Krāslavas rudens zelts

Pēc tradīcijas vizuālās mākslas dienu nobeigumā mākslinieki dāvina vietējam vēstures un mākslas muzejam savus jaunos darbus. Divdesmit deviņos gados tādu vērtīgu dāvanu Krāslavai sakrājies vairāk nekā simts, un pienācis laiks izdot dāvināto darbu katalogu! Oriģinālā projekta iniciatori, atvadoties no gleznotājiem, uzdāvināja katram krāsainu albumu “Krāslavas palete”, un daudzi no 25 šī gada viesiem atrada tajā savu gleznu reprodukcijas.

Patriarhālās pilsētiņas Daugavas krastā pievilkšanas spēks ir visiem zināms. Krāslava vilina literātus, māksliniekus, fotogrāfus un muzikantus, kuri te smeļas iedvesmu un, vienreiz apmeklējuši, noteikti cenšas atgriezties harmonijas pasakainajā pasaulē, lai kārtējo reizi izjustu ne tikai dabas burvīgumu, bet arī vietējo cilvēku sirsnību un viesmīlību. Visiem ir zināms, ka mākslinieki lielākoties ir mazrunīgi, noslēgti cilvēki. Taču atvadu ceremonijas laikā viņi nespēja valdīt emocijas.

Lūk, ko man sacīja liepājniece Dzintra Stavrovska: “Jūs droši vien nenoticēsiet, taču Latgalē esmu pirmo reizi un izdarīju svarīgu atklājumu: te ir savdabīga pasaule, kas izraisa sajūsmu.” Te Dzintra sadraudzējās ar Viktoriju Boikinu no Daugavpils. Arī šī māksliniece atzinās, ka atvadu plenērs ir visfantastiskākais. Vārdu sakot, zelta plenērs, jo skaistāka gadalaika par rudeni nemaz nevar būt. Tas nekas, ka pirmajās dienās spīdēja saulīte, bet uz atvadām sāka smidzināt lietus...

Interesanti uzzināt, kādu iespaidu uz rīdziniekiem atstāja bijušajā grāfu Plāteru muižā pavadītās dienas. Dzintra Cepīte: “Tas bija trešais Krāslavas plenērs manā radošajā biogrāfijā un pirmais — rudenī. Mūs sagaidīja spoža saulīte, bet pavadīja pelēcīga dūmaka. Cik straujš ir laika ritējums... Šīs dienas pagāja gluži kā mirklis! Kur vien paskaties, visur mākslinieka otas cienīgi sižeti. Kas sakāms par mani, tad esmu izvēlējusies akvareli. Gleznoju ar to, kas šķīst ūdenī, tāpēc maniem darbiem kaitē mitrums. Taču esmu sagatavojusi vairāk nekā divus desmitus skiču, etīžu. Galvenais — tā ir iedvesma, kas pastāvīgi pavadīja mūs.”

Turpina Vita Merca: “Es gleznoju ar eļļas krāsām. Tā ir mana ceturtā atbraukšanas reize uz Krāslavu, otrā — rudenī. Pēdējais plenērs ir vienkārši fantastisks. Visu laiku man rodas jauni atklājumi. Jau kuro reizi pārliecinos, ka burvīgā vietā dzīvo ļoti sirsnīgi cilvēki. Mani pārsteidza jūsu jaunatne: atklātas gaišas sejas, patīkama interese. Visspēcīgākais iespaids? No Indricas apmeklējuma. Senie arhitekti un celtnieki izraudzījušies katoļu baznīcai ideālu vietu, tā lieliski iekļaujas romantiskajā ainavā. Pirmo reizi pabiju baznīcā un pārliecinājos, ka interjers pilnībā atbilst koka arhitektūras šedevra ārējam krāšņumam skaistules Daugavas krastā.”

Aleksejs GONČAROVS