnes par šiem jautājumiem. Pat neskatoties uz to, ka šī informācija parādās presē, televīzijā un radio. Tāpēc Naturalizācijas pārvalde arī pašlaik turpina dažāda veida informatīvus pasākumus, lai iedzīvotāji zinātu savas tiesības un iespējas pilsonības iegūšanā. Taču pilsonības iegūšana ir tikai un vienīgi paša cilvēka brīva griba. Izvēli nosaka daudzi faktori: cik cieši cilvēks saistīts ar šo valsti, kā viņš redz sevi tajā, kādi ir viņa nākotnes plāni un citi.

— Kā praksē rit cilvēku informēšana?

— Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldībām, savus informatīvos materiālus mēģinām novadīt līdz mērķauditorijai caur pašvaldībām un to vadītājiem. Mācību iestādēs ir aktīvākā iedzīvotāju daļa — jaunieši. Arī turp mēs dodam savus informatīvos materiālus, kā arī rīkojam informatīvās dienas, kurās skaidrojam pilsonības iegūšanas jautājumus. Tās ir manāmākās, bet ne vienīgās aktivitātes informēšanas jomā.

— Paldies pat atbildēm!

Juris ROGA