Kopš Latvija atguvusi neatkarību, ik rudeni pilsētnieki sagaida ar lielākām vai mazākām bažām, jo mūsu klimatiskajā zonā cilvēks jūtas nekomfortabli, ja siltuma nesēji dzīvokļos ilgu laiku tā arī paliek ledus auksti. Tālab apkure vietējo pašvaldību politiskajā virtuvē ir stratēģiski svarīgs jautājums, jo par deputātu kļūdām apkures jautājumu risināšanā pilsētniekiem ir iespēja atspēlēties vēlēšanās.
Dagdas pilsētas pašvaldības vadība to ļoti labi apzinās, tāpēc gatavošanās kārtējai apkures sezonai pilsētā vienmēr rit ļoti nopietni un sākas jau pavasarī. Šobrīd pilsēta praktiski gatava apkures sezonas uzsākšanai. Vienā no lielākajām katlumājām — Mičurina ielā 12A — ir demontēti divi savu laiku nokalpojušie apkures katli “RK-16”, kas pārstāja funkcionēt līdz ar apkures sezonas beigām. To vietā uzstādīti divi jauni, ir paredzēta arī ūdens mīkstināšanas iekārta, kas nepieciešama, lai katli nevainojami kalpotu ilgāku laiku.
“Par visu sākām domāt savlaicīgi, diemžēl tā procedūra, kas jāveic pašvaldībai, lai varētu veikt iepirkumu un izvēlēties firmu, kura šos katlus izgatavo un uzstāda, ir sarežģīta un ilga, uzsver domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts. ”Šiem darbiem bija nepieciešami aptuveni 53000 latu. Daļu summas ceram saņemt ar valsts budžeta grozījumiem. Turklāt atklājās, ka obligāti jānomaina arī apmēram 52 metrus garš siltumtrases posms, tas prasīja papildus laiku un izdevumus. Tādējādi vasara pagāja nemanot, taču, neskatoties uz visām grūtībām, apkures sezonu mēs varam uzsākt laikā.
Jaunie katli ir kurināšanai ar malku, jo ar šķeldu esam guvuši rūgtu pieredzi. Tā, kas nonāk iekšējā tirgū, parasti ir nekvalitatīva, jo šķeldā tiek samaltas meža drazas un kritalas, dažreiz pat ar visu sniegu un ledu. Kad gaisa temperatūra ārā nav zemāka par -5 līdz -10 grādiem pēc Celsija, vēl varam kurināt, bet pie -20 un zemākas temperatūras situācija kļūst briesmīga — ar šķeldu, kas neatbilst šķeldas parametriem, nevar sasniegt vajadzīgo temperatūru siltumapgādes sistēmā. Nauda par šķeldu samak-sāta, bet siltumatdeves nav. Cīnīties pret to arī nevaram, jo veikts iepirkums un esam fakta priekšā: lielkravas automašīna ir atbraukusi, ja sūtīt atpakaļ, vispār nebūs, ar ko kurināt. Mums tas nozīmētu dzīt savu uzņēmumu drošā nāvē.
Apkure Dagdā būs, bet arvien atklāts ir tarifu jautājums, šobrīd pat nevaru izteikt prognozi, par cik tarifs pieaugs. Gan malkas, gan šķeldas cena ir dramatiski pieaugusi, rēķinot attiecībā pret iepriekšējo apkures sezonu. Šogad pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas mal- ku iepirkām par 12 Ls/m3, pērn cena bija 7 Ls/km3. Lētāk iepirkt mēs nekādi nevarējām, bet šodien pat šo cenu uzskata pat ļoti izdevīgu, jo pašreiz malku piedāvā jau par 15 Ls/m3.”
Kā mierinājums iedzīvotājiem varētu kalpot fakts, ka sociālais darbs Dagdā organizēts ļoti labi. Nav iemesla bažām, ka cilvēks, kurš patiesi nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, varētu palikt bez pašvaldības atbalsta. Tiesa, vispirms ir jāiegūst trūcīgas ģimenes statuss, visu dokumentāli pierādot. Tikai tad sociālajā dienestā var pretendēt uz palīdzību samaksas par apkuri jautājuma risināšanā. Varbūt palīdzības meklētājam tā arī šķiet birokrātiska procedūra, bet pašvaldība nedrīkst iedot naudu jebkuram, kurš to palūdzis. Jābūt tā, kā likums prasa.
Dagdā ir četras katlu mājas, no kurām viena ir arodvidusskolai, tāpēc pilsētas pašvaldībai par to nav jālauza galva. Katlumāja Mičurina ielā apkurina lielākos objektus: tautas namu, bērnudārzu, skolu, domi, dažas dzīvojamās mājas. Katlumāja Brīvības ielā ar siltumu nodrošina slimnīcu, pansionātu un dzīvojamās mājas. Vismazākā ir Alejas ielā — tā apkalpo divas privatizētās daudzdzīvokļu mājas.
Juris ROGA