Hola, Espana!

Šķiet, tas taču bija vel nupat, kad, sēdēdami uz kāpnītēm, spriedām par rasisma un neiecietības iemesliem, lai pēc tam, kopīgi darbojoties, spētu šajā jomā kaut ko uzlabot.

8. septembrī plkst. 24.00 pie Saules veikala sapulcējās bariņš jauniešu un viņu pavadītāji. Pilni cerības mēs devāmies ar autobusiņu uz lidostu. Tikai tādēļ, ka aktīvi darbojamies Krāslavas ģimnāzijas jauniešu angļu klubā “Lingua”, mums radās iespēja piedalīties projektā “MADRID SAYS ANTIRACISM” un paciemoties Spānijā. Kā arī mūs pavadīja pienākums — reprezentēt savu asociāciju un valsti.

Laikam gribēsiet zināt, kā mums veicās. Visādi ir bijis, gan vieglāk, gan smagāk. Visu šo laiku, kas pavadīts projekta ietvaros, var dēvēt par otru skolu. Mēs bijām četras dalībvalstis: Latvija, Slovākija, Turcija un Spānija, diemžēl Itālijas pārstāvji nebija ieradušies. Cilvēki ar dažādām mentalitātēm, raksturiem, idejām, bet, kopīgi strādājot, mums vajadzēja nonākt vienā galapunktā, kura nosaukums skanētu NO RACISM! Es būtu melojusi, ja teiktu, ka mums tas izdevās. Nebūt! Lai to panāktu, nepietiek ar pāris nedēļām. Būs vēl citas grupas, citas aktivitātes, paies ilgs laiks, taču droši varu teikt, ka šis projekts bija ļoti veiksmīgs, jo pirmo pieturu mēs jau sasniedzām, un tas patiesi priecē.

Laika gaitā mēs, strādājot grupās ar draugiem no citām valstīm, veidojām bukletus un prezentācijas, plakātus un filmas. Tika piedzīvoti dažādi kuriozi, kas padarīja visas mūsu nodarbības interesantākas. Šis projekts bija tik pilns visādu notikumu un pasākumu, ka bieži vien jutāmies arī noguruši. Lai mūsu darbības rezultāti nepaliktu projekta telpās, mēs gājām ielās. Karaliskās pilsētiņas San Lorenco De El Escorial arkas, laukumi, namu fasādes mūžam glabās savās atmiņās tās pēcpusdienas notikumus: kā apvienotās latviešu, slovāku, turku un spāņu grupas ņipri lēca “Tūdaliņ, tagadiņ”, dungoja “Tā es tevi mīlēšu”, rādīja rotaļas, iesaistot ikvienu — mazu, lielu, jaunu, vecu. Tas bija jautri — runāt, dalīties pārdomās ar cilvēkiem un apjaust, ka tas, ko darījām, kādu aizrāva, un cilvēki izrādīja interesi.

Viena no aizraujošākajām lietām bija starptautiskie vakari, kad tika rādīti valstu meistardarbi, tika cienāts ar valstu nacionālajiem gardumiem, dejots, dziedāts un tika skatītas valstu prezentācijas.

Protams, ka mums bija arī ekskursijas. Apskatījām neaprakstāmi skaisto Toledo ar tās šaurajām ieliņām un arī paciemojāmies Madridē. Galvaspilsētā iegriezāmies asociācijā “SOS RACISMO”, kas sniedz atbalstu emigrantiem Spānijā.

Tas jau ir sestais gads, kopš latvieši brauc iekarot vēršu, toreadoru, kalnu un saules zemi Spāniju. Turklāt, kā liecina spāņu komandas ieraksts mūsu dienasgrāmatā, viņi neatvadās pavisam, bet tikai līdz nākamajam projektam.

Šis projekts tiešām pierādīja, ka valodu nevar nenovērtēt. Nekādas bagātības nav salīdzināmas ar valodu zināšanām. Valodu diemžēl nevar nopirkt nedz tirgū, nedz lielvei-kalā. Arī apgalvojumā, ka ķermeņa un žestu valoda ir līdzvērtīga mutiskajai, slēpjas tikai trešā daļa patiesības. Par laimi mūsu grupai nebija problēmu sazināties ar pārējiem projekta dalībniekiem, par ko milzīgs paldies mūsu angļu valodas skolotājām: L. Makarevičai, L. Kolosovskai, V. Bērtiņai (liels paldies viņām arī par iespēju piedalīties apmaiņas projektā!). Vēl lielu paldies jāizsaka skolotājai Ivetai Balulei, kura pavadīja mūs šajā ceļojumā. Tā ka — mācieties svešvalodas un lai jums izdodas!

Anna ZEMBLICKA, Viktorija BARANOVSKA, Krāslavas ģimnāzija