Labi pastrādājuši!

Atklājot jubilejai veltīto pasākumu, Svariņu tautas nama direktore Erna Šļahota uzsvēra: “Patiesi žēl, ka kalendārā nav tādas svētku dienas, kas veltīta tiem cilvēkiem, kuri dāvina citiem skaistus un neaizmirstamus mirkļus pelēkajā ikdienā. Lai šis vakars ir kā balva visiem par 55 pagājušiem gadiem!”

Jubileja ir svētki, uz kuriem aicina pašus tuvākos un dārgākos draugus. Kad to ir daudz, tad arī namā valda prieks un gaišums. Svariņu tautas namam draugu netrūkst. Tie ir bijušie iestādes vadītāji, pašdarbības kolektīvu bijušie un tagadējie vadītāji un dalībnieki, kā arī aktīvie, atsaucīgie un mūždien pateicīgie skatītāji, bez kuriem vispār nekas nevar notikt. Tomēr vislielākie draugi ir kaimiņu pašvaldību tautas namu kolektīvi un viesi no tālienes.

300 sēdvietām paredzētā zāle bija ļaužu pilna. Apsveikt svarīgajā jubilejā bija ieradušies kolektīvi no Asūnes, Aulejas (vokālais ansamblis “Mežrozītes”), Robežniekiem (vokālais ansamblis “Viktorija”), Izvaltas (deju kopa “Izvoltīši), Ezerniekiem (meiteņu duets un jauniešu vokālais ansamblis Nila Dārznieka vadībā), Šķeltovas (vokālais ansamblis “Zvoņņica”), Indras (līnijdeju grupa “Nekā lieka” un vokālais ansamblis “Rēvija”), Jēkabpils (pilsētas krievu biedrības vokālais ansamblis “Rodņik”), kā arī pašmāju kolektīvi: “Neposedi”, “Oma”, “Karuseļ”, “Večerinka”.

Mulsināja tikai viena lieta: lielajā vāzē skatuves priekšā atradās viens vienīgs ziediņš... Izrādījās, ka tā ir draudzības vāze — līdz vakara beigām viens ziediņš pārtapa milzīgā jubilejas buķetē, par ko parūpējās vieskolektīvi: katrs dalībnieks vāzē ielika pa ziediņam.

Tautas nama 55 gadu jubilejas pasākumā lielākais akcents tika likts tieši uz kolektīviem un cil-vēkiem, kas tajos darbojas. 55 gadu laikā uz tautas nama skatuves kāpuši Svariņu pagasta vienkāršie iedzīvotāji — pašdarbnieki, nevis profesionāli aktieri un mākslinieki. Katrs no viņiem jutās šeit labi, jo skatuve ir tā vieta, kur cilvēks var atklāt savu dvēseli un rādīt, kas ir liela laime. Pateicoties ta-lantīgajiem ciemata un pagasta iedzīvotājiem, arī tika uzrakstīta tautas nama 55 gadu vēsture, jo, lai cik talantīgs būtu tautas nama vai kolektīva vadītājs, bez cilvēku līdzdarbības skatuve un līdz ar to arī tautas nams paliktu tukšs. Tālab jubilejas vakara pasākums patiesībā bija arī stāsts par tautas nama pašdarbniekiem — cilvēkiem no mūsu vidus.

55 gadus itin viegli sadalīt piecgadēs, kā to arī izdarīja jubilejas vakara vadītāja E. Šļahota. Vecākā paaudze labi atceras, ko padomju varas gados nozīmēja šis divu vārdu salikums.

..1952. gads — sociālisma valstī ritēja kārtēja triecienpiecgade. Šī gada 24. aprīlī “Puškina” vārdā nosauktā kolhoza valde pieņēma vēsturisku lēmumu par kluba atvēršanu savā teritorijā. Kopš tās dienas aiztecējis daudz ūdeņu, kopumā 11 piecgades. Laiks atvērt kalendāra pirmo lapu. Jubilejas koncerta laikā izskanēja desmitiem vārdu un uzvārdu, diemžēl nevaram uzskaitīt pilnībā visus tik nelielā avīzē, kā mūsējā.

