Atvadoties no skolotājas Veltas Kalniņas

Ezernieku vidusskolā skolotāja Velta Kalniņa strādāja no 1948. līdz 1998. gadam, mācot latviešu valodu un literatūru, vācu valodu, ar lielu aizrautību un atbildību vadot skolēnu deju kolektīvu. Nopelniem bagātās skolotājas raksturīgākās īpašības — mērķtiecība, liela darba mīlestība un radoša pieeja.

Skolotāja Kalniņa ir guvusi panākumus visos darba aspektos: gan dzimtās valodas un vācu valodas mācīšanā, gan klases audzinātājas darbā un ārpusklases pasākumu organizēšanā. Viņas panākumu cēlonis — augstas prasības pret sevi un audzēkņiem, mērķtiecīga pašizglītība un rūpīga sava darba analīze.

Vienam no saviem labākajiem dejotājiem, rādot deju kolektīvu albumus, skolotāja Kalniņa savulaik ir teikusi: “Dzīvē neesmu nopelnījusi ne lielas mājas, ne lepnas automašīnas. Mans vienīgais, milzīgais dārgums ir šie albumi, kuros ir visa mana dzīve”.

Dejas tradīcijas tā pa īstam Ezernieku vidusskolā aizsākās 50. gadu sākumā, kad šo darbu uzsāka skolotāja Velta Kalniņa. Viņas vadībā tika darināti arī tautas tērpi. Piedaloties vietējos, rajona, kā arī valsts dziesmu un deju svētkos, mūsu skolas deju kolektīvi ir bieži guvuši godalgotas vietas, saņēmuši diplomus un goda rakstus.1965. gadā mūsu skolas vecāko klašu deju kolektīvs pirmo reizi ir ieradies Rīgā un pārstāvējis Krāslavas rajonu pieaugušo dziesmu un deju svētkos. Deju kolektīvi Ezerniekos bijuši paši pirmie rajonā.

60.-70. gados skolotājas vārds kļuva pazīstams visā Latvijā. Tas notika, pateicoties viņas kolektīvu augstajam līmenim, ko ievēroja arī republikas žūrija. Trīs reizes — II, III un IV Skolēnu dziesmu un deju svētkos republikas skatē V. Kalniņas kolektīvi ieguva otrās un trešās pakāpes laureātu nosaukumus. Tik augstu novērtēti viņi tika 1967., 1972. un 1979. gadā.

Skolotājas darbu un panākumus ievēroja arī valdība. V. Kalniņai piešķīra LPSR nopelniem bagātās skolotājas nosaukumu. Jāatzīmē, ka pedagoģe nesludināja komunistiskas vai ateistiskas idejas, vienkārši mācīja skolēniem daiļo mākslu — ievadīja dejas pasaulē. Ezernieku vidusskolas dejotāji piedalījušies arī dažādos skolēnu svētkos Krāslavā un Dagdā, viesojušies kaimiņu kultūras namos, pie lietuviešu draugiem Zarasu rajonā.

70. gadu sākumā skolēni dejoja gan dažādu tautu dejas — latviešu, lietuviešu, moldāvu, baltkrievu, krievu, azerbaidžāņu, gan spilgtās un dzīvīgās balles dejas. Darbošanās skolas mākslinieciskajā pašdarbībā toreiz tika uzskatīta par goda lietu. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi atšķīrās ar disciplinētību, augstām darba spējām.

Skolotāja ne tikai mācīja skolēnus dejot, bet veicināja arī skolēnu vispārējā redzesloka paplašināšanos, vadot teorētiskas un pēc iespējas arī praktiskas nodarbības par uzvedības kultūru, kino, tēlotāja mākslu, mūziku, literatūru. Tika organizēti braucieni uz teātra izrādēm un mākslas dienām Rīgā. Pateicoties skolotājai Veltai Kalniņai, Ezernieku vidusskolas absolventi, kuri aktīvi darbojās deju kolektīvā, izkopa savu stāju, gaumi un izpratni par deju, jebkurā darbā mācījās izskaust paviršību, trenēja izturību, pacietību un neatlaidību grūtību pārvarēšanā.

Skolotāja varēja būt gandarīta, jo starp viņas audzēkņiem ir arī viņas darba turpinātāji — tautas deju skolotāji gan mūsu rajonā, gan citur Latvijā.

Par skolas deju kolektīvos nodejotajiem gadiem un skolotāju Veltu Kalniņu vienmēr ir bijušas vissiltākās atsauksmes no mūsu absolventiem. Arī pati skolotāja savā pieredzes materiālā ir rakstījusi: “Mana tikšanās ar dažādu paaudžu bijušajiem deju kolektīvu dalībniekiem vienmēr ir bijusi abpusēji sirsnīga.” Tāda tā būtu bijusi arī Šodien, ja vien ...

Likteņa vēji nopūta dzīvības sveci, apstājās cilvēka sirds, bet nezudīs vērtības, ko skolotāja bija veidojusi sevī un citos — godīgums, pienākuma apziņa, mīlestība uz deju un mākslu, lepnums par savu tautu un valodu.

Ezernieku vidusskolas kolektīvs