Labus vārdus var sacīt par katru

Spriežot pēc dāsnajiem aplausiem, pedagogiem tas ļoti patika. Rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska pateicās visiem direktoriem par veikto darbu, sagatavojot savas izglītības iestādes jaunajam mācību gadam, tostarp arī pašvaldību vadītājiem par atbalstu. Iespējams, ka daža laba skola šogad tiktu slēgta, ja vien skolu vadība un pašvaldības nebūtu bijušas pietiekami aktīvas.

Konferences dalībniekus uzrunāja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns: “Mēs, pašvaldību vadātāji, labi saprotam — kur ir skola, bērni, tur ir attīstība! Agri vai vēlu skolās ieguldītie līdzekļi nes atdevi, kas izpaužas mūsu pašvaldību, valsts un arī Eiropas kopējā attīstībā. Visi zinām, ka mūsu valstī izglītību ieguvušie cilvēki strādā arī Eiropā. Priecē mūsu bērnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos, kas ir tik labi, ka jaunieši droši turpina mācības koledžās un augstskolās, turklāt budžeta grupās. Tas ir jūsu nopelns, novēlu arī turpmāk gūt šādus lielus panākumus.”

Rajona padome ik gadu īpaši atbalsta skolēnus un skolotājus, proti, sponsorē Gada balvu novada un valsts olimpiāžu uzvarētājiem, kas tiek pasniegta mācību gada noslēgumā, kā arī sponsorē Gada balvu vislabākajiem skolotājiem, kas tiek pasniegta tradicionālajā konferencē īsi pirms mācību gada sākuma.

Gada balvu saņēma pieci vislabākie rajona pedagogi: Krāslavas Varavīksnes vidusskolas fizikas skolotāja Klāra Sakoviča; Skaistas pamatskolas direktora vietniece Viktorija Urbanoviča; Robežnieku pamatskolas skolotāja Aina Kudiņa; pirmskolas izglītības iestādes (PII) “Saulīte” skolotāja Tatjana Jefremova un Aulejas pamatskolas skolotājs Alberts Stepiņš (attēlā pa labi).

Direktoru padomei nebija viegli izdarīt izvēli par labu tam vai citam pedagogam, jo būtībā visi pretendenti bija šīs balvas cienīgi. Vairāki rajona pedagogi tika apbalvoti ar Izglītības pārvaldes Atzinības rakstiem. Pateicības rakstus saņēma direktoru vietnieki audzināšanas darbā par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību ar klašu audzinātājiem. Tradicionāli liels paldies tika pasacīts visiem tiem skolu direktoriem, saimniecības pārziņiem un pašvaldību vadītājiem, kuri ir devuši lielu atbalstu un ieguldījumu izglītības iestāžu sagatavošanā jaunajam mācību gadam.

Tomēr visvairāk ziedu saņēma Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis, kuram piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) balva par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā, profesionālajā vai augstākajā izglītībā.

Svinīgā balvas pasniegšana notiks oktobra sākumā, atzīmējot Skolotāju dienu. Balva ir dibināta, lai izteiktu IZM atzinību izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem, stiprinātu pedagogu prestižu un atpazīstamību sabiedrībā. Balvai tika pieteikti 56 iz-glītības un zinātnes darbinieki, IZM balvu — Goda diplomu un naudas prēmiju 500 latu — saņem 30 izcilie izglītības un zinātnes darbinieki. Prieks, ka starp tiem ir arī mūsu rajona pedagogs.

Konferences turpmākajā gaitā L. Ostrovska ziņoja par izglītības iestāžu gatavību jaunajam mācību gadam. Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā, rajonā turpinās darbu visas 26 izglītības iestādes, tikai skolēnu skaits sarucis līdz 3701, kas ir par 223 mazāk. Tiesa, mācības pirmajā klasē uzsāks par 17 skolēniem vairāk nekā pirms gada. Dažās skolās nebūs 1. klases. Nedaudz sarucis skolēnu skaits desmitajās klasēs, bet ir prieks par to, ka izdevies saglabāt Indras vidusskolu, ka tā nebija jāorganizē par pamatskolu.
Uztrauc piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita samazinājums: sagatavošanas grupās skolās un piecās rajonā esošajās PII mācīsies kopskaitā 505 audzēkņi jeb par 59 mazāk nekā pirms gada.

Rajona skolās ir 75 nepilnas 1.-9. klases, tāda problēma nepastāv tikai septiņās skolās. Līdz ar to rodas grūtības mācību procesā, jo apvienotajās klasēs nevar nodrošināt tādu kvalitāti, kā strādājot atsevišķi. Rajona Izglītības pārvalde darīs visu iespējamo, lai saņemtu IZM atļauju vismaz sešas klases nofinansēt kā pilnkomplekta. Uz lielāku skaitu cerēt nenākas.

Skolās strādās 555 pedagogi, vēl aptuveni 80 — pirmsskolas izglītības iestādēs. Skolās turpinās strādāt aptuveni 20 pensionāru. Pedagogu kolektīvs noveco, strādā galvenokārt vidēja vecuma skolotāji. Iemesls — jaunajiem skolotājiem rajona skolās nav ko piedāvāt, jo nav vakanto stundu. Tomēr šogad divi jauni skolotāji uzsāks darba gaitas: Krāslavas ģimnāzijā būs jauna informātikas skolotāja, Dagdas vidusskolā darbu sāks sociālais pedagogs.

“Lai cik nežēlīgi tas skan, turpmāk mums būs jādomā par skolu tīkla optimizāciju, varbūt arī nesagaidot pašvaldību reformu, jo visas rezerves esam izsmēluši,” konferences dalībniekiem teica L. Ostrovska.

Tomēr ir lietas, kas priecē. Skolas ar katru gadu kļūst labākas, pilnveidojas materiālā bāze, pastāv veselīga konkurence. Tika paslavēta Dagdas arodvidusskolas vadība, kas spēja piesaistīt apjomīgas valsts investīcijas, kā rezultātā sakārtotas ēkas un bagātināta iestādes materiālā bāze. Arī citas izglītības iestādes paveikušas lielu darbu, kopumā ar valsts investīcijām rajona skolās šovasar ir ieguldīts aptuveni miljons latu. Latgales programmas līdzekļus dabaszinību mācību priekšmetu materiālās bāzes pilnveidošanai saņēma divas pamatskolas: Andrupenes un Izvaltas. Runājot par skolu apkārtnes labiekārtošanu, tad šajā jautājumā ārpus konkurences ir Ezernieku vidusskola. Būtībā par katru skolu var sacīt daudz labu vārdu. Kā katru gadu, arī turpmāk “Ezerzemē” varēs lasīt par rajona skolu dzīvi.

Juris ROGA