1952. -1957. gads: Ar kolhoza valdes lēmumu par kluba vadītāju tiek iecelts Eduards Rodiks, kurš šajā vietā nostrādā astoņus gadus. Viņa vairs nav starp mums, pateicības apliecinājumus un ziedus pasākumā saņēma šī godprātīgā cilvēka meita Jevģēnija. Tieši E. Rodika darbības gados nodibināts pirmais stīgu instrumentu orķestris, kurš pastāvēja četras piecgades un kurā spēlēja 14 muzikanti. Daži pašdarbnieki kāpuši uz skatuves spēlēt 17 gadus pēc kārtas.

Vienam no tā laika orķestra dalībniekiem Jāzepam Gicevičam tika gods atklāt jubilejas koncertu — muzikants izpildīja viņa laikā populāro polonēzi.

1957.-1962. gads: darbojas vietējo sieviešu koris, kurā 16 dziedātājas, vairākums — skolotājas. Tas vien liecina, cik liels bija ciemats, ja šeit varēja nodibināt lielus kolektīvus. Tajā laikā milzīgu popularitāti ieguva “večerinkas”, kas tagadējai jaunatnei nav zināmas. Tajās spēlēja vietējie ermoņiku muzikanti — trīs Josifi: Kekers, Rodiks un Dubra. Šajā piecgadē bija vēl kāds būtisks notikums — tika uzbūvēta vasaras estrāde, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Ieskatu šajā piecgadē pabeidza ermoņiku spēlmaņi Jāzeps Rubins un Raisa Daniļeviča, kuri izpildīja jautras častuškas.

1962-1967. gads: šis ir Antoņinas Kekeres laiks, kura par kluba vadītāju nostrādāja ilgāk nekā piecgadi. Turpina darboties stīgu instrumentu orķestris un sieviešu koris, bet lielu popularitāti gūst arī dramatiskais kolektīvs, kurā darbojas vairāk par 10 cilvēkiem. Nostiprinās vokālais ansamblis. Kolektīvi sāk savas viesizrādes kaimiņu pagastos: Ezerniekos, Šķaunē un Asūnē.

Protams, šajā vietā vārds tika dots viesiem. Asūnes kolektīvs uzstājās ar dziesmu, kā arī atveda līdzi trīs “skaistules”, kuras gribēja sev atrast vīrus. Priekšnesums izdevās varen jautrs un izpelnījās ilgus aplausus.

1967.-1972. gads: Pēc tehnikuma absolvēšanas uz lauku klubu atnāca strādāt Vilma Pauliņa, drīz vien viņu nomainīja Marija Fraļonoka. Visi līdzšinējie kolektīvi turpina strādāt. Koris sāk uzstāties kopā ar stīgu orķestri. Dzimst jauns duets — Antons Ruža un Ivans Malinovskis, kuri izcīna vietas arī konkursos. Šajā laikā lielu popularitāti dejās iemanto brāļi muzikanti Gičeviči: Romāns spēlē mandolīnu, Anatolijs — akordeonu un Jāzeps — akordeonu un ģitāru. Šajā piecgadē sāk strādāt Niņa Stankeviča, kura ir daudzu kolektīvu muzikālā vadītāja, veltot šim darbam 14 mūža gadus.

Stāstu par šo posmu noslēdz vokālais ansamblis no Aulejas, tas uz Svariņu tautas nama skatuves uzstājas pirmo reizi. Kad dziesmas izskan, vakara vadītāja atklāj, ka svariņieši ir saglabājuši vissiltākās atmiņas par to, kā viņus uzņēma Aulejā.

