Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā

Paši pedagogi ir ieinteresēti risināt izglītības sistēmas jautājumus un problēmas Latgales reģionā. Konferencē ņēma dalību Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Balvu, Ludzas un Krāslavas rajona pašvaldību pārstāvji, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi.

Par Konferences mērķiem nosauca sociālās partnerības stiprināšanu savstarpējā komunikācijā, viedokļus un ierosinājumus Latvijas Pedagogu forumam 6. oktobrī.

Pasākums sākās ar muzikālo veltījumu visiem klātesošajiem. Tad pašu konferenci atklāja Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode. Īpašo viesu pulkā bija Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, kura savā uzrunā uzsvēra lielo pašvaldību lomu, skolas gatavojot 1. septembrim. Ministre nolasīja arī Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikumu skolotājiem.

Plenārsēdi vadīja VIKNVA Konsultatīvās padomes priekšsēdētajs un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors Oskars Zīds. Viņš nosauca par mītu to, ka izglītības sistēmā pastāv krīze, jo krīzes nav, taču pastāv dažas atsevišķas problēmas skolā un sabiedrībā. Liela loma ir lokālajai izglītības politikai katras skolas iekšienē.

Bija apspriestas 5 vispārīgas konferences tēmas: ES struktūrfondu atbalsts pedagogiem; Vispārējās vidējās izglītības saturs; Skolas un ģimenes sadarbība; Pedagogu darba kvalitāte un Izglītības atbilstība darba tirgus prasībām. Katrs konferences dalībnieks varēja izvēlēties sev aktuālāko darba grupu ar augstākminēto tēmu dziļāku izskatīšanu tajās. Tika piedāvāti visi vajadzīgie informācijas materiāli par konferences kārtību un apspriežamajiem jautājumiem, kā arī anketas par infor-mācijas apmaiņas iespējām un veidiem.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivžas savā uzrunā mēģināja atspēkot mītu par to, ka IZM slēdz skolas Latvijā, jo šādas pilnvaras — slēgt vai atvērt skolas — ir tikai pašvaldībām. Un otrs mīts, viņasprāt, ir tas, ka valstī trūkst skolotāju, aizbildinoties ar faktu, ka darbaspēka trūkums ir jūtams daudzās nozarēs, ne tikai pedagoģijā. Protams, statistika rāda, ka jauno speciālistu skolās tiešām nepietiek. Ministre izteica priekšlikumu diferencēt skolotājus, kas paredzētu skolotāju pienākumu sadali, kā, piemēram, atbildīgā par olimpiādēm skolotāja iecelšanu. Tāpat ministre atzina, ka Latgales reģionā izglītības kvalitāte ir ļoti laba. Viņa darīja zināmu informāciju par pedagogu atalgojumu izmaiņām no 1. septembra, kas paredz pedagoga maksimālo iespējamo atalgojuma summu 550 Ls apmērā, kā arī 21 kontaktstundas atalgojuma palielinājumu par 50 Ls, kas kopā sastāda 284 Ls, par 2 konsultāciju stundām 27 Ls, kvalitātes piemaksa vidēji 32 Ls, par 1-6 stundām burtnīcu labošanas 14 — 81 Ls, par 2 — 6 klases audzināšanas stundām 27 — 82 Ls, par darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām līdz 47 Ls.

Vēlāk konferences dalībnieki uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvja runu, kas vairumā sastāvēja no pedagogu trūkuma problēmas izklāsta. Jauno pedagogu iesaistīšanai darbā varētu līdzēt sociāla rakstura problēmu risinājumi: dzīvokļa jautājums, ceļa izdevumu segšana skolotājam, materiālo līdzekļu segšana par kancelejas precēm, veselības apdrošināšana valsts izglītības iestādes darbiniekiem. Protams, bija uzskaitītas vēl daudzas grūtības, ar kurām nākas saskarties jaunajiem speciālistiem, kuru trūkums it īpaši jūtams rajonu izglītības iestādēs.

Plašus statistikas datus sniedza IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere. Viņasprāt, apkopojot datus par A, B, C līmeņu skaita īpatsvaru 2007. gada centralizētajos eksāmenos, Latgalē varētu būt lielākā Valsts ģimnāziju koncentrācija Latvijā, jo rezultāti tiešām ir iepriecinoši.

Izglītības iestāžu pedagogus apbalvoja Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža un IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš.

Ilona RACIŅA