Kārtība sākas ar pagalmu

Marija pati atzīst, ka savdabīgā akmens dārza uzturēšanas un paplašināšanas darbi rit salīdzinoši gausi, jo pirmām kārtām viņai jāpilda tiešie darba pienākumi.

M. Antāne: “Kooperatīvā rit graudaugu novākšana, man vienkārši nav laika visu savest pilnīgā kārtībā. Paldies, ka fiziski smagākos darbus, piemēram, akmeņu pārvietošanu, piepalīdzēja veikt sabiedrības pārējie darbinieki. Šogad mums te ir daži jaunumi, bet dažas ieceres palika nerealizētas. Ir ievērojami paplašināts dīķis, līdz kuram ved no koka klucīšiem imitēts bruģakmens celiņš. Margas izveidoju no ruļļiem, kas paliek pāri pēc ietinamās plēves izmantošanas. Tepat līdzās ar arklu strādā traktorists Koļa, kurš gaidīt gaida sev draudzeni, bet lauku darbiem spraigajos vasaras mēnešos neatradās laiks viņam to sarūpēt. Draudzenei arī būs ko darīt, bet nevaru visu izstāstīt — zudīs intriga. Divus zirgvilkmes arklus atradu tepat, apstaigājot darbnīcu teritoriju. Tie bija sarūsējuši un nevienam nevajadzīgi — aptaujāju daudzus cilvēkus, bet īpašnieks tā arī neatradās. Notīrīju, nokrāsoju un novietojām akmens dārzā. Vēl atradām senu kartupeļu vagotāju, kas arī notīrīts, nokrāsots un novietots visu interesentu apskatei. Tādu vagotāju daudz nav palicis, varbūt kādā saimniecībā vēl varētu atrast darba kārtībā. Vispār man te iznāk darboties vien brīvajā laikā, bet būtu labi, ja katru dienu kāds kaut ko darītu uz priekšu. Turklāt nezāles aug kā trakas, būs jāsmidzina kāds apkarošanas līdzeklis, jo starp akmeņiem citādāk neko neizdarīsi.”

Gar ceļmalas otru pusi viss tapis no jauna: izmantoti zirga ratu riteņi, akmeņi, vecas riepas, koka elementi un, protams, ziedi, kas te aug visās malās. Antānes kundzes jaunās idejas pakāpeniski tiek realizētas dzīvē. Sākotnēji jau te nekā daudz nebija, bet tagad no lapenes pie dīķa paveras pat ļoti skaits skats. Turklāt tas nav prasījis milzu izdevumus, lietā likti vispieejamākie dabas doti materiāli, savu laiku nokalpojušās mantas un čaklums. Starp akmens dārza neatņemamiem atribūtiem ir mārītes, kas izgatavotas no kolhoza laiku lopu dzirdinātavām, dzirnakmens, šujmašīnas “Zinger” pamatne, no koka grebtās baravikas, kuras uzdāvinājis viens no ciemata ie- dzīvotājiem — pensionārs Donats Kauškalis. Bet labāk visu redzēt savām acīm. Garām nepaskriesiet — lielais uzraksts krustojumā rāda, kurp ir jānogriežas uz kooperatīvās sabiedrības darbnīcām.

Juris ROGA