1972.-1977. gads: pēdējā vadītāja vecajā kluba ēkā ir Klaudija Smirnova. Aktīvākie uz skatuves šajā laika posmā ir Labiešu skolas skolotāji un skolēni. 1974. gads atnes pirmo lielo zaudējumu — beidz darboties stīgu instrumentu orķestris. Šajā gadā pārstāj funkcionēt arī vecā kluba ēka, bet jau nākamajā gadā atver kluba kantora ēku. Tajā par pirmo vadītāju kļūst aktīvākā mākslinieciskās pašdarbības dalībniece Nadežda Muižniece, viņu drīz nomaina Jeļena Kubecka. Darbojas dramatiskais kolektīvs, ir stiprs vokālais ansamblis “Nadežda”.

Vārdu sakot, piecgade beidzas cerīgi. Kurš tagad kāps uz skatuves? Protams, tie ir svariņiešu nesenie draugi no Robežniekiem, kuri lepojas ar vokālo ansambli “Viktorija”.

1977.-1982. gads: Šajā laikā par māksliniecisko vadītāju sāk strādāt horeogrāfe Svetlana Koļesņikova. Likumsakarīgi, ka tieši viņas darbības laikā klubā ir stiprs deju kolektīvs. Dzimst jauns vokāli instrumentālais ansamblis, kuru vada Igors Fiļipovs. Kolektīvs pastāv ilgus gadus, mainās vien tā dalībnieki, bet ne vadītājs.

Kuram gan vēl ļaut turpināt vakaru, ja ne dejotājiem. Pirms Izvaltas deju kopa “Izvoltīši” kāpj uz skatuves, īsu uzrunu teic Izvaltas pagasta priekšsēdētājs Juris Japiņš, uzsverot, ka 55 gadu jubileja ir nozīmīgs notikums gan kultūras iestādei, gan pašvaldībai. Noturēt to visu līmenī gan padomju varas gados, gan pārmaiņu laikā — tas ir liels kultūras darbinieku un pagasta nopelns. Liela daļa atbildības ir tieši pagasta vadītājam. Tālab J. Japiņš pasniedz nelielu suvenīru Donatam Golubam.

Tā kā pirmā viesturneja Svariņu kluba kolektīviem bijusi uz Ezerniekiem, tad stāstu par šo piecgadi skaistina Ezernieku meiteņu dueta uzstāšanās. Savukārt Ezernieku tautas nama vadītāja Vita Vitāne uzdāvina servīzi: “Lai gan dzīvojam kaimiņos, tēju kopā neesam dzēruši.” Tas bija mājiens vienkārši paciemoties vienam pie otra.

1882.-1987. gads: ar 1983. gadu par kluba direktori sāk strādāt Svetlana Koļesņikova. Ar nākamo gadu ir jauna mākslinieciskā vadītāja — Olga Boboviča. Klubā arvien darbojas sieviešu ansamblis, sieviešu koris. Mākslinieciskās pašdarbības dalībnieču ir daudz, tās aktīvas.

Pirms pāršķirt kalendāra lapu, uz skatuves tiek aicināts Šķeltovas vokālais ansamblis “Zvoņņica”, ar kuru svariņiešiem ceļi krustojas visbiežāk — bezmaz visos pāsākumos.

1987-1992. gads: laiks, kad kluba darbinieki mainījās viens pēc otra, bet darbs ritēja savu gaitu. Ja nevarēja paši, tad izlīdzēja draugi. Šajā laikā dzima sadarbība ar Indras kolektīviem: Valdis Klimanis šurp brauca ar dramatiskā kolektīva viesizrādēm, Valentīna Svistunova — ar savu baleta grupu. Kluba telpas nestāvēja tukšas.

Protams, jubilejas pasākuma dalībnieki ar aplausiem sagaidīja līnijdeju grupu “Nekā lieka” no Indras.

1992.-1997. gads: piec-gade rit zem jauniešu studijas “Vesjolije rebjata” zīmes, caur kuru izgājuši 30 jauni cilvēki. Tā laika jaunatne bija ļoti aktīva. Tautas nama kolektīvam šis bija arī čemodānu laiks: lielo ēku neapkurināja, tālab viņus izmitināja kafejnīcas, vēlāk arī ēdnīcas telpās.

