Troksnis un cilvēka veselība

Mūsdienu pasaulē viens no vides piesārņojuma veidiem ir skaņas jeb trokšņu piesārņojums.

Troksnis ir nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas gaisa vidē, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju (lietderīgās skaņas).

Trokšņu veidi:

1. Sadzīves troksnis (brīvdabas koncerti, diskotēkas, motosporta nodarbības un sacensības, iekštelpu trokšņi, piemēram, ventilācijas sistēmas, mājas ierīces un aparāti, dzīvokļu kaimiņi, dzīvā vai ierakstu mūzika, transporta kustība u.c. ).

2. Darba vides troksnis

Troksnis ir viens no visizplatītākajiem darba vides kaitīgajiem faktoriem. Trokšņa avoti darba vidē ir rūpniecības iekārtas un procesi, kuru emitētās skaņas atstarojas no grīdām, griestiem un citām iekārtām. Troksni rada arī materiālu un produktu pārvietošanas procesi. Kā izplatītākos trokšņa avotus varētu minēt:

- gaisa strūklas, kuras izmanto tīrīšanai, žāvēšanai, tvaika vārstuļos u.c., var radīt paaugstinātus trokšņa līmeņus līdz pat 105 dB.
- saspiesta gaisa izmantošana tīrīšanas procesā cigarešu ražotnēs Brazīlijā strādniekus 8 stundas dienā pakļauj paaugstinātiem skaņas ekvivalentiem līmeņiem līdz pat 92 dB.
- kokapstrādes rūpniecībā skaņas ekvivalentie līmeņi var pat sasniegt 106 dB.
- turklāt tādās ražošanas nozarēs kā kuģu būve, metālliešana, vērpšana, kokzāģēšana un papīra ražošana ir konstatēti paaugstināti trokšņa līmeņi robežās no 92 līdz 96 dB ( bet maksimālie trokšņu līmeņi pat robežās no 117 līdz 136 dB).

3. Brīdinājuma skaņas

Izmanto civilajā aizsardzībā, lai brīdinātu iedzīvotājus par draudošajām briesmām. Tā kā zemākās skaņu frekvences var maskēt augstākas frekvences skaņas, tad brīdinājuma skaņām ir jābūt zemas frekvences skaņām, zemākām nekā dominējošās rūpniecības pamata trokšņa frekvences.

Trokšņa ilgstoša iedarbība var izraisīt dzirdes pavājināšanos, miega traucējumus, nelabvēlīgi ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību, samazināt cilvēka darba spējas un izraisīt cilvēku sociālās uzvedības traucējumus. Dzirdes traucējumu galvenās sociālās sekas ir nespēja saprasties un sazināties normālos apstākļos.

Skaņa un auss

Cilvēkam piedzimstot, iekšējā auss ir pilnīgi attīstīta un to veido dzirdes šūnas, balstšūnas un nervu šķiedras. Zīdītāju, t.sk. arī cilvēka dzirdes šūnas un nervu šķiedras pēc bojājuma neatjaunojas. Cilvēka auss atbilde uz skaņu ir atkarīga no skaņas frekvences (Hz), skaņas spiediena (dB). Jauna vesela cilvēka auss var uztvert skaņas frekvenču diapazonā no 20 Hz līdz 20000 Hz. Cilvēka runas frekvenču diapazons ir robežās no 100 līdz 6000 Hz.

Trokšņa mērīšana

Trokšņa divas raksturīgās pazīmes ir frekvence, ko mēra hercos (Hz), un intensitāte, ko mēra decibelos (dB). Zema frekvence rada zemu skaņu, bet augsta frekvence — spalgu skaņu. Tonis ir skaņas frekvences uztvere. Koncerta tonis, A virs vidējā C, ir 440 Hz. Skaņas zem 20 Hz (infraskaņa) un virs 20 000 Hz (ultraskaņa) nav dzirdamas, tomēr var radīt nepatīkamas izjūtas un kaitējumu. Skaņas intensitāti jeb skaļumu mēra decibelos (Db), kas ir logaritmiska skala. Lai ņemtu vērā auss spēju izšķirt frekvenci, darba vietas trokšņa intensitāti parasti uzrāda dB(A), kur 0 dB(A) ir dzirdamības slieksnis. Sāpes ir jūtamas pie apmēram 140 dB(A).

Tipiski skaņas intensitātes līmeņi

ir šādi:
* normāla saruna — 60 dB(A);
* telpa ar pirmsskolas vecuma bērniem — 74 dB(A);
* intensīva satiksme — 85 dB(A);
* pneimatiskais urbis — 100 dB(A);
* troksnis diskotēkā — 110 dB(A)
* reaktīvā lidmašīna, paceļoties 100 metru attālumā — 130 dB(A).

Kad troksnis ir bīstams?

* To, vai troksnis ir bīstams, nosaka četri faktori:
*skaņas intensitāte jeb skaļums (mēra dB);
* frekvence jeb tonis (mēra Hz);
* periodiskums — cik bieži tas skan;
* ilgums — cik ilgi tas skan.

Pie apmēram 140 dB, vienreizējas iedarbības laikā, var tikt radīti neatgriezeniski auss bojājumi. Par laimi, šāds trokšņa līmenis darbā ir rets. Parasti trokšņa kaitējums rodas laika gaitā. Skaņa, kuras ekvivalentie līmeņi pār-sniedz 85 dB, ir potenciāli kaitīga.

Dzirdes traucējumi, kuri rodas trokšņa rezultātā

Gandrīz visi no mums uzsāk dzīvi ar apmēram 23 000 mikroskopiskām matainajām šūnām auss gliemezī, kas ir daļa no mūsu iekšējās auss. Šie matiņi uztver skaņas svārstības un nosūta attiecīgus signālus mūsu smadzenēm. Laika gaitā matiņi un to nervu gali dabiski deģenerējas, radot ar vecumu saistītu dzirdes zudumu. Tomēr arī pārmērīgs troksnis var bojāt matiņus, izraisot trokšņa radītu dzirdes zudumu. Skaļš troksnis var radīt arī tinītu un citus dzirdes traucējumus.

M. MICKEVIČA, Krāslavas rajona padomes izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste