Atkalredzēšanās ar bērnību un jaunību

Vietējā bibliotekāre Janīna Puža, iejutusies viesmīlīgās gides lomā, izrādīja mums Andrupenes pagasta pērli, ko savulaik veidot sāka toreizējais pašvaldības saimnieks Jānis Brils. Tagad to iepazīt brauc tūristi ne vien no visām Latvijas malām, bet arī no pārrobežu novadiem.

Padzīvojušajiem krāslaviešiem, kuri lielākoties nākuši no laukiem, tā bija patīkama atkalredzēšanās ar bērnību un jaunību. Dzīvojamā māja, klēts, rija, pirtiņa, kūts, šķūnis — viss senās Latgales lauku sētas ēku komplekss. Katrā no tām atbilstošas senlietas, iekārta, darba, amatniecības un zvejas rīki, dažāda tehnika un agregāti — iepriekšējo gadsimtu vēstures, ražošanas, sadzīves, kultūras, mākslas, literatūras pieminekļi. Tos savākuši un muzejam ziedojuši galvenokārt paši andrupenieši.

Ar lielu interesi tika aplūkots katrs eksponāts. Notika dzīva domu apmaiņa ne vien par katras lietas nozīmi un izmantošanu, bet arī par to nosaukumiem, jo katrā novadā tas varēja būt atšķirīgs, piemēram, šupļa — laiška, sokys — komots, saudekle — solonka, pļautive — sierps, požogs — pomeļnīks utt. Kādā brīdī atplaiksnīja doma par to, cik vērtīgs būtu šāds vēsturisks atskats uz pagātni kopā ar mazbērniem.

Andrupenē uzzinājām, ka apmēram desmit kilometru attālumā, bet jau Rēzeknes rajona Pušas pagastā, atrodas līdzīgs muzejs. Daudz neprātojot, devāmies turp. Kaut gan nebijām iepriekš pieteikušies, mūs laipni sagaidīja zemnieku saimniecības “Mežmala” īpašnieki Helēna un Boļeslavs Mundas. Atšķirībā no andrupeniešiem “Mežmalas” muzejā nav Latgalei raksturīgo ēku kompleksa, bet eksponātu klāsts ir tikpat bagāts un daudz-veidīgs. Te varējām iegādāties arī suvenīrus — dažāda izmēra un formas skalu groziņus, kā arī bērzu, ozolu vai citu koku zariņu pirtsslotas. Mums nepaveicās ar pašceptās lauku maizes iegādi, jo iepriekšējās dienās bijušas lielas ekskursantu grupas un to izpirkušas. Toties izdomas bagātais saimnieks nodemonstrēja, kā darbojas paštaisītais skalu plēsējs, bet saimniece padalījās groziņu pīšanas gudrībās. Izveicīgākie atveda mājās no skaliem pašrocīgi izgatavotos “auseklīšus”.

Lietainais, nemīlīgais laiks nespēja mazināt prieku par gūtajiem iespaidiem šajā ekskursijā, par ko tās dalībnieki sirsnīgi pateicas organizatoriem.

Genovefa KALVIŠA