Arī lauciniekam jāmācās ekonomēt

Šogad Šķaunes iedzīvotājiem un pārējiem patērētājiem par siltumu nāksies maksāt vairāk. Arī citi tarifi par komunālajiem pakalpojumiem vasarā ir auguši. Kanalizācijas pakalpojuma tarifs ir Ls 0,60 mēnesī vienam ie-dzīvotājam; apkures — Ls 0,20 par vienu apkurināmās platības kvadrātmetru; aukstā ūdens — Ls 0,80 mēnesī vienam iedzīvotājam; karstā ūdens — viens lats mēnesī vienam iedzīvotājam; sadzīves atkritumu savākšana konteineros un izvešana — Ls 0,90 mēnesī vienam iedzīvotājam; aukstā ūdens padeve liellopiem: viens lats mēnesī par vienu govi, kā arī Ls 0,60 mēnesī par vienu liellopu, kas vecāks par gadu.

Pagasta priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns piekrīt, ka ļaudis uztrauc apkures tarifa pieaugums: “Bet citas izejas nebija, jo likums liedz pašvaldībai finansēt apkuri iedzīvotājiem. Ar jauno tarifu mēs tikai sabalansējām izdevumus ar ieņēmumiem, nekāda peļņa netiks gūta. Turklāt mums arvien ir lētākais apkures tarifs topošā novada teritorijā. Dagdā tas ir visaugstākais, Asūnes pagastā iedzīvotāji arī maksā dārgāk nekā Šķaunē, kur gan ir mazliet vairāk patērētāju: Šķaunes katlumāja apkurina četrus daudzdzīvokļu namus, vienu tirdzniecības objektu, pasta un pašvaldības ēku.

Pie šī cenu pieauguma uz elektroenerģiju, malku un citiem resursiem, noturēt apkures tarifu mums izdevās tikai viena iemesla dēļ — laicīgi uzsākām savas katlu mājas rekonstrukciju. Iedzīvotāju reakcija toreiz bija dažāda, daudzi pat pēla pašvaldību, jo uzskatīja, ka kredītsaistību dēļ būs jāceļ tarifi. Bet nekas tāds nenotika, pēc rekonstrukcijas divas sezonas apkures tarifs palika nemainīgs, lai gan cenu kāpums resursiem bija vērojams arī tajā laika posmā. Lielāko ekonomiju ieguvām, pārejot uz vietējo kurināmo. Agrāk sezonai vajadzēja 100 tonnu ogļu (ieskaitot skolas katlu māju). Viegli aprēķināt, cik tagad vajadzētu naudas, ja šodien tonna ogļu maksā 64 latus, bet par kubikmetru malkas mūsu pusē prasīja 9-10 latus. Trīs kubikmetri malkas pilnībā atsver tonnu ogļu. Ekonomija uz pusi. Plus jauni katli ar lielāku lietderības koeficentu, plus jaunas iekārtas, kas strādā stabili un nav jātērē lieli līdzekļi remontizdevumiem. Kopsummā tas mums palīdz arī šodien necelt apkures tarifu vēl straujāk. Vajadzētu nomainīt siltumtrasi, ja tas izdotos, varētu iegūt apmēram 25% ekonomiju. Tomēr šīs nav vienīgās rezerves, taupīt resursus un bremzēt tarifa pieaugumu varētu arī paši iedzīvotāji. Pagājušā ziemā biju sasaucis sapulci par siltuma ekonomijas jautājumiem, bet gaidīto rezultātu neieguvām. Diemžēl ļaužu apziņa ekonomijas jautājumā nav augstā līmenī, skatās viens uz otru, tikmēr siltuma zudumi aug.

Nomainījām visām daudzdzīvokļu mājām ieejas durvis. Braucu ziemā skatīties — tās tiek turētas vaļā. Vajag kaķītim, sunītim ieskriet, bet siltuma zudumi pa visām mājām kopumā tamdēļ ir milzīgi. Saņemam sūdzību, ka dzīvoklis ir vēss, lai gan radiatori karsti. Ejam skatīties — loga aizkari plīvo vējā. Izrādās, logi nav noblīvēti, pat ar papīru nav aizlīmēti — atkal zudumi. Jaunus plastikāta logus katrs nevar atļauties, bet logu spraugu aizdarināšanai daudz naudas nevajag. Arī telpu iekšsienas iedzīvotāji varētu nosiltināt ar šim mērķim paredzētajām tapetēm. Ir vēl labāki risinājumi, kurus draudzīgi realizē māju iedzīvotāji galvaspilsētā. Ņem kredītu, nosiltina māju no ārpuses un, neskatoties uz kredīta atmaksu, maksā mazāk nekā nesiltinātās mājās. Tas pats mūsu piemērs — ņēmām kredītu katlu mājai, pēc tam atmaksājām kredītu un necēlām tarifus.”

Priekšsēdētāja uztraukumam ir pamats — cenu kāpums turpināsies visiem energoresursiem, arī malka ir viens no tādiem. Jo vairāk iedzīvotāju domās par siltuma ekonomiju un reāli rīkosies, jo lēnāk augs tarifs. Pretējā gadījumā būs jāmaksā arvien dārgāk un dārgāk. Kā apgalvo priekšsēdētājs, rezerves ir, bet tās tagad ir iedzīvotāju ziņā.

Juris ROGA