Rūpes par pašu ļaudīm

Reālajā dzīvē viss ir daudz sarežģītāk: pēc sociālisma sistēmas sabrukuma lauku iedzīvotāji nokļuva ļoti neapskaužamā situācijā, un šajā bedrē ir joprojām. Lai cik apzinīgs un čakls ir laucinieks, kur lai iekārtojas darbā, ja viņa dzīvesvietā nav lielu ražošanas objektu. Ne katrs pats spēj attīstīt biznesu, turklāt nepieciešams starta kapitāls, kura vairākumam laucinieku parasti nav. Ne katram ir iespēja doties strādāt uz ārzemēm, pat ceļš uz Latvijas lielpilsētu būvobjektiem daudziem cilvēkiem ir liegts ne jau slinkuma, bet citu objektīvu iemeslu dēļ. Sevišķi smagā situācijā ir lauku sievietes darbaspējīgā vecumā.

Šķeltovas pagasta padome nemitīgi meklē iespējas palīdzēt tiem saviem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt. Tas ir grūti, jo uz vietas darba vietu ir tik, cik to ir, un vairāk nebūs. Reizēm pūles dod augļus. Pirms kāda laika “Ezerzeme” jau rakstīja par šķeltovieti Juri Peipiņu, kurš tika pieņemts darbā par sētnieku, jo pagasta pašvaldība izmantoja Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāles piedāvājumu pieņemt darbā uz diviem gadiem vienu invalīdu-bezdarbnieku.

Kad pašvaldības speciālisti padzirdēja par aušanas ceha atvēršanu Jaunaglonā, radās jauns cerību stariņš un sākās darbs jaunā virzienā. Šķeltovas pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Irēna Maļuhina personīgi apmeklēja ražotni, lai pārliecinātos par darba apstākļiem un runātu par darba vietām pagasta ļaudīm. Izrādījās, ka Rīgas firmas “Rimako imports-eksports” struktūrvienība — aušanas cehs — var nodrošināt darbavietas arī nelielam skaitam iedzīvotāju no kaimiņu pašvaldībām.

I. Maļuhina: “Iepazinusies ar ražotni, es nonācu pie slēdziena, ka šajā cehā var strādāt pagasta cilvēki. Turklāt tur ir izdevīgi nosacījumi: firma nodrošina brīvpusdienas un rūpējas par strādnieku nogādāšanu darbā un mājup. Esam palīdzējuši iekārtoties darbā piecām dažāda vecuma sievietēm no mūsu pagasta. Viņas ir strādīgas un apzinīgas, bet šeit nevarēja nekur iekārtoties darbā, jo darbavietu ir tik, cik to ir. Laikam ritot, nokļuva ilgstošo bezdarbnieku statusā. Tagad atliek vien čakli strādāt un attaisnot uzticību. Pašvaldībai tas arī ir liels ieguvums, jo tādējādi tiek mazināts slogs sociālajam budžetam — būs mazāk cilvēku, kuriem nepieciešams pabalsts.”