Skolēni saņem stipendijas

Palīdzība stipendiju veidā jauniešiem, kuru materiālās iespējas ierobežotas, ir viens no Latvijas Bērnu fonda (LBF) darbības virzieniem, kura realizācijā fonds piesaista dažādu ziedotāju palīdzību. Šajā gadījumā stipendijas tika piešķirtas ar Emīla Gaiļa izglītības fonda atbalstu, kas darbojas Lielbritānijā. Stipendiju pasniegšanas ceremonija notika sirsnīgā gaisotnē. Zālē bija pulcējušies stipendiāti, viņu ģimenes locekļi, pašvaldību pārstāvji, Latvijas bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, citi interesenti.

Ekspresintervijā LBF prezidents Andris Bērziņš atzīmēja, ka visciešākā sadarbība fondam ir izveidojusies tieši ar Latgales pašvaldībām.

— Emīla Gaiļa stipendija domāta vecāko klašu bērniem. Tā paredz atbalstu skolēniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm vai arī to ģimenes ienākumi ir nelieli un rodas grūtības pilnvērtīgi pabeigt mācību gadu. Šīs stipendijas tiek pasniegtas pa visu Latviju, konkrēti Latgalē trīs reģionos: Balvu un Preiļu rajonā stipendijas jau pasniegtas, tagad tas izdarīts arī Krāslavas rajonā, kur stipendiātu ir visvairāk — 32 bērniem. Tas ir vienreizējs maksājums, taču, domāju, ka 200 latu ir labs atbalsts bērnam un ģimenei.Diemžēl ir viena skumja vēsts: pirms pusotra mēneša stipendijas dibinātājs Emīls Gailis ir aizgājis mūžībā.

— Kā tiek veikta stipendiātu atlase?

Bērnu izvirzīšana notika sadarbībā ar pilsētas un rajona pašvaldībām, to sociālajiem darbiniekiem, kuri izvērtēja savu skolēnu zināšanu līmeni, viņu ģimenes materiālo stāvokli, un iesniedza savu kandidātu sarakstus apbalvošanai ar šo stipendiju. Fonds izskatīja iesniegtos sarakstus un nolēma piešķirt 32 stipendijas — tas ir diezgan daudz, kopsummā 6400 latu.

Lai gan mēs nevaram katram izsekot līdzi, kā nauda tiek izlietota, tomēr atgādināšu, ka stipendija izlietojama tikai stipendiāta vajadzībām: mācību līdzekļu iegādei, apģērbam, apaviem, pusdienu apmaksai un tamlīdzīgu vajadzību apmierināšanai. Visi bērni bija klāt pasākumā.

— Vai bieži palīdzat mūsu rajona bērniem?

— Latvijas Bērnu fonds ar jūsu rajonu sadarbojas jau vairāk nekā desmit gadu, šī nav pirmā palīdzības akcija, stipendijas tika pasniegtas arī agrāk, ceru, ka ne pēdējoreiz. Palīdzība sniegta arī citā veidā, piemēram, šovasar organizētas bērnu invalīdu nometnes.

— Vai vienmēr viss bijis pilnīgā kārtībā, proti, vai nav bijušas sūdzības par līdzekļu nepareizu izlietošanu?

— Nē, tāda informācija nav saņemta. Mēs esam ļoti gandarīti, ka palīdzība tiek izlietota godprātīgi.

— Kā Latvijas bērnu fonda prezidents vērtē pašreizējo situāciju bērnu iespēju un drošības jomā?

— Situācija šajos jautājumos valstī ir ļoti nopietna, sevišķi — lauku reģionos. Jo tālāk no Rīgas, jo problēmas nopietnākas. Rīgā un tās tuvumā ģimenēm ir iespēja atrast darbu, arī pašvaldības tur spēcīgākas, bagātākas un var sniegt lielāku palīdzību. Jo dziļāk laukos, jo nabadzīgākas ģimenes. Dažādas problēmas bērnu jautājumā saasina arī tas, ka no daudzām ģimenēm vecāki aizbraukuši peļņā uz citām valstīm. Kaut kāda nauda bērniem tad ir, bet viņi aug bez vecākiem, kas arī nav labi. Mums jau tāpat ģimenes nav pārāk stabilas, šķiršanās procenta ziņā esam rekordisti Eiropā un, domāju, arī pasaulē. Līdz ar to ir daudz ģimeņu, kur bērnu audzina viens no vecākiem vai pat tikai vecvecāki. Tā ir liela problēma. Turklāt vardarbība pret bērniem nesamazinās, bet palielinās: bērni gan pazūd, gan pakļūst zem transportlīdzekļa, gan notiek citādas šausmu lietas, un pat vecāki paši tās pieļauj. Vienaldzību, bērnam radītās ciešanas nevar vienkārši norakstīt uz ekonomiskajām problēmām. Tas nav attaisnojums, jo pastāv morālās vērtības: man var nebūt naudas, bet es tāpēc nesitīšu savu bērnu.

— Kas ir Latvijas Bērnu fonda palīgi?

— Protams, ir citas sabiedriskās organizācijas, kas darbojas šajā lauciņā. Mēs gadu ziņā esam visvecākie — Latvijā fonds darbojas kopumā 18 gadus. Lai gan darbojamies visā valstī, esam uzņēmušies īpašu šefību par Latgali. Cilvēkiem, kurus aicinām ziedot līdzekļus, skaidrojam situāciju, un viņi to izprot. Turklāt daudzi vēlas ziedot tieši Latgales reģionam. Kā rāda statistika, ziedotāji lielākoties ir vidējais slānis, kurš Latvijā nav liels un faktiski ir veidošanās stadijā. Bagāti cilvēki lielākoties nav lieli ziedotāji, lai gan arī starp viņiem gadās devīgi cilvēki. Līdzīga situācija novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē. Tam, kurš ļoti bagāts, ir cita psiholoģija, kuru grūti izprast. Esam arī visā valstī izvietojuši ziedojumu kastītes, pateicoties cilvēkiem, kuri tur ziedoja, vasarā varējām organizēt daudzas bērnu invalīdu nometnes, kurās šogad divas nedēļas pilnīgi par brīvu atpūtās gandrīz 1000 bērnu.

— Nobeigumā kāds būtu jūsu novēlējums tiem, kuri šoreiz palika bez cerētā atbalsta?

— Ja būtu iespēja, palīdzētu visiem. Ceru, ka palīdzēsim nākamreiz. Vienmēr ir smaga izšķiršanās, jo visiem palīdzēt nav iespējams. Esam sabiedriska organizācija, kas nesniedz sociālo pabalstu, mēs varam palīdzēt kādai vienai iedzīvotāju daļai, kurai šī palīdzība ir ārkārtīgi būtiska. Ceram, ka stipendijas nebeigsies un nākamreiz palīdzēsim citiem.

Juris ROGA