Variantu daudz, bet saprātam jāuzvar

Kas veiks remontus, attīrīs no sniega un greiderēs lauku ceļus, kad pagastu pašvaldības likvidēs? Kādā katlā nonāks tā saucamā ceļu nauda, kuru šodien saņem un tālāk sadala rajona padome? Šos jautājumus vislabāk pārzina rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns.

— Ja vērtē visus ceļus rajonā kopumā, tad nav tā, ka galīgi viss stāv uz vietas, neskatoties uz tām grūtībām, kādas vienmēr bija un ir ar 2. šķiras grants ceļiem. Šie ceļi tiek planēti, mašīnas brauc, bet pēc kāda laiciņa atkal ir bedrītes. Īpaši smags šis moments, ja runājam par tūrisma attīstību. To šovasar pats personīgi izbaudīju, kad biju kopā ar vienu lielu tūristu grupu, kas apciemoja mūsu rajonu: braucām no Dagdas uz Robežniekiem un tālāk uz Krāslavu. Lielais autobuss brauca ļoti lēni un vadītājam bija ļoti smagi to vadīt pa šiem grants ceļiem. Nezinu, ko izdarīt lietas labā. Planēt šos ceļus katru nedēļu līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams. Kā sanāk, tā sanāk.

Ja runājam par asfaltbetona segumu, tad mūsu rajonā veikti daži valsts finansēti darbi: uzlabota ceļa posma virsma maršrutā Krāslava-Dagda, kas kļuvusi daudz drošāka un būs labāka ekspluatācijā, jo šo virsmu nolejot un uztaisot raupjāku, aizpildījās visas sīkās plaisas segumā. Asfalta segumam vislielākie bojājumi rodas tālab, ka plaisās tiek ūdens un sasalstot saplēš asfaltu. Un vēl lielāks darbs par valsts finansējumu tika veikts ceļa posmā Dagda-Aglona: konkursa kārtībā uzvarējusī Lietuvas firma būtiski uzlaboja asfaltbetona segumu aiz Dagdas 7 kilometrus garā posmā, kur bija ielāps uz ielāpa.

Otra liela grupa mums ir pašvaldību ceļi. Uz šodienu situācija tāda, ka visu naudu ceļu uzturēšanai pašvaldības saņem no valsts, bet caur rajona padomi, kur ir izstrādāta ceļu naudas sadalīšanas formula. Ceļu garumus pašvaldības nomēra pašas un iesniedz valsts ceļiem, tie to kontrolē un pārbauda. Varbūt kāds var kādu kilometru nošmaukt, bet principā tas viss ir ļoti nopietni. Šie ceļu garumi pa veidiem tiek skatīti rajona padomē, un pašvaldības saņem ceļa naudu saskaņā ar formulu un aprēķiniem. Nelielu procentu rajona padome patur kontu apkalpošanai un neparedzētiem gadījumiem, tomēr gada beigās, ja viss ritēja normāli un paturētā nauda nav tērēta kādu neparedzētu seku novēršanai, tad arī tā tiek sadalīta, tāpat kā visa pārējā summa. Rajona padome par ceļu naudu neko neuztur un nekādus darbus neveic. Mēs arī neuzspiežam nekādus uzņēmumus un uzņēmējus, ar kuriem pašvaldībām slēgt līgumus par savu ceļu uzturēšanu. Mūsu rajonā visus gadus pašvaldības bija ļoti pastāvīgas šīs naudas apsaimniekošanā un izlietošanā, jo ir nopietni kontrolējošie mehānismi, kas to visu uzmana un pārbauda. Ir jāsūta atskaites arī uz ministriju, kura, savukārt, bieži atsūta jautājumus un pieprasa papildu paskaidrojumus par naudas izlietojumu, jo par šo naudu var iegādāties dažādu sīkāku un lielāku tehniku, pat traktoru ceļu uzturēšanai. Bet tad jābūt argumentētam paskaidrojumam.

— Arvien nopietnāk pagastos runā par pašvaldību reformu: visiem skaidrs, ka rajona padomes kā administratīvās struktūras vairs nebūs. Kas tad dalīs un saņems ceļu naudu?

— Tas sagaidāms pēc pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā, tomēr jau tagad jāsāk nopietni domāt un diskutēt šos jautājumus. Par piemēru ņemsim kaimiņu — Preiļu rajonu, kur uz šodienu ceļu nauda rajona padomes kontā vairs neienāk vispār. Likumdošana paredz, ka jebkura pašvaldība var atteikties saņemt naudu caur rajona padomi. Iesniedzot Satiksmes ministrijā visu informāciju par ceļu garumu un citus aprēķinus, nauda tiks ieskaitīta kontā pa tiešo no Rīgas katrai pašvaldībai. To varēja izdarīt jau pagājušajā gadā.

— Kāpēc mūsu rajonā pašvaldības negāja šo ceļu?

— Tāpēc, ka viss rit normāli pašreizējā situācijā. Ja kādam būtu argumentēti iebildumi pret aprēķiniem, ja kāda pašvaldība kaut ko zaudētu, tad noteikti tā izstātos un saņemtu ceļu naudu pa tiešo. Tā ka neviens īpaši nesatraucas, tad acīmredzot mūsu formula ir atbilstoša valsts aprēķiniem un visus apmierina. Jā, ir bijušas domstarpības un diskusijas par ielu platumiem, bet uz šodienu rasts kompromiss, kas visus apmierina. Pašvaldībām arī mazāk problēmu: nauda rajonā tiek sadalīta, un katra var rīkoties ar to tālāk.

Preiļu rajona padome ar šo jautājumu sen vairs nenodarbojas, bet tur izveidoti jau vairāki novadi — arī tas bija stimuls mainīt esošo sistēmu.

— Tātad reforma neiespaidos naudas saņemšanu, bet kā risināsies praktiskā puse? Šodien viena pašvaldība vairāk naudas atvēl ceļu tīrīšanai, cita biežāk remontē. Nereti darbus veic vietējie zemnieki. Kā būs novadā?

— Novads būs vienota pašvaldība, naudas masa būs lielāka, jo summēsies visu novadā iegājušo pašvaldību ceļu nauda.
Bet lielāka nauda nozīmē stingrākus nosacījumus tās izlietošanā. Nāksies sludināt cenu aptauju par ceļu apsaimniekošanu. Jā, pašlaik daudzās pašvaldībās tādus darbus, kā piemēram, sniega tīrīšana, veic vietējie zemnieki, pat pašvaldības struktūra. Kā būs novadā? Domāju, ka pašvaldības struktūras šos darbus varēs veikt. Vai to pašu varēs arī zemnieks kādā nostūrī? Godīgi sakot, es neņemos to apgalvot, jo cenu aptauja būs jārīko vienota uz visu pašvaldības ceļu uzturēšanu. Diez vai zemnieks spēs startēt šajā konkursā un uzvarēt. Cits jautājums, ja uzņēmējs kurš vinnēs pasūtījumu, pats slēgs līgumus ar zemniekiem, kas šodien reāli pilda šos darbus. Ja vien viņa attieksme pret vietējiem būs lojāla un veidosies laba sadarbība, tad problēmu nebūs. Uzņēmējam nevajadzēs sūtīt savu tehniku uz to tālo pagastu, pēc tam vēl to tehniku atgādāt atpakaļ. Viņš zinās, ka zemnieks darbu izpildīs, vienosies par samaksu, un viss. Tiesa, uzņēmējam par pakalpojumu pašvaldība droši vien maksās vairāk, jo zemnieks nopelnīs un starpnieks gribēs sev kādu latu par menedzēšanu.

— Vai piekrītat, ka novadam mazāk svarīgu ceļu uzturēšana pagastu dziļākos nostūros pasliktināsies?

— Tam es gan negribu piekrist, taču teorētiski tā varētu notikt. Tamdēļ vajadzētu, lai novadā ceļu jautājumam pievērš īpašu uzmanību. Bet es ceru, ka katrā pagastā būs pakalpojumu centrs, tam būs vadītājs, un viņš visus jautājumus risinās atbildīgi. Neviens taču neies darboties pret saviem iedzīvotājiem! Es ceru, ka arī uzņēmēji saskatīs izdevīgumu slēgt līgumus ar vietējiem zemniekiem, vai arī pašvaldības saglabās ceļu tehniku un darbus veiks pašas, tikai jau zem novada karoga. Variantu daudz, bet saprātam jāuzvar un jābūt normālai situācijai. Bažas ir parasta parādība, kas rodas jebkuru lielu pārmaiņu priekšā.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA