Latvijas Dabas fonds izsludinājis vēlēšanas

Latvijas Dabas fonds 2007. gadā ir izsludinājis Augu vēstniecības vēlēšanas. Visu reģionu iedzīvotāji tiek aicināti balsot par vienu no raksturīgākajiem sava novada augiem.

Ar projektu “Latvijas Augu vēstniecība bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai” Latvijas Dabas fonds piedalās starptautiskā komunikāciju projektā, kas rit vairākās Eiropas valstīs. Projekta mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz savvaļas augu sugām, kas ir apdraudētas un tiek upurētas ekonomisko interešu vārdā. Šo aktivitāti mūsu valstī finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Kopā valstī izveidoti 35 vēlēšanu iecirkņi, bet balsošanas biļetenu kopējais skaits ir gandrīz 23,5 tūkstoši. Uz 26 vēstnieku vietām kandidē 64 augi, sākot ar labi zināmiem, piemēram, zīda magoni (Dobeles rajons) un kadiķi (Ventspils rajons), beidzot ar izciliem Latvijas floras retumiem, piemēram, peldošo ezerriekstu (Jēkabpils un Balvu rajons), dzelteno dzegužkurpīti (Alūksnes rajons) un krūmu čužu (Tukuma rajons).

Krāslavas Centrālajā bibliotēkā, tāpat kā visos rajonu centros Augu vēstniecības vēlēšanas sākās 1. augustā un turpināsies līdz 14. septembrim. Pēc tam informācija tiks apkopota un izveidots Augu vēstniecības katalogs, kurā iekļaus katrā reģionā visvairāk balsu ieguvušo augu. Ir paredzēts izdot arī speciālu avīzi un 2008. gada kalendāru ar augu fotogrāfijām.

Krāslavas rajonā Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās kandidē trīs augi:

Maurloks. Tas Latvijā savvaļā sastopams galvenokārt upju ielejās, kaļķainās augsnēs vai uz dolomītiem. Sārtie vai gaiši violetie ziedi sakopoti galviņās stublāju galā, zied jūnijā, jūlijā. Maurloki ir arī ēdami, tos bieži audzē dārzos, bet savvaļā tie ir reti — paretam var atrast gan Ventas, gan Lielupes krastos, tomēr galvenokārt tie sastopami pie Daugavas, jo īpaši augšpus visām hidroelektrostacijām, kur Daugavas krasti dabīgāki un daudzviet atsedzas dolomīti. Maurloku pļavas sastopamas Krāslavas rajonā, tāpēc augs izvirzīts Augu vēstniecībai no Krāslavas rajona.

Dzeltenā kurpīte. Līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gaiši dzelteni ziedi sakopoti garos, sazarotos ķekaros. Latvijā sugai ir izplatības areāla rietumu robeža, tāpēc Kurzemē tā nav sastopama, arī Austrumlatvijā dzeltenajai kurpītei zināmas tikai dažas atradnes Daugavas, Aronas un Indras krastos.

Meža silpurene. Viens no agrāk ziedošajiem augiem, kas savu zilganvioleto ziedu zvanu pret sauli ceļ jau aprīlī. Aug sausos priežu mežos Latvijas austrumdaļā un sasniedz te sugas izplatības areāla rietumu robežu. Tāpēc arī Kurzemes iedzīvotāji savos mežos to diez vai ir redzējuši. Meža silpurene ir iekļauta ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā un īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā, bet ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama augu suga.

Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās var piedalīties ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, izglītības, reliģiskās vai jebkādas citas pārliecības — tāpat kā augi nešķiro, ko priecēt ar krāšņiem ziediem, neatvairāmu smaržu vai garšīgiem augļiem.

Anna BARTUŠA, Krāslavas Centrālās bibliotēkas bibliotekāre