387 dzīvnieku glābšanas gadījumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki šā gada deviņos mēnešos veica 4028 glābšanas darbus, tajā skaitā 387 reizes bija nepieciešama palīdzība dzīvnieku glāb-šanai. Salīdzinot ar analoģisku laika periodu iepriekšējos gados, šo glābšanas darbu skaits ir palielinājies — 2005. gada deviņos mēnešos reģistrēti 311 dzīvnieku glābšanas gadījumi, bet 2006. gadā — 301.

Visbiežāk nākas glābt kaķus, kuri mēdz uzrāpties kokā tik augstu, ka paši vairs netiek lejā, ielīst caurulēs, iekrist ventilācijas šahtās. Otrā vietā ir putni. Piemēram, zīriņi vai kaijas ielido Rīgas centra namu iekšpagalmos un nevar vairs izlidot ārā, ielido ventilācijas šahtās. Ir bijis arī gadījums, kad gulbis ezerā sapinies zvejnieku tīklos un glābējiem nācās viņu atsvabināt. Trešais populārākais dzīvnieks ir suns. Visbiežāk ir gadījumi, kad suns iekritis kanalizācijas akā un netiek ārā. Tāpat glābēji arī tiek aicināti, kad mašīna uz ceļa ir uzbraukusi sunim un tas ir savainots. Lauku rajonos glābējiem nācies sniegt palīdzību arī lielākiem dzīvniekiem — zirgiem un govīm. Savukārt pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ieklīdušie meža dzīvnieki. Piemēram, vasarā Purvciemā pastaigājās stirna. Savukārt septembrī VUGD saņēmis vairākus izsaukumus uz Vecrīgu, kur redzēta lapsa. Pēc aculiecinieku teiktā šis dzīvnieks izskatās vesels, ir drošs un tik viltīgs, lai līdz glābēju ierašanās brīdim paspēja nozust. Iespējams, ka lapsas likstās vainojams kāds cilvēks, kurš meža dzīvnieku pārnesis mājās un pēc tam vai nu palaidis vaļā, vai arī nav pieskatījis, un lapsa izbēgusi.

Tieši par dzīvnieku glābšanu VUGD saņem visvairāk pateicību un arī sūdzību. Ja dzīvnieks ir kaut kur iekritis vai iesprūdis, tam nepieciešama glābēju palīdzība. Taču cilvēki reizēm neizvērtē situāciju un viņi sauc glābējus, kad viņu palīdzība nebūt nav nepieciešama. Piemēram, karstajās vasaras dienās tika saukti glābēji un informēti, ka grāvī iekritis suns. Taču patiesībā liels suns bija apgūlies grāvī uz mitrās zemes, lai paglābtos no karstuma un, redzot ap viņu sapulcējušos cilvēkus, pats izlēca no tā. Rudeņos, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves, cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, secina, ka viņi ir iesaluši un nepieciešama glābēju palīdzība. Sašutuma pilno zvanu ir tik daudz, ka aizvadītajā rudenī glābēji pat devās uz ūdenskrātuvi, lai parādītu, ka tuvojoties putniem, tie paceļas spārnos un pārlido uz citu vietu.

Tāpat var minēt gadījumus, kad cilvēkiem, ja viņi vēlas palīdzēt dzīvniekam, būtu jāmeklē veterinārārsta, nevis glābēja palīdzība. Piemēram, vasarā jūras krastā cilvēki pamanīja stārķi, kurš izskatījās slims. Dispečerēm nācās ilgi skaidrot, ka glābšanas dienesta darbinieki nelaimes gadījumā var palīdzēt atsvabināt kaut kur iesprūdušu vai iekritušu dzīvnieku, nevis sniegt viņam medicīnisku palīdzību.

Ja dzīvniekam, kurš izglābts, ir savs saimnieks, tad glābēji, protams, atdod viņu, lai rūpējas un turpmāk labāk pieskata. Sarežģītāka ir situācija, kad īpašnieka nav, jo tad nāk klāt papildus rūpēs, kur šo savainoto dzīvnieciņu likt. Par to sava atbildība būtu jāuzņemas arī pašvaldībām. Rīgā visbiežāk šos jautājumus palīdz atrisināt Rīgas domes dzīv-nieku patversme “Līči” un patversme “Dzīvnieku Draugs”, kas atrodas Fr.Candera ielā 4. Tomēr reizēm gadās situācijas gan pilsētās, gan rajonos — paši izglābāt dzīvnieku, paši arī domājiet, ko darīt tālāk.

Inga VETERE, VUGD priekšnieka palīdze