Bet, tā kā piecgade pagāja zem jauniešu zīmes, tad uz skatuves kāpa Ezernieku tautas nama jauniešu vokālais ansamblis Nila Dārznieka vadībā. Tajā dzied arī divas Svariņu pagasta meitenes.

Oma1997.-2002. gads: kolektīvi atgriežas tautas nama ēkā. Ļoti ražīga piecgade tajā ziņā, ka dzima bērnu kolektīvi. Jau 7 gadus pastāv bērnu grupa “Karuseļ”, caur kuru kopumā izgājuši jau 26 cilvēki. Lielu popularitāti ieguvis jauniešu kolektīvs “Oma”.

Abi kolektīvi ir uz viļņa, par to daiļrunīgi liecināja viņu uzstāšanās šajā vakarā.
2002.-2007. gads: pēdējā piecgade, kurā dzimusi grupa “Neposedi” — tieši tādi viņi arī ir. Tā sākotnēji bija pirmsskolas vecuma bērnu grupa, bet daži jau iet skolā. Rudenī aizies vēl trīs, tā ka tas jau kļūs par skolas vecuma bērnu kolektīvu. Arī viņi uzstājās jubilejas pasākumā.

Ar nepacietību uz skatuves tika gaidīta “Večerinka”, kura piecos gados sniegusi vairāk kā 50 viesizrādes. Jāatzīmē, ka šī piecgade ir visbagātākā kolektīviem ar viesizrādēm: koncerti pansionātos, rajonā, starptautiskie festivāli Latvijā un ārzemēs. Vienā no festivāliem “Večerinka” atrada jaunus draugus. Jēkabpils krievu biedrības vokālajam ansamblim “Rodņik” ir kāda interesanta līdzība ar Svariņu “Večerinku” — abos kolektīvos ir pa vienam vīriešu kārtas pārstāvim. Abi — spilgtas personības savos kolektīvos.

Viesi no Jēkabpils ļoti silti atsaucās par “Večerinku”, dodot ļoti augstu novērtējumu kolektīva sniegumam.

No svētkiem līdz svētkiem nevar beigt brīnīties, cik daudz talantīgu cilvēku dzīvo Svariņu pagastā. Iet gadi, vecākus nomaina bērni, viņus — viņu bērni, uz skatuves izaug paaudzes. Vai ir iespējams izmērīt tautas nama darbu. Svariņiešiem nav nekā neiespējama. Veicot sarežģītus matemātiskus aprēķinus, viņi izrēķināja kultūras sakaru plašumu — precīzi 5 UE (uslovnije edinici jeb latviski — nosacītās vienības), pēc tam tika skaitīta un reizināta vēl viena skaitļu virtene, un kultū-ras pasākumu augstums iznāca precīzi 5 UE. Saliekot kopā — 55 nosacītās viesības jeb jubileja! Labi pastrādājuši!

Protams, lieliskie svētki izdevās tik pārliecinoši un skaisti, pateicoties tam, ka tika uzvarēts kādā konkursā — rajona padome atbalstīja Svariņu tautas nama 55 gadu jubilejai rakstīto projektu. Lielu atbalstu ikdienā, bet svētkos jo sevišķi, sniedz pagasta pašvaldība. Par to liels paldies tika sacīts pagasta priekšsēdētājam Donatam Golubam.

“Esam priecīgi un gandarīti, ka varam sagaidīt šeit kuplā skaitā viesus,” pasākuma nobeigumā sacīja D. Golubs. “Nekad vēl uz šīs skatuves mēs neredzējām tik daudz kolektīvu vienā reizē kā šodien. Tas apliecina, ka mums ir daudz draugu, turklāt ne tikai rajonā, bet arī ārpus tā, kas ir ļoti patīkami.”

Savukārt lielu paldies par sapratni un atbalstu visām ģimenēm, kurās dzīvo aktieri, sacīja tautas nama direktore E. Šļahota.

Juris ROGA