Sauciens pēc palīdzības

Kopš Latvija atguvusi neatkarību, tās dabas resursi, šķiet, ir apdraudēti vairāk nekā jebkad agrāk.

Valsts institūcijas daudzus gadus bijušas pasīvas vērotājas, nevis cīnītājas, bet sacaurumotā likuma sega bija lielisks aizsegs to sabiedrības locekļu apšaubāmai rīcībai, kam naudas kā spaļu. Savukārt aktīvāko dabas aizstāvju balss atgādināja saucienu pēc palīdzības tuksnesī, sevišķi tad, kad tika skartas politiķu vai vienkārši turīgu ļaužu intereses. Tomēr tieši iedzīvotāji ir tie, kuri ar savu aktīvo dzīves pozīciju reāli glābj mūsu vidi no iznīcības.

Grāveru pagasta iedzīvotājs Ādofs Rinkevičs nespēj būt vienaldzīgs, kad redz kādu, viņaprāt, nepieļaujamu rīcību. Šī pagasta teritorijā ir neliels ezers ar ļoti skanīgu nosaukumu Kaļveits. Tā bija īsta dabas dota pērle. Bija tāpēc, ka ezera krastam piegulošo divu zemes gabalu īpašnieki nolēma pielikt tam punktu un labiekārtot vidi pēc sava prāta, veicot koku izzāģēšanu un apjomīgus zemes transformācijas darbus, izmainot ezera krasta līniju.

“Vienā no īpašumiem strādnieki izzāģēja ezera krastā mežu, celmus atstājot tur, kur auga koki,” stāsta Ā. Rinkevičs. “Pēc tam veica krasta planēšanas darbus, aizberot krastmalā augušo koku celmus, bet pārējās koku paliekas ar zemi vienkārši iestumjot ūdenī, izveidojot uzbērumu, kas iestiepjas metrus desmit ezerā. Runā, ka šajā vietā tiks būvēta māja un pirts. Šogad ierīkos pamatus mājai, nākamgad būvēs.

Otrs īpašnieks darbojas burtiski tepat līdzās — dažus soļus tālāk. Scenārijs līdzīgs, vienīgi celmus izvilka, pirms zemi sastūma ezerā. Krasts iesniedzas ezerā par kādiem trim metriem tālāk, nekā bija. Pamati kaut kādai būvei tur jau top. Starp citu, tiek būvēti arī piebraucamie ceļi.”

Ā. Rinkeviča kungu māc šaubas, vai šie darbi ir likumīgi. Katrs dara, ko grib, nekādu kontroli šeit nejūt. Vai tad pašā ezera krastā var būvēt? Vai Latvijas likumi atļauj ikvienam gribētājam izmainīt ezera krasta līniju? Protams, nozares neprofesionālis nevar izvērtēt, piemēram, vai uzsāktie būvdarbi patiesi nodara kaitējumu apkārtējai videi, vai tie rit pareizi un vai vispār ieceres realizētājiem ir visas atļaujas. Bet tamdēļ taču ir plejāde atbildīgo institūciju, kam par visu jābūt lietas kursā un jāseko! Ā. Rinkeviča kungs cer, ka tagad dabas sardzē stāvošo atbildīgo valsts institūciju pārstāvji būs klāt un izdarīs savus secinājumus. Viņa iepriekšējie mēģinājumi nevainagojās panākumiem. Mums visiem būs liels pārsteigums, ja tādus vērienīgus zemes transformācijas darbus ezera krastā patiešām drīkst veikt.

Juris ROGA