Lasītāji — sabiedrības labklājības indikators

50. gadu sākumā Dagda kļuva par rajona centru, iestādi pārdēvēja par Dagdas rajona bibliotēku. 60. gadu sākumā, kad Dagdas rajonu pievienoja Krāslavas rajonam, bibliotēka atkal ieguva jaunu nosaukumu — Dagdas ciemata bibliotēka. Ciematam iegūstot pilsētas statusu, 1992. gadā bibliotēka tika pārdēvēta par Dagdas pilsētas tautas bibliotēku, kuru vada Marija Aņisimova.

Viņas pakļautībā ir divas jaunas darbinieces: Ineta Leonoviča-Batņa iesāka strādāt 1. februārī, bet nupat pensionētās ilggadīgās bibliotekāres Vladislavas Daugovičas vietā 1. septembrī uz bibliotēku atnāca Marina Baranovska. Abas uzsākušas studēt bibliogrāfiju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Var sacīt, ka ar šī gada februāri realizēta kadru maiņas politika, jo līdz šim daudzus gadus bibliotēkā bija tikai divas darbinieces: M. Aņisimova un V. Daugoviča.

Dagdas bibliotēka ir pilsētas domes kultūras, informācijas un izglītības iestāde, kas veic grāmatu, periodisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, nodrošina uzkrātās informācijas izmantošanas iespējas Dagdas pilsētas iedzīvotājiem, taču bibliotēkas klientu skaitā ir arī Dagdas pagasta iedzīvotāji. Pērn bibliotēkai bija 810 lietotāju (tiek uzskaitīti gan lasītavas lietotāji, gan interneta lietotāji, gan lasītāji, kuri ņem grāmatas mājās). Sadaļā “apmeklējumi” skaitlis iespaidīgāks — 9,6 tūkstoši, bet vēl lielāks ir literatūras izsniegums — 34 tūkstoši. Šogad rādītāji varētu būt augstāki, bet šobrīd vēl grūti pateikt, cik īsti liels būs pieaugums. Arī lasītājiem ir katru gadu jāpārreģistrējas, lai viņus varētu iekļaut kārtējā gada statistikā kā bibliotēkas lietotājus. Iespējams, ka arī pērnā gada rādītāji varēja būt labāki. Bibliotēkā ritējuši remontdarbi, kas turpinājās šogad, tas, protams, ietekmēja visus rādītājus.

M. Aņisimova: “Nav tādu līdzekļu, lai izremontētu visas telpas reizē, tāpēc remontējam pa daļām. Pērn savedām kārtībā priekštelpu, kur izvietota daļa abonementa, šogad aptuveni divus mēnešus bija slēgtas abonementa telpas, jo remonts ritēja tur, kur mums stāv visas grāmatas. Patlaban rit lasītavas remonts. Pārvākties uz remonta laiku kaut kur citur mums nemaz nav iespējas, turklāt grāmatas nav tik vienkārši pārvietot.”

Bibliotēkas krājumā ir aptuveni 21 tūkstotis informācijas vienību, no tām aptuveni 20 tūkstoši grāmatu. Bet bija laiks, kad šie cipari pārsniedza 30 tūkstošus. Lasītāji pieprasa gan grāmatas, gan periodiskos izdevumus. Tomēr vairākums interesējas tieši par grāmatām, kuras var ņemt mājās palasīt. Turpinās fiziski un morāli novecojušo un ilgu laiku neviena nepieprasīto veco grāmatu norakstīšanas process. Vietā tiek iepirktas jaunas gan par pašvaldības finansējumu, gan par iedzīvotāju ziedojumiem. Fondu papildina arī ar dāvinājumā saņemtajām grāmatām.

“Visvairāk grāmatu nopērkam par domes līdzekļiem, bet ļoti centīgi rakstām projektus arī Valsts Kultūrkapitāla fonda Kultūras programmai ”Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”,” stāsta M. Aņisimova. “Jau piekto gadu pēc kārtas VKKF piešķir mums vidējo laidienu, lielo saņem rajona bibliotēka, mazo — pagastu pašvaldību bibliotēkas. Saņēmām grāmatas pat uz 700 latiem, pērn bija mazāk — pāri 300 latiem, šogad pagaidām aptuveni uz 200 latiem. Dagdas pilsētas dome šim gadam iedalīja 2000 latu grāmatu un periodisko izdevumu iegādei, no tās 1300 latu izlietosim grāmatām. Pašvaldība katru gadu iedala lielāku summu, ievērojot principu, lai pieaugums būtu aptuveni 10%. Savukārt lasītāju ziedojumi veido aptuveni 300-400 latu gadā, kas tiek izlietoti tikai jaunu un ļoti pieprasītu grāmatu iegādei, galvenokārt krievu valodā.”

Ļaudis labprāt lasa detektīvus un piedzīvojumu literatūru, kā arī tā saucamo sieviešu literatūru krievu valodā, bet abonementā tiek piedāvāta arī cita daiļliteratūra latviešu un krievu valodā, kā arī nozaru literatūra. Grāmatas izsniedz lasīšanai mājās. Turklāt abonementā regulāri tiek veidotas jaunumu un tematiskās izstādes. Savukārt lasītavā bibliotēkas lietotāji var iepazīties ar avīzēm un žurnāliem, kas bibliotēkā tiek glabāti trīs gadus. Apmēram 40 dažādu nosaukumu periodiskie izdevumi apmierina faktiski visas intereses. Lasītavā ir pieejams plašs uzziņu literatūras klāsts: enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, mācību grāmatas. Te atrodas arī novadpētniecības materiāli un tematiskās mapes par Dagdas vēsturi un šodienu. Bibliotēkas lasītava piedāvā interneta izmantošanas iespējas, ir pieeja NAIS datu bāzei. Ja datoru zināšanas ir nepietiekamas, bibliotēkas darbinieki vienmēr palīdzēs lietotājiem atrast jebkuru nepieciešamo informāciju. Ja cilvēks neorientējas apjomīgajos grāmatu plauktos, viņam arī tiek sniegta palīdzība. Bibliotēkā ir alfabētiskais katalogs, kas tiek regulāri papildināts ar jaunumiem, un sistemātiskais katalogs, kas vairs netiek papildināts, jo ziņas par jaunieguvumiem ir elektroniskajā katalogā. Bibliotekāru rīcībā ir divi datori, trīs — lietotājiem. Interesanti, kā datori izmainījuši Dagdas lasītāju?

M. Aņisimova: “Par internetu ļoti interesējas arodskolēni, jo šeit ir par velti, lai arī lēns pieslēgums. Veidojas pat rindas. Vidusskolēni tāpat nav vienaldzīgi, internetu lieto arī viņi. Jā, mūsdienu jaunatne mazāk lasa, tikai mācību programmā nepieciešamo literatūru. Bet nevar absolutizēt: starp jauniešiem ir indivīdi, kuri lasa kā senos laikos — aizrautīgi un daudz. Ja cilvēks jau no mazotnes pieradis pie grāmatām, viņš lasīs arī pieaudzis un vecumdienās. Šī interese neizzudīs. Ja cilvēks nav pieradis lasīt, tad tā jau cita lieta. Bibliotēku apmeklē arī studenti, kuri apgalvo, ka spējam ļoti labi apmierināt viņu intereses.”

M. Aņisimovas bibliotekāres kopējais darba stāžs ir 30 gadu, no tiem 26 gadi atdoti Dagdas bibliotēkai, turklāt 10 gadi vadītājas amatā. Analizējot šos gadus, viņa nonākusi pie interesanta secinājuma: lasītāju apmeklējuma skaits kalpo kā indikators, pēc kura var pateikt, kādā stāvoklī ir valsts ekonomika, sociālā joma, ģimeņu materiālais nodrošinājums. Kad lasītāju paliek mazāk, tas bibliotēkai ir slikts rādītājs, bet tas liecina, ka cilvēki sākuši dzīvot labāk. Ļaudis pazūd no bibliotēkām, kad viņiem neatliek laika lasīšanai, kad viņi aizņemti darbā. Kad ļaudis pavisam slikti dzīvo, tad bibliotēkās pilns apmeklētāju.

“90. gadu sākumā, kad visi sāka ņemt zemi, lasītāju skaits mums saruka,” atceras bibliotēkas vadītāja. “Pēc tam sekoja smagi, bezmaz bezizejas gadi, kad ļaudis nezināja, ko darīt ar paņemto zemi, kad valdīja liels bezdarbs. Viņi atkal nāca uz bibliotēku lasīt grāmatas. Iestājāmies Eiropas Savienībā, pavērās jaunas iespējas, un daļa lasītāju no bibliotēkas pazuda. Tomēr visos gados bijuši tādi fanātiķi, kuri bez grāmatām nevar dzīvot neatkarīgi ne no kā.”

Diemžēl Dagdas pilsētas tautas bibliotēka faktiski nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti un sirmgalvjiem, jo atrodas tautas nama trešajā stāvā. Netālu pansionāts, bet ne katrs tā iemītnieks fiziski ir spējīgs uzkāpt tik augstu. Iekļūt šajās telpās invalīdu ratiņos nav nekādu iespēju. Pieejamība — tā ir bibliotēkas lielākā problēma, kuru šobrīd nevar atrisināt. Savā laikā pašvaldībai bija iecere uzbūvēt jaunu bibliotēku, rekonstruējot tautas nama ēku. Diemžēl neatliekamu vajadzību ir tik daudz, ka visu reizē nevar pacelt.

Juris ROGA