Kā jau tika ziņots, valdība apstiprināja grozījumus rīkojumā par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kas paredz, ka pašreizējo 553 pašvaldību vietā tiks izveidotas 105 vietējās pašvaldības - 96 novadi un deviņas republikas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009. gada 31. janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu. Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.
Mūsu rajonā administratīvi teritoriālā iedalījuma rezultātā izveidosies Dagdas un Krāslavas novads, bet trīs pašvaldības (Šķeltovas, Kastuļinas, Grāveru pagasts) iekļausies Aglonas novadā.
Apstiprinātajā dokumentā vairs nav Kalniešu, Indras, Robežnieku un Piedrujas pašvaldību novada modeļa, lai gan savulaik šīs četras pašvaldības bija iezīmētas kā iespējamais novads valdības apstiprinātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā jeb novadu kartē, kuru sagatavoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Atgādināšu, ka Kalniešu, Indras, Robežnieku un Piedrujas pagasts bija vienojušies par iespēju sākt apvienošanās projekta izstrādāšanas procedūru, jo tās neapmierināja variants, ka visus savieno lielā pašvaldībā, kur tās vadībai nav iespējams būt pietiekami tuvu iedzīvotājiem, zināt viņu vēlmes un problēmas. Kādā intervijā Kalniešu pagasta priekš-sēdētājs Egils Muskars sacīja, ka atšķirīgas ir ne vien lauku un pilsētu problēmas, atšķirīga ir pat iedzīvotāju dzīves uztvere.
Kur viss ir izkliedēts lielākā telpā, kā laukos, tur vajag lielākus līdzekļus, lai uzturētu visu nepieciešamo infrastruktūru, kā arī attīstītu. Laukos dzīvo pārāk maz cilvēku, lai viņi paši spētu nodrošināt ekonomikas attīstībai nepieciešamo naudas aprites daudzumu. Līdz ar to lauku pašvaldībai iznāk strādāt drusciņ citādāk nekā pilsētas pašvaldībai.
“Valdības apstiprinātajā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā mūsu novada vairs nav, līdz ar to šajā virzienā iesāktais darbs būtībā ir apstājies visās četrās pašvaldībās,” stāsta E. Muskars. “Protams, šāds notikumu pavērsiens mūs neapmierina, bet man bija saruna ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru un premjeru, kuri argumentēti pārliecināja, ka lielākā novadā pašvaldībām tomēr ir vairāk iespēju: ātrāk virzās projekti, iespējama straujāka attīstība un ir citi labumi. Sadrumstalotām nelielām paš-valdībām ir ārkārtīgi grūti piesaistīt investīcijas un apgūt līdzekļus. Galu galā bez cilvēku resursiem nekur nekas nevar notikt, bet iedzīvotāju skaits pašvaldībās samazinās. Valdība grib lielākus novadus, jo tā arī ir vienkāršāk strādāt.
Tajā pašā laikā daudzi būtiski jautājumi paliek bez atbildes. Salīdzinot ar pilsētām, lauku iedzīvotāju ienākumu līmenis ir ļoti zems. Šobrīd mēs apzinām katra iedzīvotāja situāciju mājsaimniecībā, cik vien mūsu spēkos, cenšamies palīdzēt izdzīvot. Tās pašas pusdienas audzēkņiem mūsu skolā maksā tikai 30 santīmu dienā vienam cilvēkam, kas ir vismaz divas reizes lētāk nekā Krāslavā. Gada laikā ievērojams skaits pagasta iedzīvotāju tiek nodarbināts algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kas viņiem ir faktiski vienīgais stabilu ienākumu avots. Domāju, ka pēc reformas saasināsies jautājums par sociālo stabilitāti lauku teritorijās — novadā varētu augt sociālā spriedze.
Ko tagad darīsim? Esam nolēmuši apstāties un izdiskutēt jauno situāciju. Ticamākais — mēs pievienosimies Krāslavas novadam, lai saņemtu valsts solītās investīcijas 200000 latu apmērā katrai pašvaldībai, kuras izveido novadu. Ja paliksim bez šīs naudas, cilvēki mūs var nesaprast. Ja jau jaunie spēles noteikumi ir tādi, tie jāpieņem. Būtu ļoti muļķīgi zaudēt naudu, kas laukos ir tik ļoti nepieciešama, jo jāsakārto ļoti daudzas lietas.”
Juris ROGA