Dzīves jēga

Var vispār nedomāt par dzīves jēgu, bet vienkārši dzīvot, un viss. Tā acīmredzot ir labāk. Tā kā sapiens tomēr ir homo, tad reizēm viņš tomēr domā par visu. Universālas, vienīgi pareizās atbildes uz jautājumu: “Kāda ir dzīves jēga?” laikam gan nav. Taču interesantu variantu ir ļoti daudz. No dziļdomīgiem, filozofiskiem variantiem var minēt tādus: “Dzīves jēga ir pastāvīga atjaunotne, pilnveidošanās. Tie ir harmonijas meklējumi. Tā ir cīņa par eksistenci un labāku dzīvi. Tas ir bezgalīgs izzināšanas process...” Ja pajautātu parastiem cilvēkiem (nevis filozofiem), varētu saņemt apmēram šādas atbildes: “Cilvēka dzīves jēga ir palīdzēt citiem, dot labumu sabiedrībai, lai izpildītu savu pienākumu, savu misiju. Protams, mīlestībā. Bērnos. Ja nedzims bērni, tad dzīve uz zemes pārstās eksistēt. Nezinu... Tas ir sarežģīts jautājums. Acīmredzot ir kaut kāda jēga...”. Šķiet, ka gana. Variantu var būt bezgalīgi daudz. Katram — savs. Daudzi pat negrib dzirdēt spriedelējumus par šo tēmu. Gadās, ka vienkārši grūti ir precīzi formulēt un izteikt savas domas. Reizēm dzīve šķiet bezjēdzīga un tukša. Tā ir dziļas depresijas pazīme. Kad dzīvot ir labi, tad arī nekāda jēga nav vajadzīga: dzīvo vien sev par prieku. Kad cilvēkam ir skaidrs mērķis, tad tieksme sasniegt to kļūst par visas dzīves jēgu. Tuvinieki var palīdzēt izjust eksistences jēgu un prieku. Visgrūtāk ir dzīvot bez mērķa, bez mīlestības un tuvinieku atbalsta, bez cerībām uz labāku dzīvi, bez ticības. Tomēr dzīves bez jēgas nav. Ja vien ir vēlēšanās, jēgu var atrast it visā. Bet kā jūs atbildētu uz jautājumu: kāda ir dzīves jēga?

Ēriks ŠATERS