Tuvāk sirdij

Artūrs Altmanis no Jēkabpils rajona Kūku pagasta Zīlāniem šogad uzsācis mācīties Dagdas arodvidusskolā, lai apgūtu galdnieka palīga arodu. Šobrīd viņš ir korekcijas grupas audzēknis, jo viņam nav pamatskolas izglītības.

Kas bija par iemeslu tam, ka jaunietis no pašas Jēkabpils pilsētas pierobežas izdomāja braukt uz tālo mazpilsētu, kurā perspektīvu ir vismaz šķietami mazāk nekā turpat uz vietas vai tuvāk Rīgai?

“Šo arodvidusskolu man ieteica kaimiņš Dāvis Kleinarts, kurš pats mācās šeit par galdnieka palīgu,” stāsta Artūrs. “Viņš apgalvoja, ka šī ir laba skola, visās nozīmēs ļoti izdevīga, ka šeit var apgūt interesantas un noderīgas profesijas. Arī es izvēlējos galdnieka palīga profesiju, turklāt iegūšu arī pamatskolas izglītību. Jēkabpils 3. vidusskolā mācības man nevedās, seviš-ķi lielas grūtības bija ar algebras un angļu valodas apguvi. Šeit esmu mēnesi, taču jūtu, ka sokas krietni labāk, jo klases nelielas un pedagogi vairāk piestrādā ar katru audzēkni individuāli. Jēkabpilī klasē bijām turpat 30 skolēnu, stundā nebija iespējams palūgt skolotājam, lai sīkāk pastāsta neskaidro vielu. Man nepieciešams vairāk kontaktēties ar skolotāju, šeit tāda iespēja ir, tālab stundās jūtos komfortabli un mācības sokas labāk. Esmu paspējis atrast jaunus draugus, man patīk šī mazpilsēta, kas izskatās labi sakopta.”

Artūra vecākiem nav saistības ar galdniecību, arī rados viņš nezina nevienu šīs profesijas pārstāvi. Bet patika darboties ar koku jaunietim ir liela. Viņš atcerējās, ka iepriekšējā skolā ļoti patika mājturības stundas, kad tur bija jāstrādā ar koku, jāizgatavo kāds izstrādājums. Jaunietis lepojas, ka paša izgatavotais gaļas dēlītis kalpo mājās virtuvē. Gaļas dēlītis ir cūkas formā, precīzi izzāģēts, ar visām detaļām. Šobrīd jaunieša lielākā vēlme ir iemācāties izgatavot durvis, jo, viņaprāt, tieši durvju izgatavošanā var izpaust savu iztēli.

Kā lielākā daļa privātmājās dzīvojošo ģimeņu bērnu, arī Artūrs ir čakls, strādīgs jaunietis, turklāt — fiziski norūdīts. Viņa vecāki strādā algotā darbā firmās. Ģimenē ir par Artūru vecāks brālis Maksims, kurš pabeidzis vidusskolu un jau patstāvīgi strādā, un jaunāka māsa Liene, kura iet 9. klasē un sapņo par mediķa izglītību, jo pēc profesijas mamma arī ir mediķe. Ar māsu Artūram ir varbūt pat draudzīgākas attiecības nekā ar brāli. Reiz Liene viņam pat ļoti palīdzēja, kad, skaldot malku, Artūrs nejauši iecirta pirkstā. Brūce bija dziļa, stipri asiņoja, māsa vienīgā tobrīd izrādījās tuvumā un pārsēja pirkstu. Pēc tam slimnīcā ārsti uzlika dažas šuves. Grūti iedomāties, kā būtu klājies, ja līdzās nebūtu gadījusies Liene. Retais jaunietis tādā vecumā var palielīties, ka skolas brīvlaikā jau piecas vasaras pēc kārtas ir strādājis celtniecībā un ieguvis labu pieredzi: “Man patīk strādāt, kad iegūšu profesiju, noteikti atgriezīšos Jēkabpilī pastāvīgā darbā firmā, kurā mani jau pazīst. Par augstāko izglītību pagaidām nebiju domājis, bet nebūtu jau slikti. Tomēr šobrīd man tas nešķiet aktuāli. Esmu gandarīts, ka vecāki atbalstīja manu izvēli, pat bija atbraukuši apska-tīties skolu, kad iesniedzu dokumentus. Šeit nav dārgi mācīties, šie izdevumi mūsu ģimenei ir pa spēkam. Mani visvairāk pārsteidza nelielais audzēkņu skaits, viņu daudz mazāk nekā Jēkabpils vidusskolā. Bet man patīk klusāka vide, tālab šis atklājums mani būtībā iepriecināja. Izklaides iespējas pilsētā ne-esmu pētījis, arī skolā pagaidām diskotēkas neesmu apmeklējis. Šobrīd nejūtu vēlmi izklaidēties.”

Artūru pozitīvi raksturo viņa tagadējā klases audzinātāja Olga Macileviča: “Pirmais iespaids — labs, kārtīgs audzēknis, ļoti mierīgs. Centīgs mācībās un čakls darbā, redzams, ka viņam nav sveša atbildības sajūta.”

Sešpadsmitgadīgo puisi nevilina arī internets, datori, pat velosipēds un mopēds palicis atmiņā kā bērnības gadu aizraušanās. Tagad Artūram ir cits nopietns hobijs — sports. Viņš apmeklē arodvidusskolas treniņu zāli, kur cilā svaru bumbu. 24 kilogramu svaru bumbu ar katru roku viņš spēj grūst pagaidām tikai 15 reizes, jo uz šo svaru pārgājis nesen. Līdz šim cilājis 16 kilogramu smago svaru bumbu. Labākie rezultāti: grūšanā — 80 reizes, raušanā — 150 reizes, garais cikls — 67 reizes. Startējis dažādās sacensībās, taču līdz balvām vienmēr mazliet pietrūka. Labākie rezultāti: Latvijas čempionātā piektā vieta, rajona sacensībās līdz trešajai vietai pietrūka dažu punktu.

Artūrs: “Draugs mani ievilka šajā lietā, sākumā ir nogurdinoši, pēc tam viss aiziet, un tu bez tā vairs nevari dzīvot. Dagdā pagaidām trenējos savam priekam, bet gribētu startēt sacensībās.”

Puisis ir nedaudz dzirdējis, ka mazpilsētā dzīvo panākumiem bagātais sporta veterāns Arnicāna kungs, kurš nodarbojas tieši ar to pašu sporta veidu, kas interesē jaunieti. Varbūt vērts apvienot jaunības degsmi un bagāto pieredzi. Kas zina, cik tālu tad izskanēs Dagdas vārds!

Artūra kluso dabu atklāj viņa aizraušanās — tā ir makšķerēšana. Viņš atzīstas, ka netiecas kļūt pat profesionālu makšķernieku, bet makšķerē tikai sava prieka un atpūtas pēc: cik izvelk, tik labi, ko noķer, tas labs. Šaipusē makšķerēt vēl nav pamēģinājis, bet savā dzīvesvietā — turpat katru brīvu brīdi gan uz Daugavas, gan uz citām tuvākajām ūdenskrātuvēm. Vēl jaunietis mīl ceļot, ārzemēs nav bijis, bet pa Latviju ar vecākiem ir ceļots gana daudz. Spilgtākās atmiņas puisim ir par Ventspili un Siguldu.

Juris ROGA