Pēc trim gadu desmitiem...

Izvaltas pagastmājā audējām atvēlētajā telpā ir uzstādītas vairākas stelles, visas — darba kārtībā. Turpat iekārtots neliels atpūtas stūrītis, lai patraukumā būtu kur iemalkot karstu tēju vai kafiju ar maizītēm.

Izvaltas pagasta tautas nama vadītāja Anastasija Platace pastāstīja, ka Valentīna ir audēju pulciņa vadītāja un galvenā konsultante. Anita nesen pabeigusi aust vilnas karogu ar uzrakstu “Izvoltīši”, kas veidots speciāli folkloras kopai “Izvoltīši”, lai tā varētu prezentēt sevi dažādos pasākumos. Biruta un Elita nesen iesākušas kārtējās segas. Šoreiz darbā pie stellēm izdevās satikt vienīgi Elitu, kuru tautas nama vadītāja raksturoja kā ļoti cītīgu audēju.

Elitas ceļš uz audējas arodu bijis tāls un ilgs — vairāk nekā trīs gadu desmitus. Aušana viņai iepatikās agrā bērnībā, pateicoties iespējai vērot šajā nodarbē kaimiņieni.
“Stāvēju un skatījos, kā viņa auž,” atceras Elita. “Tas process man tā iepatikās, ka gribējās pamēģināt aust pašai. Diemžēl šādas iespējas man tolaik nebija, jo mājās neviens neauda.”

Gāja gadi, bet šīs atmiņas no bērnības ļoti ilgi gruzdēja kaut kur dziļi sirdī, lai pie pirmās iespējas uzliesmotu ar jaunu spēku. Tas notika, kad rajonā tika realizēts aušanas projekts un Izvaltā iesāka darboties aušanas pulciņš. Kad viņa par to uzzināja no savas kaimiņienes, nāca pie projekta dalībniecēm skatīties, kas šeit notiek. Diemžēl viņai vairs nebija iespējas pašai iekļauties projektā, turklāt tobrīd Elitai bija nopietnas veselības problēmas un viņa nevarēja atļauties šo slodzi. Tagad viņa jūtas labāk, tālab atvedusi šurp pat stelles, kuras mantoja no savulaik nopirktās mājas bijušajiem saimniekiem un ar prieku auž visu, ko sirds kāro. Jau noaustas četras gultas segas, ornamentiem bagāta sienas sega ar bārkstīm, krēsla pārvalks, vairāki grīdas celiņi. Aušana Elitai ir kā vaļasprieks, lai ar to pelnītu, vajag strādāt daudz un smagi, bet cītīgā audēja ir pārcietusi smagu operāciju un ir invalīde. Ar stellēm atļaujas strādāt neilgi, lai nekaitētu veselībai.

Tautas nama vadītāja Anastasija atklāja vēl vienu audējas vaļasprieku, kas krīzes situācijā ģimenei palīdzēja izdzīvot. Savulaik Elita ir audusi tautiskās jostas vietējās folkloras kopas dejotājiem. Vispār jau jostas auž speciālās stellēs, bet Elitai tādu nebija. Toties bija garš galds, kuram gar augšu un apakšu bija savilkti diegi, un divi krēsli: apsējusi striķi jostasvietai, uz viena sēdēja pati, bet otru novietoja priekšā, lai atzveltne paceltu diegus augstāk. Aušanai ļoti neērta poza, bet Elita kaut kā iemanījās un radīja skaistas, labas kvalitātes jostas. Nesmādēja arī sīkākus darbiņus, piemēram, auda grāmatzīmes, kas prezentēja pagastu un vietējo folkloras kopu. Šie pieprasītie suvenīri jau visi ir izdalīti.

“Kādreiz mēs turējām lopus, bet saslimu, un no lopiem nācās atteikties, jo nekādus smagus darbus darīt nevaru, pat aust ilgstoši nevaru,” saka Elita.

Tādējādi ģimene pārtiek no dzīvesbiedra algas, kurš strādā uz ekskavatora karjerā, un Elitas pensijas. Vecākās meitas jau studentes, abas izvēlējušās ar skolu saistītas profesijas. Tā kā vecāku rocība ir stipri ierobežota, tad jaunietes lauž ceļu dzīvē, galvenokārt paļaujoties uz savām iespējām. Ligita studē bioloģiju, saņem stipendiju, bet Santa paralēli studijām strādā kādā Rīgas bērnudārzā. Viņa būs pirmsskolas skolotāja. Abas jaunietes ir noskaņojušās nākotnē turpināt studijas arī maģistrantūrā. Trešais bērns — Guntars — nākamgad pabeigs 9. klasi, mācīsies tālāk vidusskolā. Audžubērns Mihails mācās 6. klasē.

Elita nemaz nav pārsteigta, ka neviens no bērniem neizjūt interesi sēsties pie stellēm: “Viņiem visiem patīk gatavā produkcija, bet neviens man nav lūdzis palaist pamēģināt pašam aust. Bet es arī saprotu, ka mūsdienu jaunatnei ir pavisam citas intereses.

Juris ROGA