Arī šiem bērniem vajag skolu

Šo izglītības iestādi apmeklē kopskaitā 28 bērni: pirmsskolas grupā reģistrēti 12 piecgadīgie un sešgadīgie audzēkņi, skolnieku ir 16, no tiem 7 pirmklasnieki. Pamatā tie ir pagasta bērni, no centra attālāk dzīvojošos uz skolu un mājup nogādā ar pašvaldības transportu. Tikai seši pirmsskolas audzēkņi ir Bērziņu pagasta iedzīvotāju bērni. Par viņu pārvadāšanu uz skolu un mājup rūpējas Bērziņu pašvaldība.

Labiešu sākumskolā strādā četri pedagogi, ieskaitot direktori. Skolā ir četras klases, visas — nepilnas komplektācijas. No tām izveidoti divi klašu komplekti: apvienotas ir 1. un 3. kla-se, kā arī 2. un 4. klase. Priecīgās ziņas ir tās, ka bērniem tiek piedāvāta iespēja darboties trīs dažādos pulciņos — šogad no valsts dotācijas pulciņu vadītājai apmaksās dažas stundas nedēļā. Pusslodze ir piešķirta direk-tores vietniecei mācību un audzināšanas darbā. Vēl pusslodzi saņems bibliotekāre. Agrāk bibliotekāra darbs skolā vispār netika apmaksāts, pēc tam finansēja tikai 0,25 slodzes. Bibliotēkā ir visas mācību grāmatas, darba burtnīcas gan vecāki saviem bērniem pērk par savu naudu.

Sagatavojot skolu jaunajam mācību gadam, vasarā tika veikts kosmētiskais remonts kabinetos, kā arī novērstas sūces jumta segumā. Mācību kabineti ir tīri un gaiši, kā apgalvo direktore — arī silti. Mēbelēm nav nekādas vainas, ja nu tikai vecums — tās te kopš 90. gadu sākuma. Ir arī visa skolvadībai nepieciešamā orgtehnika: fakss, kopētājs, printeris, dators ar interneta pieslēgumu. Tiesa, dators gana nolietojies, vairs neatbilst mūsdienu prasībām un būtu jānomaina.

Pagājušajā gadā Labiešu sākumskola tika akreditēta uz sešiem gadiem. Salīdzinot ar pērno mācību gadu, šogad arī bērnu ir par diviem vairāk. Tomēr skolas kolektīvs dzīvo kā uz adatām, jo bērnu skaits laukos ir katastrofāli zems, arī citi demogrāfiskie rādītāji pavisam bēdīgi. Lai gan visas sarunas laikā skolas direktore neizrādīja ne mazākās pesimisma pazīmes, beigās viņa tomēr neslēpa satraukumu: “Mūsu nelielās skolas kolektīvs ar lielām bailēm gaida administratīvi teritoriālo reformu...”

No savas puses piebildīšu, ka šī valdības iecerētā, faktiski piespiedu formā realizējamā reforma ir liels bieds ikvienam lauku iedzīvotājam. Atliek vien cerēt, ka laucinieki mūsu valstī tomēr tiks uzskatīti par cilvēkiem, kuri pelnījuši vismaz skolu saviem mazajiem bērniem tuvāk mājām.

Juris ROGA