Bagāta un nozīmīga sezona

Dagdas folkloras centra un kopas “Olūteņi” vadītāja Inta Viļuma pastāstīja, ka šī sezona kolektīvam bija ne vien notikumiem bagāta, bet — ļoti īpaša. Dzimšanas diena pati par sevi ir svarīgs notikums, bet jubileja — it īpaši, jo tā cilvēkus burtiski paceļ spārnos ceļā uz jauniem sasniegumiem. Ir pagājuši pieci mēneši kopš folkloras kopas “Olūteņi” 10 gadu jubilejas pasākuma Dagdas tautas namā. Desmit gadi vairs nebūs nekad, šī jubileja kļūst par nozīmīgu atskaites punktu kolektīva pastāvēšanas vēsturē.

Šosezon “Olūteņi” piedalījās kopumā 60 dažādos pasākumos, kas ir vairāk nekā iepriekšējā laika posmā. Sevišķi piesātināta bijusi vasara. Sarindot pasākumus pēc nozīmes faktiski nav iespējams, jo savā ziņā katrs no tiem ir liels ieguvums folkloras kopas izaugsmē. Pēc pārdomu brīža I. Viļuma tomēr nosauc, viņasprāt, otru nozīmīgāko — tā ir piedalīšanās XII Starptautiskajā tautas mākslas festivālā “No lauku sētas”, kas notika šī gada 3.-10. jūnijā Polijā, Čeremhas pagasta Hajnuvkas rajonā. Pirmkārt, šis bija lielākais starptautiskais pasākums, kurā šogad piedalījās kolektīvs. Tautas mākslas festivālā “No lauku sētas” bija pārstāvēti kolektīvi no vairākām valstīm: Polijas, Francijas, Čehijas, Krievijas Federācijas, Ukrainas un Latvijas. Otrkārt, šīs brauciens bija Krāslavas rajona padomes dāvana (tika segti ceļa izdevumi) “Olūteņiem” 10 gadu jubilejā, tādējādi tam visam ir cieša saistība ar kolektīva vēsturi un izaugsmi. “Olūteņi” festivālam bija sagatavojuši mākslinieciski augstvērtīgu programmu, rādot Latgales senās kāzu tradīcijas.

Kā nākamais nozīmīgais notikums ir dalība VIII Starptautiskajā masku tradīciju festivālā, kas šogad pirmoreiz notika Liepājā. Kā zināms, maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Šo tradīciju pamatnozīme ir saistāma ar to, ka maskās iedzīvināts mirušo senču gars, tādējādi maskas ir kā logs uz citu pasauli. Liepājas festivālā pēc individuālās masku skates rezultātiem “Olūteņu” maskai “Rupucs” tika piešķirta veicināšanas balva, bet masku grupa “Valnu põŗs” izcīnīja trešo vietu. Vēl “Olūteņi” saņēma uzslavu “Par izcilu mīta izspēli”.

Starp citu, atverot Dagdas folkloras centra durvis, pirmais, kas piesaista uzmanību, ir folkloras kopai piešķirtie apbalvojumi, kas glīti ierāmēti un aizņem visu sienu. Vietas gan pietika tikai tiem, kas saņemti par augstākajiem sasniegumiem. “Olūteņi” savā pastāvēšanas vēsturē ir pamanījušies izcīnīt visus iespējamos augstākos apbalvojumus konkrētajā savas darbības jomā.

Nākamais pasākums, kurš kolektīva dalībniekiem paliks spilgtā atmiņā uz ilgiem gadiem, ir Dagdas 15 gadu jubilejas svinības. Pilsētas svētkos kopai tika uzticēts rīkot vakarēšanu Lubānas pilskalnā. Vakarēšana ir sava veida pieredzes apmaiņa, tās saknes meklējamas senatnē: ļaudis sapulcējās kopā un viens no otra kaut ko iemācījās.

“Ja jau svētku organizatori bija izdomājuši šādu nosaukumu, mums bija jāizdomā, kā vakarēšanu maksimāli pietuvināt tautas tradīcijām,” stāsta Inta. “Viena no folkloras kopas dalībniecēm iemācīja mums senu siera recepti, kuru var viegli un ātri pagatavot skatītāju acu priekšā. Likām šīs zināšanas lietā: vārījām uz ugunskura sieru, vienlaikus komentējot savu darbību. Tā kā recepte ir gauži vienkārša, tad ikviens varēja apgūt siera vārīšanas mākslu turpat uz vietas, lai pēc tam varētu atkārtot to savās mājās. Protams, būtu vienkāršāk atnest gatavu produktu, bet ir ļoti svarīga cilvēka līdzdalība, lai vakarēšana izdotos. Mums arī bija svarīgi, lai ļaudis izdzīvo līdzi tam, kā top produkts, uzreiz to nobauda un visi kopā priecājas.”

Bet pirmoreiz siera vārīšanas rituālu “Olūteņi” rādīja 23. jūnijā, vakarēšanas pasākumā kopā ar folkloras kopu “Silavoti” no Rīgas. Divu folkloras kopu dalībnieku tikšanās būtībā atvēra jaunu lappusi “Olūteņu” vēsturē. Inta stāsta, ka tā bija divu tradīciju saplūšana: “Viņi piedalījās mūsējā uguns kuršanas rituālā, mēs — viņējā. Tonakt Piedrujā valdīja lieliska gaisotne, šī tikšanās abiem kolektīviem izvērtās par lielisku pieredzes apmaiņas pasākumu. Tieši tur iesākām šo lietu: izdomājām, ka mēs varētu vārīt sieru uz ugunskura Līgo vakarā. Unikāla recepte, siers un suliņas ir bezgala garšīgas, tūristi stāvā sajūsmā. Kopš tā laika siera vārīšanu rādām tūristu grupām. Esam strādājuši ar tūristiem no Indijas, Vācijas, Itālijas — tie ir cilvēki, kuri brauc ciemos pie paziņām un ar kādu grupu atbrauc arī pie mums uz Latgali. Tautu folklora, tradīcijas šodien cilvēkus ļoti interesē. Atceros kādu kungu no Indijas, kurš ne tikai skatījās, bet visur piedalījās un beigās sacīja, ka tādu sieru vārīs savas mājas pagalmā. Šeit viņam mute palika vaļā, jo nekas tamlīdzīgs pie viņiem nenotiek.”

Jau vairākus gadus folkloras kopa “Olūteņi” aktīvi darbojas tādā jomā, kā tūristu iepazīstināšana ar sava novada tradicionālo kultūru. Nereti grupā ir cilvēki, kuri nesaprot latgaliešu valodu, bet vienalga lūdz folkloras kopas dalībniekus runāt latgaliski. Pēc tam pienāk klāt un lūdz iztulkot nesaprastos vārdus. Vakarēšana ar folkloras kopu tūristiem tiek piedāvāta divās vietās: Andrupenes lauku sētā un viesnīcā “Piedruja”. Ir aizgājis tik tālu, ka grupas speciāli brauc, lai redzētu folkloras kopas “Olūteņi” priekšnesumus.

Tā kā folklora kļūst arvien populārāka, tautas tradīcijas interesē arvien vairāk cilvēku, tad arī kolektīvi kļūst profesionālāki un nelabprāt papildina savas rindas. Iekļūt kādā Rīgas folkloras kolektīvā ir tikpat kā neiespējami. Inta pārliecināta, ka arī “Olūteņiem” nebūtu nekādu problēmu atrast jaunus dalībniekus, taču arī šeit tādas nepieciešamības šobrīd nav.

Inta: “Esmu pārliecināta, ka gribētāju mums netrūks. Kad braucām uz Poliju, bija jāgatavo liela programma un vajadzēja palīgus. Visi, kuriem piedāvājām, brauca. Neatteica neviens.”

Runājot par šo sezonu, noteikti jāpiemin folkloras kopas vadītājas pieredzes apmaiņas brauciens Latvijas delegācijas sastāvā uz XX. Starptautisko folkloras festivālu “Baltica 2007”, kas notika Igaunijā. Tas bija vērtīgs brauciens, jo Intai nākas piedalīties dažādos “Balticas” organizēšanas jautājumos Latvijā.

Juris ROGA