Atdzimšana

Bērnudārza grupas atjaunošana nebija viegls uzdevums. Nācās meklēt pakāpenisku risinājumu. Mazajiem bērniem tika izbrīvēta un pielāgota telpa pamatskolas ēkā, bet pirmajā darbības gadā vecāki šeit varēja atstāt savas atvases tikai dienas pirmajā pusē. Laikam ritot, Kastuļinas pagasta padome par saviem līdzekļiem sarūpēja nepieciešamo materiālo bāzi, un šogad jau ir pilnvērtīga bērnudārza grupa, kurai nodrošināta iespēja gulēt diendusu un ēst launagu.

Ar mazajiem nodarbojas pirmsskolas skolotāja Valentīna Šatrovska un pirmsskolas skolotājas palīdze Evita Gronska. Septembra sākumā bija acīmredzami, ka ne visi audzēkņi ir pieraduši pie jaunajiem apstākļiem. Tomēr pedagoģes apgalvo, ka tas ir tikai sākuma posmā, bērni ātri iejūtas kolektīvā, un drīz viss būs kārtībā.

V. Šatrovska: “Kādreiz mums pagastā bija liels, gaišs bērnudārzs, bet tagad viss jāsāk no baltas lapas. Šī trīsgadīgo un četrgadīgo bērnu grupa izveidota pērn tieši pēc vecāku lūguma. Vecāki vairākus gadus padzīvoja bez bērnudārza un saprata, ka savulaik viņiem bija ļoti ērti atstāt mazos bērnudārzā, kamēr paši padara lauku darbus savās saimniecībās vai strādā algotā darbā.

Atjaunot bērnudārza grupu kļuva iespējams, pateicoties pagasta vadītājam un skolas administrācijai. Bērnudārza grupa — tie taču ir papildus uzdevumi, šo naudu noteikti atrastu kur citur ieguldīt, jo vajadzību ir daudz. Bet pašvaldība izlēma apmierināt iedzīvotāju lūgumu, jo mūsu pagasta padomi vada ļoti atsaucīgs cilvēks.

Daži Kastuļinas pagasta iedzīvotāji ar lopkopību un lauksaimniecību nodarbojas nopietnā līmenī, viņiem praktiski nav iespējas būt nemitīgi kopā ar bērnu. Bērnudārza grupā mazie faktiski ir lielākā drošībā, jo visu laiku pieskatīti. Iedzīvotājiem ir liels prieks arī par to, ka šogad bērni guļ diendusu, līdz ar to viņus var atstāt speciālistu uzraudzībā līdz pat darba dienas beigām. Turklāt ēdiens nav dārgs: 15 santīmi pusdienas, 5 santīmi — launags. Ar laiku cenas droši vien augs, bet vienalga tas ir izdevīgi. Arī tas, ka šeit notiek nodarbības pēc licencētām programmām, ir liels pluss — mazie audzēkņi labāk sagatavojas skolai. Šajā brīdī grupā ir 12 bērni, pagaidām nav vairāk vietu. Jaunākus par trim gadiem uzņemt nevar, jo tad ir jāizpilda papildus prasības. Varbūt šis jau-tājums nākotnē arī kļūs aktuāls un būs jārisina. Šodien mazie priecājas par jauno spēļu un atpūtas laukumu, kurā uzstādīti atribūti, kas kalpoja vecajā bērnudārzā: divas iekarinātās šūpoles, divas laiviņveidīgās uz zemes, basketbola grozs, raķete, kuģis, redeles kāpšanai. Vēl ir jāaprīko vieta tāllēkšanai.

Bērni ir iemācīti droši kāpelēt un šūpoties, tomēr viņi nemitīgi ir audzinātāju redzeslokā. Visu mūsu sarunas laiku skolotāja ne brīdi nenovērš uzmanību no saviem audzēkņiem, ar acu kaktiņu pieskatot ikvienu, lai nevienam nekas neatgadās. Protams, punus gadās uzsist, bet ne vairāk.

Daudzās Kastuļinas pagasta ģimenēs dzimtā ir krievu valoda, ar šo faktu ir jārēķinās. Protams, pirmajā laikā saruna ar bērnu notiek tā dzimtajā valodā, lai mazais ātrāk adaptējas. Pretējā gadījumā viņš pavisam apjuks — tante sveša, runā kaut ko nesaprotamu...

V. Šatrovska: “Nodarbībās ar bērniem cenšamies pēc iespējas vairāk runāt latviski, lai arī krievu ģimeņu atvases vieglāk apgūst latviešu valodu, lai skolā būtu vieglāk mācīties. Bērni savā attīstībā ir ļoti dažādi, piemēram, viena meitene man visas pasakas izstāstījusi. Tik ļoti mīl klausīties, ka var stundu lasīt priekšā grāmatu. Bet citam grūti klausīties pat piecas minūtes. Arī fiziski bērni nav vienlīdz labi attīstīti, patiesībā viss ir atkarīgs no ģimenes, kā kurā ar bērnu strādāts.”

Skolotāja atceras, ka ļoti smags bija pats sākums, kad jaunie audzēkņi pirmajā laikā pat nespēlējās. Tagad ir manāms liels progress: jaunpienācēji cenšas atdarināt vecākos bērnus, un viss notiek.

Juris ROGA