Bet gadi skrien...

Drīz vien noskaidrojās, ka galvenais objekts ir būvējamā cūku ferma, tad kārta mājai. Pazīstamais lauku uzņēmēju rokraksts, kad pašu māju ceļ kā pēdējo. Dzīvesbiedri Ciganoviči ir no tiem cilvēkiem, kuri cenšas attīstīt savu saimniecību bez kredītiem. Taču kādu reizi finanšu apstākļi tā piespieda, ka no šī noteikuma nācās atkāpties, toties tagad ir tik nepieciešamā graudu kalte. Marta atgādināja, kā mēs bijām kopā lietišķā braucienā pa Preiļu rajonu. Toreiz zemnieku saimniecības “Pārsla” īpašnieks solīja Latgales zemniekiem, ka savās milzīgajās saldēšanas kamerās ir gatavs pieņemt ogu ražu neierobežotā daudzumā. Marta noticēja teiktajam un ierīkoja upeņu plantāciju, bet, kad pagājušajā gadā lieta nonāca līdz produkcijas noietam, tajā pašā “Pārslā” viņai piedāvāja... piecus santīmus par kilogramu pirmšķirīgu ogu. Ar vitamīnogām nācās apdāvināt radus un paziņas, arī putni noknābāja lielāko daļu. Taču šis apstāklis nemazināja vēlēšanos apgūt augļu un ogu audzēšanu. Izmantojot subsīdiju saņemšanas iespējas, Ciganoviči atvēlēja pa hektāram jaunām ābelītēm, skābajiem un saldajiem ķiršiem, pa pushektāram — plūmēm un bumbierēm. Lai arī plūmes un ķirši neizturēja pagājušās ziemas kaprīzes un pavasara salnas, tomēr bumbieres jau sāk dot ražu. Augļu ražas glabāšanai iecerēta pagraba celtniecība.

Par spīti manām cerībām izrādījās, ka Marta nav dzimusi mūsu rajonā. Viļānu meitene Stafecka pēc Višķu sovhoztehnikuma beigšanas pēc norīkojuma atbrauca uz Svariņiem, kur arī satika savu likteni — vietējo puisi Jāzepu Ciganoviču. Jaunā ģimene par savu dzīvesvietu izraudzījās Dagdu, kur galu galā arī saņēma dzīvokli. Jāzeps arī tagad turpina strādāt ceļu būves firmā, bet Marta pilnībā pārslēgusies uz zemnieku saimniecību. Pērkot neapdzīvotu māju Imeņijes ciemā, dzīvesbiedri Ciganoviči toreiz pat nedomāja, ka vasarnīca kļūs par zemnieku saimniecības centru. Tagad Martai un Jāzepam pieder ap trim desmitiem hektāru aramzemes Dagdas pagastā, vēl divdesmit — Svariņu pagastā. Kopā ar vecākiem uz zemes saimnieko vecākais dēls Oskars, bet jaunākais, Valdis, aizgājis mātes pēdās: viņš kļuva par Dānijas un Latgales sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Muiža” pārvald-nieku. Šī firma bāzējas bijušajā piena lopu fermā “Imeņije”. Apstākļi izveidojās tā, ka Valdis pusotru gadu stažējās Dānijā, pēc tam uzaicināja savu skolotāju un saimnieku uz Dagdu. Novērtējis situāciju uz vietas, dānis izrādīja interesi par starptautisko projektu, tā arī tapa kopējā firma. Tiesa, govju novietni nācās pārprofilēt par cūku fermu, taču darbi, šķiet, sokas raiti.

Kas tad ir zemnieku saimniecības “Pakalne” attīstības pamatā? Galvenokārt lopkopība. Noderēja diplomētas speciālistes pieredze: Martai nācies strādāt gan par kontrolasistenti, gan par lopkopības brigadieri. Taču arī ar šo vērtīgo teorētisko un praktisko bagāžu Ciganoviči savu zemnieku saimniecību nolēma reģistrēt ne jau uzreiz, bet tikai 2000. gadā. Marta pati izaudzēja sešas slaucamas govis, vēl ir aitu ganāmpulks un desmit cūkas. Lopbarību Ciganoviči sarūpē paši, šim nolūkam saimniecībā strādā pāris vecu, bet darbā drošu traktoru MTZ. Viņi ir apmierināti arī ar iegādāto Dānijas ražojuma graudu kombainu, kam ir divdesmit gadu. Marta tā arī teica: “Ar tehniku mums problēmu nav. Oskars ir galvenais mehanizators, bet vīrs — remontstrādnieks. Šogad no 30 hektāru platības ievācām labu graudu ražu, tā ka ar lopbarības graudiem esam nodrošināti. Tiesa, Svariņu tīrumi stipri cietuši no mežacūkām. Lai arī kā Jāzeps centās pārmācīt zvērus, tomēr tie izrādījās viltīgāki par medniekiem.”

Pēc rakstura Marta ir optimiste, taču nākotnē viņa raugās ar bažām: “Gribas normāli attīstīt savu saimniecību, bet patiesībā nākas cīnīties par izdzīvošanu. Baidos, kaut tikai piena un gaļas nozari nepiemeklētu cukura nozares liktenis. Ļoti grūti pašlaik ir ar gaļas noietu, bet mēs būvējam cūku kūti 50 rukšiem. Piena cena 16,5 santīmi par litru ekstra klases nav nekas cits kā zobošanās par zemniekiem. Veikalos taču pārtikas produktu cenas strauji kāpj uz augšu, bet to nevar teikt par iepirkuma cenām. Vai saglabāsies agrākā platībmaksājumu sistēma?”

Jaunībā Martai nācies strādāt arī par bērnudārza audzinātāju Andrupenē. Varbūt tāpēc viņiem ar Jāzepu ir tik labi bērni. Jaunākā meita Aija rīkojās tāpat kā vairākums Latgales jauniešu un pašlaik strādā par kasieri galvaspilsētas lielveikalā. Draudzīgā ģimene bieži pulcējas kopā: svētku reizēs, dzimšanas dienu sakarā. Nav izslēgts, ka pēc gada sanāks radi un draugi uz jurģiem. Ciganoviči steidzas, jo gadi skrien vēja spārniem. Tā nemanot viņi kļuva par vecvecākiem...

Aleksejs GONČAROVS