Šis noturīgais sociālisma dizains...

— Rajona ļaudīm izveidojies iespaids, ka neviens neko nedara, lai mūsu pilsētas kultūras nams tiktu izremontēts.

— Pirms trim gadiem Krāslavas kultūras namam tapa renovācijas projekts, kas iesniegts investīciju fondā, kur par to veiksmīgi aizmirsa. Projekta pirmās kārtas rea- lizācijai bija nepieciešami 300000 latu. Šogad kārtējo reizi valdībai tika atgādināts par mūsu projektu, bet nepieciešamā finansējuma vie- tā piešķirti tikai 40000 latu. Arī tas kļuva iespējams, tikai pateicoties 9. Saeimas deputāta Gunāra Upenieka iniciatīvai un Zaļo un zemnieku savienības atbalstam. Remontdarbi tuvojas nobeigumam, naudas izlietots daudz, bet liela daļa paveiktā apmeklētājiem diemžēl nebūs redzama, jo bijām spiesti lielu naudu ieguldīt, lai savestu atbilstošā kārtībā elektroinstalāciju, par kuras neatbilstību drošības prasībām bijām saņēmuši ugunsdzēsēju brīdinājumu. Kultūras nama tā- lāka ekspluatācija nebūtu iespējama, ja elektroinstalācija netiktu sakārtota.

— Kāpēc nolemts sākt ar skatuves remontu? Tikpat briesmīgā stāvoklī ir zāle, garderobes, foajē, galu galā — tualetes.

— Kultūras nama kopplatība ir 2,5 tūkstoši kvadrātmetru, zāle — 400 kvadrātmetru, skatuve — 165 kvadrātmetri. Turklāt uz skatuves ir daudz elektroiekārtu, bet mūsu prioritāte bija elektroinstalācijas sakārtošana. Kā jau sacīju, vadi bija burtiski sapuvuši, savienojumu vietas neatbilda nekādām drošības prasībām. Turklāt skatuve uz kultūras nama vienoto dizainu, pēc kāda mēs tiecamies, atstāj minimālu iespaidu — arī tas bija nopietns arguments par labu skatuvei. Arī pašai skatuvei bija nepieciešama pārbūve, jo tā savulaik uzbūvēta nepareizi: priekšējā mala bija ar izvirzījumu zāles vidū. Līdz ar to bija daudz problēmu, piemēram, kori būtībā nevarēja nostādīt gar skatuves malu, jo pusloks veidojās uz āru, nevis iekšu. Tagad skatuves priekšējā mala būs taisnā līnijā, kā arī būs pakāpieni gandrīz visā tās platumā. Ar skatuvi bija jāsāk arī tāpēc, jo tās grīda bija izpuvusi, izdrupusi un nedroša. Katrs cirks, teātris, kas brauca ar viesizrādēm, atstāja savu “vi- zītkarti” — katrs iedzina savas naglas stiprinājumiem, kaut ko pieskrūvēja. Grīdā bija nagla uz naglas. Turpmāk centīsimies stigrāk kontrolēt, bet dzīve ir dzīve: ja stiprinājumi nepieciešami, tad tur neko nevar darīt.

Vēl mums ir viena neatrisināta problēma — nepieciešams jauns materiāls kulisēm, jo vecais sapuva. 12 skatuves kulisēm vajag kopumā 350 metru vilnas auduma. Tas ir dārgs, bet ļoti vajadzīgs prieks, jo aizkulises ir tā vieta, kur aktieri gatavojas uznākšanai uz skatuves. Skatītājiem jāredz skaists priekšnesums, bet nav jāredz sagatavošanās process — tāpēc jau ir tās aizkulises.

— Kad remonts tiks pabeigts?

— Sākām 16. jūlijā, jāpabeidz 26. septembrī, jo 28. septembrī jau izziņots pirmais koncerts. Ar firmu “Latspas”, kas uzvarēja konkursā, ir vienošanās, ka šajā laika posmā tiks rekonstruēta skatuve, nomainīta elektroinstalācija uz skatuves un zālē (vadi, pieslēgums, apgaismojums). Starp citu, esam novākuši pusotru tonnu smago pārliktni ar vecajiem prožektoriem, kas apdraudēja pirmās rindas skatītājus. Būs sānu apgaismojums ar mūsdienu sofītiem. Apgaismojums zālē jau darbojas, lampas iedegas palēnām, elektroenerģijas patēriņš krietni mazāks, bet atdeve lielāka. Visi elektrības vadi skatuvei un zālei pievadīti modernajā tehnoloģijā, tos neredz, bet nauda milzīga. Otrajā stāvā atbrīvojās viena telpa, jo vairs nav vajadzīgi akumulatori, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasībām atbilstošu izejas apgaismojumu.

— Kad gaidīt nākamos remontdarbus?

— Kā jau sacīju, šogad ir aktivizēts kultūras nama renovācijas projekts, kas investīciju fondā iesniegts 2004. gadā. Neskatoties uz pieaugošo inflāciju, Rīgā realizē un plāno realizēt lielus projektus, tālab grūti pateikt, kas notiks ar mūsējo, lai gan uzmanība tam pievērsta. Vajag skatītāju zāles kosmētisko remontu ar daļēju pārbūvi, jānomaina visi logi, kas jau izpuvuši, foajē jāiekārto izstāžu zāle, jāturpina elektroinstalācijas nomaiņa, jāremontē garderobe, bet tas jādara reizē, veidojot kultūras namu vienotā interjerā un mūsdienu dizainā. Visbeidzot mūžīgā sāpe tualetes, kas ir padomju varas laika pēdējais piemineklis. Ēkas stūris nosēdies par centimetriem 15, kas redzams pēc grīdas līmeņa, sienas saplaisājušas, jo kultūras nams daļēji uzbūvēts vietā, kur agrāk bija vācu kapi. Mirušos pārapbedīja, bet zeme zem ēkas stūra vienalga nosēdās.

— Savulaik skatītāju zālē aizmūrēja logus. Vai ir domāts zāli atjaunot tās kādreizējā izskatā?

— Jautājums par aizmūrētajiem logiem pat netika apspriests — izejam no tā, ka to tur mums nav. Galu galā tie vienmēr bija aizklāti ar bieziem aizkariem, turklāt ziemā bija lieli siltuma zudumi. Zāli pievilcīgāku var padarīt citā veidā, izmantojot mūsdienu apgaismojumu, aizvācot padomju laika dizaina elementus — šīfera plāksnes, kinoaparatūras telpā ierīkojot kafejnīcu un mazo lodziņu vietā ierīkojot lielu stikla sienu, caur kuru kafejnīcas apmeklētāji var vērot uz skatuves notiekošo. Kino vairs neviens te nerādīs, bet tur ir 59 kvadrātmetri brīvas telpas. Vajadzētu arī uzbūvēt balkonu gar foajē sienu zāles iekšpusē, tādējādi palielinot skatītāju vietas par 70. Ir pasākumi, kad mums katastrofāli trūkst vietu, piemēram, skolu absolventu pasākumos mācību gada beigās. Kad projektētājiem jautāju, vai šādus sapņus var realizēt, man atbildēja, ka visu var, ja ir kas maksā.

Protams, visi ļoti ceram, ka kādreiz mūsu sapņi īstenosies. Ja jau saņēmām nedaudz, varbūt saņemsim vēl un varēs veikt nopietnu remontu. Mums pat nav kur ievest slavenus aktierus grimēties. Pērn, gatavojoties koncertam, Marija Naumova grimējās mazā kabūzītī ar aplupušām sienām un kanalizācijas caurulēm telpas stūrī. Man bija kauns, bet citu telpu nav, ko piedāvāt. Vajag jaunas mēbeles un durvis kabinetiem, jaunas ieejas durvis. Foajē viens rāmis ar stiklu sver vairāk par 200 kilogramiem. Nav paredzēta iespēja iztīrīt telpu starp diviem stikliem. Milzīgie stikli ir mazgāti un tīrīti, bet vienalga izskatās netīri, jo nevar izmazgāt stikla otru pusi. Turklāt tas ir astoņus milimetrus biezs, viens ir ieplīsis un nav ar ko nomainīt.

— Ja pēkšņi iedot vēl naudu, kam tagad atdosiet priekšroku?

— Ja iedod maz, tad faktiski neko nevar izdarīt, jo durvis der pie gaismas, gaisma pie logiem, logi pie sienām, vārdu sakot visam jāsaskan. Līdz ar to jāremontē viss. Skatuve šajā ziņā nebija tik kritiska, skatuve gadiem ir skatuve, un tās iespaids uz kopējo interjeru minimāls. Kādreiz tas bija viens no labākajiem kultūras maniem valstī, bet jau 40 gadus nopietni remonti te nav bijuši, ja vien neskaita to, kas notika, sagaidot kārtējo kompartijas sēdi pirms 20 gadiem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA