Cik valodu — tik dzīvību!

Tomēr bērni un jaunieši neapjuka, bet pasākuma vadītāji Natālija Špoka un Vadims Andrukovičs godam tika galā ar saviem pienākumiem.

ValodaKā zināms, ES atbalsta dažādus valodu apguves un mācīšanas pasākumus un praktiskos projektus: skolu apmaiņas programmas, atbalstu valodu apguvē, skolotāju mācības un izpratnes padziļināšanas iniciatīvas u.c. Arī Latvija gadu no gada pilnveido Eiropas valodu dienas norisi, lai iesaistītu pēc iespējas plašāku sabiedrību — gan skolēnus, gan studentus, gan citus interesentus. Eiropas Valodu dienas tradīciju veidošana sākas savā skolā, pagastā, rajonā, pilsētā. Šī diena pamazām kļūst par skaistiem valodu kopības svētkiem.

Eiropā izplatīts viedoklis — cik daudz valodu tu zini, tik dzīvības tev ir. Aptuveni puse Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka prot kādu svešvalodu, bet viena trešdaļa ES iedzīvotāju zina angļu valodu kā otro valodu. Indras vidusskolas audzēkņi zina latviešu, angļu un krievu valodu, ko arī paši apliecināja pasākuma gaitā, rādot citiem savu veikumu. Prezentāciju laikā mēs dzirdējām bērnus runājam katrā no šīm valodām: kā mācēja, viņi centās parādīt valodu prasmes nozīmi, to dažādību un daudzveidību.

Eiropas Valodu dienai vel-tīto pasākumu atklāja ar skaistiem ievadvārdiem latviski, pēc tam zālē angļu valodā izskanēja dzejolis par dzimteni, tūlīt pat sekoja izsmeļošs stāstījums krievu valodā par valodas lomu un nozīmi cilvēka dzīvē, valodas un sabiedrības savstarpējo ciešo saistību.

Lai gan skolēni mēģināja izcelt valodu nozīmi gan saziņā, gan kultūrvēsturiskajos procesos, ne jau viss bija tik ļoti nopietni. Zālē patiesībā valdīja visai dzīva gaisotne, jo bija gan jautras dziesmas, gan dejas un pat spēle. Turklāt pasākuma vadītāji priekšnesumus nevis vienkārši pieteica, bet arī iestarpināja pa kādam jokam.

Eiropā ir saglabājusies arī latgaliešu valoda, kuru daži no mums pārvalda ļoti labi. Uz skatuves tika aicinātas mūsu valsts latgalietes jeb pagasta sieviešu vokālais an-samblis, kura dalībnieces ar dzidrām balsīm nodziedāja vienu jauku, ļoti populāru latgaliešu dziesmu.

Vienubrīd pasākuma vadītāji izteica domu, kas sasildītu ne vienas vien pašvaldības priekšēdētāja vai priekšsēdētājas un Saeimas deputātu sirdi: “Mēs esam eiropieši, bet esam arī savas valsts patrioti.” Ir lieki skaidrot, par cik aktuālu problēmu mūsdienās ir kļuvusi darbaspēka un izglītotu jauniešu aizplūšana uz ārvalstīm.

Starp citu, pasākumā kopā ar skolēniem bija arī pagasta priekšsēdētāja Olga Jokste, kura skolā māca latviešu valodu 8. klases bērniem un kopā ar viņiem novadīja spēli “Ādamam bij' septiņ' dēli”. Patiesi bija patīkami redzēt pagastā pirmo cilvēku darbojoties plecu pie pleca bērnu pulkā. Skolēnu acis mirdzēja, mani pārņēma balta skaudība, ka mūsdienu skolēni var ielikt savā atmiņu krātuvē kādu aktivitāti, kurā viņiem līdzās darbojusies arī pašvaldības vadītāja.

Noslēgumā pasākuma dalībnieki saņēma lapas ar kādas dziesmas vārdiem un jau visi kopīgi to centās nodziedāt. Protams, skolēni nebūs skolēni, ja kāds necenstos noslinkot, bet skolas lielais koris skanēja labi.

Juris ROGA