Reizēm jārīkojas kardināli

Šķaunes pagasta bibliotekāre Jeļena Jermakoviča ilgus gadus cītīgi sargāja grāmatu fondu, līdz beidzot šovasar arī viņai nācās ķerties klāt šim “melnajam darbam” — bibliotēkas tīrīšanai. Praktiski tas tika darīts tā: pēc kārtas katru grāmatu izņem no plaukta, vizuāli novērtē tās stāvokli, atver vāku, izņem un izlasa ieliktnīša saturu — uzreiz viss kļūst skaidrs. Piemēram, grāmata “Pobeda” pēdējo reizi izdota lasītājam 1977. gadā — tātad lasītāju interese par šo grāmatu sen kā zudusi.

“Savulaik daudzi pagasta ļaudis labprāt lasīja grāmatas par karu, kolhoziem un sovhoziem, bet šodien daļa no viņiem jau tajā pasaulē, pārējie ļoti veci un nelasa vispār,” skumīgi stāsta Jelena. “Tomēr kopumā mūsu cilvēkiem patīk lasīt, vienīgi, laikam ritot, lasītāju gaume arī mainās.

Izņemtas no plauktiem saturā novecojušas un gadiem neviena nelasītās grāmatas, tās krājās kaudzē lasītavā, kas ar katru dienu auga lielāka. Starp tām visvairāk dominēja grāmatas krievu valodā. Bibliotekāre tās tomēr netaisījās izmest mēslainē vai aizvest uz katlumājas kurtuvi, viņas plānos bija par brīvu izdalīt norakstītās grāmatas pagasta iedzīvotājiem. Daļu grāmatu, kas interesantas cilvēkiem gados, bibliotekāre nogādāja uz Dagdas pansionātu. Sākotnēji šķita, ka iedzīvotāju atsaucība nebūs liela, tomēr viņi aiznesa mājās gandrīz visu norakstītās literatūras klāstu. Grūti noticēt, ka visas tās papildinās personīgo bibliotēku plauktus, acīmredzot viena daļa tiks izlietota iekuram vai kādam citam mērķim, bet tas nevienam neradīs tik dziļus sirdsdēstus, kādus noteikti būtu jāpiedzīvo, sakurinot milzu ugunskuru.

Kopumā Šķaunes tautas bibliotēkas vadītāja norakstīja 814 literatūras eksemplārus latviešu valodā, tiek gatavotas norakstīšanai grāmatas krievu valodā — apmēram 3000 eksemplāru.

Grāmatu plauktos atbrīvojās vieta jaunai, svaigākai literatūrai. Sabiedrībā nav viennozīmīga attieksme pret tā saucamo bibliotēku tīrīšanu, tomēr šis process ir mūsdienās neizbēgams, jo lasītāju prasības aug, viņi vēlas jaunāku un labāku literatūru, kuru vajag arī attiecīgi izvietot un piedāvāt. Bibliotēkas pašas sev sarūpējušas nopietnu konkurentu grāmatām — datorus. Šķaunes bibliotēkas lasītavā aprīkotas divas darba vietas, lai lietotāji strādātu internetā vai vienkārši darbotos ar datoru. Veci cilvēki nav aktīvi datoru lietotāji, par ko patiesībā nav īpaši jāpriecājas, jo viņiem iet secen interneta labumi, piemēram, ērta iepirkšanās interneta veikalos, kur prece nereti ir lētāka nekā ierastajā veikalā, vai lētāki internetbanku pakalpojumi. No otras puses bērni un jaunieši pēcpusdienā bibliotēkā apsēduši datorus, nevis rokas grāmatu plauktos. Vajag lielu izdomu un gribēšanu, lai nezaudētu lasītājus.

“Mums, bibliotekāriem, ļoti patīk bērnu žurijas projekts, jo tas ne tikai dod iespēju saņemt labas bērnu grāmatas, bet arī audzina jauno lasītāju paaudzi,” stāsta Jeļena. “Mūsu bērni šīs grāmatas lasa ar lielu prieku, vērtē, aizpilda anketas, ar kurām decembrī atskaitāmies par projektu. Noslē-guma pasākumā bērnu žurijas eksperti — mazie lasītāji — saņem suvenīrus: atstarotājus un pildspalvas. Šogad bērnu žurijas projektā piedalās 25 bērni, esam saņēmuši 28 grāmatas.”

Juris ROGA